Category: Rīgas Skolu muzeji Page 3 of 5

Adrese: Hipokrāta iela 27, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas 89. vidusskolas muzejs dibināts 2010. gadā. Muzejam skola piešķīrusi gan atsevišķas telpas, gan svētku zāles priekštelpu, atsevišķi muzeja eksponāti atrodas skolas foajē.

Muzeja darbības mērķis.

Muzeja mērķis ir iesaistīt Rīgas 89. vidusskolas audzēkņus muzeja darbībā. Tāpat muzejs cenšas sniegt audzēkņiem zināšanas par muzeju nozīmi Latvijas kultūrtelpā, cienīt no senatnes atstāto mantojumu un izprast vēsturisko liecību nozīmīgumu gan šaurā, gan arī plašākā kontekstā.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Vislielāko ieguldījumu Rīgas 89. vidusskolas muzejā un tā darbībā ir ieguldījusi tā pirmā pedagoģe, dibinātāja un vadītāja Svetlana Krasova. Skolotājas pieredze gan vizuālās mākslas, gan citās jomās palīdzēja skolas muzejam izveidoties tādam, kādu to redzam šodien, – labi organizēts, kur katrs muzeja aktīvists radīs savu vietu, amatu un pienākumus. Svetlanas Krasovas degsme pārvarēja grūtības, ko rada kaut kā radīšana no nulles. Pakāpeniski muzejs, pateicoties pedagoģes prasmēm un entuziasmam, savā krājumā ieguva arvien vairāk un vairāk priekšmetu. Tam papildus skolotāja ir pratusi ar savu pieredzi iepazīstināt arī vairākus muzeja aktīvistus, kuri laika gaitā apguvuši prasmi vadīt ekskursijas, cienīt kultūras mantojumu un aktivizēt kultūras dzīvi Mežciemā.

Muzeja darba turpinātāji.

Vadības grožus Rīgas 89. vidusskolas muzejā pārņēma Arina Korotčenko, viena no radošākajām skolotājām šajā skolā. Pedagoģes prasmes un pieredze muzeju padarīja par vietu, kur radīt, veidot izstādes, glabāt kultūras mantojumu, kā arī cienīt, svētīt un godā turēt skolas tradīcijas.

Vēstures un sociālo zinību skolotājs Krišjānis Bērziņš. Krišjānim darboties muzejā nācās apstākļos, kad kultūras dzīve ir spiesta palikt sekundāra, covid epidēmijas dēļ. Jaunais pedagogs sadarbojas ar iepriekšējām muzeja vadītājām, kuras vienmēr sniedz palīdzību un nekad neatsaka padomu muzeja vadības un darbības organizēšanā.

Muzeja tagadējais vadītājs.

Kopš 2022. gada skolas muzeju vada pedagogi Tatjana Beņina un Vladlens Serkovs.

Īsa muzeja vēsture.

Rīgas 89. vidusskolas vēstures muzejs savu darbību izvērš jau desmit gadu garumā.

Vidusskola atrodas vienā no Rīgas mikrorajoniem – Mežciemā. Muzeja pastāvēšana un tajā iesaistīto aktīvistu pulks stiprina Mežciema identitāti un tās iekļaušanos Rīgas kultūrtelpā. Darbojoties muzejā, skolēni apzinās to, ka kultūra var plaukt ne tikai Rīgas centrā, bet arī tās mikrorajonos, veidojot krāšņu un daudzveidīgu kultūras telpu Rīgas apkaimēs.

Starp daudz pagājušā gadsimtā radītajām blokmājām sastopamā Rīgas 89. vidusskola un tās muzejs veicina audzēkņu izglītošanu kultūras mantojuma vitalitātē. Aktīvākie un darbīgākie audzēkņi veicina skolas vēstures muzeja krājuma papildināšanu, uzskaiti, sakārtošanu, glabāšanu, kā arī ekspozīciju veidošanu. Ilgi vāktais un lolotais muzeja krājums tiek integrēts un izmantots mācību procesā, muzeja pasākumos, skolas tradīcijās un muzeja popularizēšanā. Papildus darbam ar muzeja krājumu skolēni tiek iepazīstināti ar Mežciema vēsturi un Rīgas 89. vidusskolas pienesumu Latvijas kultūrai un sportam.

Skolas muzeja aktīvisti apgūst skolas vēsturi, organizē muzeja pasākumus, cenšas dzīvas uzturēt skolas tradīcijas, organizē ekskursijas gan skolas audzēkņiem un darbiniekiem, gan skolas viesiem. Lielu darbu muzeja aktīvisti iegulda, lai veicinātu un uzturētu savas skolas identitāti.

 Rīgas 89. vidusskola var lepoties ar daudzpusīgu muzeja krājumu. Tajā glabājas lietas, kas saistītas ar skolas pagātni, tāpat arī svarīgi un ievērības cienīgi suvenīri, kas dāvāti skolai. Skola lepojas ar audzēkņu sasniegumiem sportā un citās sacensībās. Muzeja eksponāti izvietoti arī skolas foajē – daudzie kausi un medaļas, ko skolas audzēkņi izcīnījuši dažādās sacensībās.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Vērtīgākajam un lielākajam muzeja krājuma lepnumam ir veltīta vieta muzeja telpas centrā. Tur izvietotas vairākas retro foto un video kameras. Starp tām atrodami dažādi modeļi, piemēram, “Elikon 3B”, “Smena 8M” un daudzi citi. Muzeja tehnikas krājumu papildina arī senlaiku modinātājs, projektors un citi priekšmeti.

• 

• 

• 

• 

Adrese: Ilūkstes iela 30, Latgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas 88. vidusskolas muzejsdibināts 2009. gadā.

Muzeja darbības mērķi.

Pievērst uzmanību vēsturei un veicināt patriotismu skolā un sabiedrībā. Mudināt skolas audzēkņus interesēties par savas skolas vēsturi. Iesaistīt muzejniekus skolas muzeja darba pašpārvaldē. Mācīt muzejniekus darbam iestādes muzejam izvēlētajās jomās. Izglītot muzejniekus krājuma dokumentēšanā, uzskaitē un glabāšanā. Sekmēt muzeja krājuma izmantošanu mācību procesā, muzeja pasākumos, skolas tradīcijās un to popularizēšanā.

Muzeja dibinātājas / pirmās vadītājas.

Skolotāju komanda, kura 2009. gadā atvēra jauno skolas muzeju:

Tatjana Šandurova (vizuālās mākslas skolotāja),

Ņina Labada (skolas direktore),

Irēna Vai (vizuālās mākslas un kulturoloģijas skolotāja).

Muzeja tagadējās vadītājas.

Irēna Vai (Vizuālās mākslas un kulturoloģijas skolotāja, muzeja pedagoģe),

Oksana Solovjova (Latvijas un pasaules vēstures skolotāja, muzeja pedagoģe),

Kristīna Kižlo (vizuālās mākslas skolotāja, muzeja pedagoģe).

Pedagogi pārzina muzeja darbību, konsultē muzeja prezidentu un padomi.

Īsa muzeja vēsture.

Muzejs ir dibināts 2009. gadā.

Muzejnieki raksta sadarbības, iniciatīvu vai finansēšanas projektus, veic pētniecisko darbu, uzkrāj pieredzi, strādā ar muzeja ekspozīciju tēmām un organizē dažādus pasākumus skolēniem un skolotājiem.

Muzejnieki apgūst zināšanas par izglītības iestādes vēsturi, mācās tās pasniegt klausītājiem, organizē muzejā pasākumus, saglabājot skolas tradīcijas, veicina identitātes uzturēšanu un paaudžu sadarbību, apgūst vadības un sociālā darba pieredzi.

Muzejā veidotas šādas ekspozīcijas:

Muzeja un skolēnu pašpārvaldes aktivitātes, Eiroklubs, Jaunākie ERASMUS projekti, Mēs lepojamies (Andrejs Mamikins un Vjačeslavs Dombrovskis), Mēs lepojamies (Artjoms Špaks), “Pasaciņai” 25 gadi, Skolai 30 gadi, Mūsu sportisti, Mūsu tradīcijas (patriotiskās), Mūsu tradīcijas (citas).

Muzejā aplūkojamas šādas ekspozīcijas:

Izcilie absolventi, Skolas dinastijas, Skolas direktores, Skolas muzejs un skolēnu pašpārvalde, Muzikālais virziens, Teātra pulciņa režisori un deju kolektīvi, Skola vakar un šodien, Skolas vizītkarte, “Zelta pildspalvas” laureātes, “Y.E.A.H – Young Europeans, active & healthy”.

Muzejam ir sava mājas lapa: http://muzejs.88vsk.lv/

Muzeja eksponātu skaits – kopā 196, t. sk.: 63 albumi, 41 grāmata, 25 diplomi, 23 plakāti, 26 kasetes, 8 diski, 10 balvas. Fotogrāfiju skaits – kopā 4268.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Patriotiskais stūrītis. Latvijas simtgades svētku ietvaros tika rīkots plakātu un instalāciju konkurss, kura labākie darbi tika eksponēti muzeja telpās.
• Skolas dinastijas. Muzejā ir izvietoti vairāki eksponāti par mūsu skolas skolotājiem, kā arī mūsu skolas absolventiem, kuri ir atgriezušies skolā kā skolotāji, ir izveidots paaudžu koks, kurā var iepazīt vairākas ģimenes, kurās no paaudzes paaudzē tiek nodota skolotāja profesija.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Adrese: Lielvārdes iela 141, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Muzejs darbojas no 1999. gada kā krātuve. 2001. gadā telpa izremontēta un no jauna aprīkota atbilstoši muzeja vajadzībām. Telpas mēbeļu skices un izvietojumu plānoja skolas muzeja vadītāja un vizuālās mākslas skolotāja. Tā par muzeja dibināšanas gadu tiek uzskatīts 2001. gads.

Muzeja darbības mērķi.

Rīgas 84. vidusskolas vēstures muzeja galvenie darbības virzieni: muzeja krājuma sakārtošana, uzglabāšana un papildināšana; dažādu izstāžu veidošana; skolas vēstures apzināšana; pasākumu un tematisko pēcpusdienu rīkošana; ekspozīciju ierīkošana; skolas pasākumu foto un video arhīva veidošana.

Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.

Skolas muzeja darbību kopš tā atklāšanas brīža vada muzeja pedagoģe – sākumskolas skolotāja Mudīte Rebaine. Stāsta par sevi: “Skolā strādāju no 1993. gada. Atnācu uz skolu kopā ar saviem bērniem, jo vajadzēja izpalīdzēt – vienu gadu pastrādāt par skolotāju mazajiem sešgadniekiem.  Tā skola mani ir saistījusi līdz šim mirklim.  Par muzeja vadītāju kļuvu, jo, gatavojoties skolas 20 gadu jubilejai, vajadzēja iegūto informāciju saglabāt, sistematizēt un papildināt. Ar gadiem nāca klāt vēl citi pienākumi. Sākās darbs ar bērniem un sadarbība ar kolēģiem, jo tagad muzejā darbojas arī muzeja padome, kuras sastāvā ietilpst 9.-12. klašu izglītojamie, darbojas arī interešu izglītības pulciņa “Jaunais pētnieks” audzēkņi, kā arī muzeja draugu padome, kas ir skolas skolotāji un skolas vadība.”

Īsa muzeja vēsture.

Muzejā ir divu veidu ekspozīcijas – pastāvīgā un mainīgā. Pastāvīgajā ekspozīcijā stendos ir apkopota informācija par skolas vēsturi – skolas dibināšanu, vēsturisko vidi, attīstību. Mainīgajā ekspozīcijā tiek atainota informācija par skolas sociālo vidi, kā arī par aktuālajiem notikumiem skolas dzīvē. Materiāls par skolas vēsturi pieejams arī internetā: https://www.youtube.com/watch?v=vxZQdK3NIhE

Muzejā ir pastāvīga krājuma kolekcija, kas sastāv no skolai nozīmīgām lietām, piemēram, skolas suvenīri, dažādi nozīmīgi apbalvojumi, albumi, skolas simboliskā atslēga, kas tika dāvināta skolas atklāšanas dienā, kā arī skolēnu veidota grāmata, kas veltīta skolas pirmajai desmitgadei, skolas avīzes “Caurvējš”, skolēnu darbi literārajos žurnālos “Varbūtība” u. c.

Muzeja padome un muzeja pedagogs kopīgi rīko dažādus pasākumus un tematiskās pēcpusdienas. Ievērojamākais muzeja padomes rīkotais pasākums ir “Muzeja diena”. Tas ir ikgadējs pasākums, kuru rīko katra mācību gada beigās, maijā, kur muzeja padome atskaitās par savu darbību mācību gada laikā. Muzeja padome rīko arī tematiskās pēcpusdienas, kur veido dažādas izglītojošas aktivitātes interešu izglītības pulciņa “Jaunais pētnieks” dalībniekiem. Aktivitātes ir par skolas un Latvijas vēstures, kā arī dažādu latviešu tautas tradīciju izprašanu.

Par tradīciju ir kļuvušas ikgadējās izstādes – https://www.youtube.com/watch?v=tONtMh2d8UI

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Skolas atslēga. Skolas simboliskā koka atslēga tika dāvināta 1979. gadā, skolas atklāšanas dienā. Sākumā tā atradās pie skolas saimnieces, bet kopš muzeja atklāšanas atrodas skolas muzejā.
• Rīgas 84. vidusskolas žurnāls “Varbūtība”.  Žurnāls “Varbūtība” ir skolēnu literārās jaunrades žurnāls, kurš ir iznācis skolā vairākus mācību gadus. Skolēni strādāja skolotājas Agitas Ambotes vadībā no 1982 gada līdz 1984. gadam. Skolā saglabājušies trīs sējumi ar skolēnu darbiem no 5. līdz 11. klasei. Sējumos ir apkopoti labākie skolēnu stāsti, pasakas un dzejoļi, kas papildināti ar skaistām akvareļa ilustrācijām.
• Barikāžu stāsti. 2016. gada janvāris. Barikāžu atceres diena. Skolotāja Sarmīte Goldmane kopā ar sesto klašu skolēniem vēstures stundās runā par šiem notikumiem. Radās ideja lūgt vecākiem, lai dalās savās atmiņās par šo laiku. Pateicoties vecāku atsaucībai, skolā tika izveidots barikāžu stāstu krājums, kurā skolēni vairāk var uzzināt par šo laiku ne tikai no mācību grāmatām, bet arī no atmiņu stāstiem. Šo krājumu papildina arī mazie muzejnieki, veidojot darbus pēc savu tuvinieku atmiņām.

• 

• 

• 

Adrese: Induļa iela 4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas 74. vidusskolas muzejs dibināts 2013. gadā.

Muzeja darbības mērķi.

Savākt un saglabāt skolas vēsturi un integrēt jaunas tradīcijas caur pasākumiem.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Irina Cīrule, pulciņa “Skolas muzejs” un skolas muzeja vadītāja, ir pierādījusi sevi kā kompetentu speciālisti. Pateicoties viņas darbam, ļoti īsā laikā Rīgas 74. vidusskolā darbu sāka skolas muzejs. Lai sasniegtu izcilus rezultātus savā darbā, I. Cīrule pievērsa lielu uzmanību tālākizglītībai. I. Cīrule skolā strādā no 1992. gada. No 2013. gada janvāra viņa tika iecelta par skolas muzeja vadītāju.

Muzeja darba turpinātāji.

Jeļena Ananiašvili, skolas muzeja pedagoģe no 2018. gada. Rīgas 74. vidusskolas absolvente, šobrīd arī informātikas skolotāja, studente un skolas parlamenta vadītāja. No 2022. gada līdz 2024. gadam skolas muzeju vadīja Estris Hiršsons.

Muzeja tagadējā vadītāja.

(pašlaik nav, tiklīdz būs, ieliksim)

Īsa muzeja vēsture.

Rīgas 74. vidusskola ir dibināta 1974. gadā. Pēc skolas direktores I. Frolovas iniciatīvas 2010. gadā skolā sāka darboties pulciņš “Skolas muzejs”, bet skolas muzejs 74. vidusskolā darbojas tikai, sākot ar 2013. gada janvāri, un par muzeja vadītāju tika iecelta vēstures skolotāja I. Cīrule. Veidojot ekspozīcijas muzejā, vislielākā uzmanība pievērsta gan  skolas, gan Latvijas valsts vēsturei.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Rīgas 74. vidusskolas muzeja nozīmīgākie eksponāti ir grāmatas. Šīs grāmatas ir ļoti īpašas, jo to autore ir mūsu skolas direktore Irina Frolova. Ilgu gadu pieredze un darbs sākumskolā, mācot dzimto valodu mazākumtautību skolās, ļāva izveidot kvalitatīvu mācību līdzekli. Ir izstrādāta ne tikai grāmata skolēniem, bet arī darba burtnīca un grāmata skolotājiem.

• 

• 

• 

Adrese: Iļģuciema iela 6, Kurzemes rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas 71. vidusskolas muzejs dibināts 2017. gadā.

Skolas  muzeja mērķi.

Skolas vēstures saglabāšana, izpēte un popularizēšana, nodrošinot skolas pastāvēšanai būtisko piederības izjūtas pārmantojamību.

Mērķis sasniedzams, organizējot muzeju kā mācību un audzināšanas darba metodisko centru.

Muzeja pamatuzdevumi: vākt krājumu: rakstītos, lietiskos, vizuālos, audio un video materiālus par skolas un Iļģuciema, Nordeķu muižas un parka  vēsturi,  pastāvīgi to bagātināt; sekmēt krājuma izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai; veicināt skolas atpazīstamību un pozitīvā tēla veidošanu; organizēt pētniecisko darbu skolas vēsturē; mērķtiecīgi veikt metodiski izglītojošo darbu interešu izglītībā, muzejpedagoģijā; sadarboties ar citiem valsts, pašvaldību, skolu muzejiem un kultūras iestādēm.

Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.

No 2017. gada skolas muzeja darbs ir pedagoģes Ramonas Šemarovas pārziņā. Skolā viņa strādā jau 29 gadus – latviešu valodas un literatūras skolotāja, bibliotekāre, tagad gan latviešu valodas skolotāja, gan muzeja pedagoģe.

Viņa ir rakstījusi skolas pasākumu scenārijus, vadījusi pasākumus – veltītus Latvijas Republikas dzimšanas dienai, latviešu rakstniekiem, tradīcijām. Gatavoti veltījumi skolotājiem, kuri saņēmuši Zelta pildspalvu. Liels darbs tagad tiek veikts skolas vēstures muzejā – iekārtoti stendi par skolas vēsturi, interešu izglītības pulciņiem, starptautiskajiem projektiem, kā arī turpinās pētījums par mūsu rajonu – Iļģuciemu, Nordeķu muižu u. c.

Īsa muzeja vēsture.

Viss sākās 2014.gadā ar skolas vēstures pulciņa darbību, kuru sākumā vadīja vēstures skolotājs Dmitrijs Borisovs. 2015. gadā skolēnu grupa skolotāju Andreja Rižikova, Ingas Tkačenko un Ramonas Šemarovas vadībā izveidoja prezentāciju, rīkojot skolas  40 gadu jubileju. Radās ideja sakārtot, apstrādāt un saglabāt visus  materiālus, fotogrāfijas un izveidot I korpusā jaunus stendus, kas stāstītu par skolas vēsturi, simboliem, izciliem skolotājiem, kuri beiguši mūsu skolu, par skolēnu pašpārvaldi.  2012./2013. mācību gadā šo lielo darbu uzsāka vēstures skolotāji Andrejs Rižikovs, Dmitrijs Borisovs, Vera Volodina, latviešu valodas skolotāja Ramona Šemarova, vizuālās mākslas skolotāja Inga Tkačenko. Darbā piedalījās arī skolēnu padome Artūra Bikova vadībā, bet vēlāk darbu turpināja Zlata Hakele. Pēc tam vadību pārņēma Maksims Zlatkovskis, Alīna Tomsone. Pašlaik muzeja prezidenta amatu pilda ilggadējs pulciņa dalībnieks, īsts vēstures priekšmeta entuziasts Nikolajs Afoņins.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Uzskatām, ka nozīmīgākie eksponāti ir:

• Simboliskā atslēga, kas saglabājusies no skolas atklāšanas dienas.
• Materiāli par Nordeķu muižu un parku, par Iļģuciemu, Spilvi, utt.
• Varam lepoties ar pūču vitrīnu, kas aizsākta ar saņemto ceļojošo Pūci par nopelniem olimpiādēs, bet pēc tam kolekcija arvien vēl papildinās. Interesants ir eksponāts – divu skolnieču veidotā Pūce, kas veidota no īstām spalvām.
• Šogad mūsu skolas bijušais elektriķis pats izveidoja stendu par savu dzimtu, iemīļoto darbu, hobiju. Atklājās, ka šis talantīgais, aizrautīgais cilvēks ir bijis kaislīgs lidotājs, lielisks dzejnieks, kurš ar savām dvēseliskajām dzejām sveicis gan skolu jubilejās, gan savus kolēģus.

• 

• 

• 

• 

Adrese: Baltezera iela 6, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Līdz 2023. gadam skolas muzejs pastāvēja arī Pāles ielas ēkā. Pēc tam, kad skola šo ēku atstāja, muzeja krājums tika pievienots pamatkrājumam Baltezera ielā.

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas 63. pamatskolas (agrāk Rīgas 63. vidusskolas) muzejs tika dibināts 2007. gada 1. septembrī.

Skolas muzeja darbības mērķis.

Skolas muzeja galvenais mērķis – radīt skolēniem interesi  ne tikai par skolas vēsturi, bet arī par  novada vēsturi. Skolas muzejs veic pētniecības, izglītošanas un audzināšanas darbu skolā. Mūsu muzejs – tas ir dialogs starp pagātni un nākotni!

Skolas muzeja nosaukums-devīze “Skola vakar, šodien, rīt”.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Par pirmo muzeja vadītāju kļuva Ludmila Puņičeva, kura strādāja Rīgas 63. vidusskolā no skolas dibināšanas gada. Daudzus gadus viņa strādāja par direktora vietnieci audzināšanas jomā un angļu valodas skolotāju. Skolas muzeja ekspozīcijas pamatus viņa ielika kopā ar pirmajiem muzeja pulciņa dalībniekiem. Ludmila Puņičeva vadīja skolas muzeja darbu no 2007. gada līdz 2010. gadam.

Muzeja tagadējā vadītāja.

No 2010. gada 1. septembra skolas muzeja darbu vada skolas direktore Nataļja Naumeca. Nataļja Naumeca ir Rīgas 63. vidusskolas absolvente. Viņa pabeidza skolu 1975. gadā un sāka strādāt par skolotāju 1993. gadā, bet 2002. gadā kļuva par skolas direktori.

No 2010. gada Nataļja Naumeca sāka nodarboties ar skolas muzeja attīstību. Muzeju pārvietoja uz citu, plašāku telpu, tika pasūtītas speciālas vitrīnas muzeja eksponātiem. Pamatekspozīcijas izvietošanā tika izmantots tematiskais ekspozīcijas koncepts, tika sakārtota krājuma datubāze, uzsākta eksponātu digitalizācija. Skolas muzejs kļuva par mācību un audzināšanas procesa neatņemamu daļu. Skolēni aktīvi iesaistās skolas muzeja darbā, veidojot stendus un tematiskās izstādes, organizējot ekskursijas, konkursus, viktorīnas. Izveidojās laba sadarbība ar citu skolu muzejiem. Skolas muzejs aktīvi piedalās dažādos pilsētā organizētajos pasākumos un skolu muzeju skatēs. 2016. gadā Rīgas 63. vidusskolas muzejs ieguva II pakāpes diplomu Rīgas vispārējās izglītības iestāžu vēstures muzeju skatē-atestācijā.

Īsa muzeja vēsture.

Mācību procesam demokratizējoties, skolā attīstās skolēnu līdzpārvalde. Skolas vēsturi raksta paši skolēni, tāpēc ir nepieciešams saglabāt visu to labo, kas noticis pagātnē, un to, ko mēs darām tagad, lai nākamās skolēnu paaudzes zinātu visu par savu skolu un tās vēsturi.

Mūsdienu skolēniem, lai veidotu jaunas skolas tradīcijas jāzina un jāsaglabā vecās no tā laika, kad 1970. gada 1. septembrī Rīgas 63. vidusskola sāka savu pirmo mācību gadu.

2007. gada 1. septembrī Rīgas 63. vidusskolas telpās Baltezera ielā 6 tika izveidots skolas muzejs.

Skolas muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 500 eksponātu.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Īpašākie muzeja eksponāti ir:

• Pirmais skolas karogs.
• Sporta balvas, sākot no 1970. gada. Skola ilgus gadus sadarbojās ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (agrāk Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts). Topošie treneri un sporta pedagogi kopā ar mūsu skolotājiem organizēja krāšņus sporta svētkus un dažādas sacensības skolas stadionā. Sadarbības tradīcijas turpinās. Šodien skola cieši sadarbojas ar Rīgas vingrošanas skolu, Rīgas volejbola skolu, Rīgas futbola skolu, Rīgas riteņbraukšanas skolu, Karatē Džitsu federāciju, Latvijas Karatē federāciju, Latvijas Handbola federāciju.

• 

• 

• 

Muzejs Pāles ielā

Adrese: Pāles iela 9, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs (toreiz Rīgas 16. vidusskola) tika dibināts 1990. gadā.

Muzeja darbības mērķi.

Veidot izglītības iestādes vēstures krājumu un turpināt muzeja materiālu digitalizāciju. Organizēt pētniecisko darbu un sekmēt krājuma materiālu izmantošanu dažādās komunikatīvās darbības formās – ekskursijās, konkursos, tikšanās un tematiskos pasākumos. Sadarboties ar citu skolu muzejiem.

Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.

Jeļena Jevropeiceva. Muzeja pedagoģe Jeļena Jevropeiceva veicina patriotisko audzināšanu skolā, uzsverot šī procesa dabisko raksturu, ja sāk ar vienkāršām lietām – valsts svētku atzīmēšanu, savas zemes tradīciju iepazīšanu, kā savu personisko dzīvi kā piemēru var izmantot skolēnu audzināšanā. Sadarbībā ar muzeja padomi un absolventiem viņa izveidoja skolas muzeja telpas noformējumu.

Īsa muzeja vesture.

1990. gadā tika atvērts skolas muzejs, kurā bija izvietota ekspozīcija ar interesantiem skolas dokumentiem, fotogrāfijām, mācību grāmatām un citiem eksponātiem. Tika noformēti stendi un plaukti, kur tika izvietoti vēsturiskie materiāli.

No pirmās skolas muzeja atvēršanas dienas kopīgā darbā bija iesaistīti mūsu skolas izglītojamie, skolotāji un skolas absolventi. Tika sameklēti daudz interesantu datu par skolas vēsturi.  Skolas muzejā glabājas visu klašu izlaiduma un ikdienas fotogrāfijas no pirmās skolas dibināšanas dienas. Katru gadu tiek fotografēti dažādi pasākumi, ciemiņu viesošanās skolā, noformēti stendi par skolas dzīvi, kas ir izvietoti arī skolas gaiteņos – tas ir mūsu muzeja turpinājums.

Skolas muzeja telpā ir noformēta viena muzeja siena ar skolas skolotāju fotogrāfijām, īsu dzīves aprakstu un aprakstu par viņu darbu vidusskolā.

Muzejā ir koncentrēti materiāli, kas ļauj komunicēt ar muzeja viesiem un rosināt diskusijas. Komunikācija ir viena no visbūtiskākajām mūsdienu prasmēm. Tādēļ skolas vēstures muzejs uzskata par savu galveno uzdevumu ne vien pētīt pilsētas vēsturi, bet arī izmantot muzeja resursus, lai veidotu jauniešu vēsturisko apziņu, veiktu patriotisko audzināšanu.

Skolas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas uzrunā muzeja apmeklētājus, jo tās ir personiskākas, vairāk cilvēkam pietuvinātas, tās piedāvā iespēju pašam piedalīties, izjūtot īpašas emocijas. Piederības izjūta, kultūras identitātes apziņa ir pats svarīgākais skolēnu audzināšanā.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Tās ir atskaites un fotogrāfijas par skolas muzeja darbu un skolas tradīcijām:

Karjeras nedēļas izstādes “Uzbūvē karjeru pats!”.

Izzinošas ekskursijas “Rīgas stāsti” ar mērķi iepazīt un izpētīt Rīgas vēsturi un arhitektūru.

Tematiskie fotogrāfiju konkursi “Mana skaistā pilsēta”. Katra konkursa uzvarētāji saņēma iespēju uzstāties skolas svinīgajā pasākumā, veltītā Latvijas neatkarībai.

Piedalīšanās tradicionālā skolas krievu kultūras festivāla “Fenikss”. Izstādes “Krievu tautas tradīcijas” organizēšana un noformēšana.

Tradicionālās ekskursijas “Skolas muzeja atvērto durvju diena” rīkošana.

• 

• 

• 

Adrese: A.Čaka iela 102, Latgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs atklāts 2001. gada 19. maijā, skolas 80-gades svinību dienā.

Muzeja darbības mērķis.

Saglabāt, pētīt  un popularizēt divu dažādu, bet savstarpēji saistītu vidējo mācību iestāžu- 1.Rīgas Valsts ģimnāzijas un Rīgas 6.vidusskolas- izveidošanās, attīstības un darbības vēstures liecības, kas veido skolas muzeja krājumu, papildinot to ar  skolas šodienas dzīves notikumu fiksācijām.

Muzeja dibinātājs / pirmais vadītājs.

Skolas muzeja dibinātājs un pirmais tā vadītājs ir skolas vācu valodas skolotājs Jānis Skuja.  Izcils pedagogs, Skolotājs ar lielo burtu. Skolā strādāja no 1959. gada 10. novembra līdz 2008. gada 29. augustam.Būdams humanitārās izglītības pārstāvis, neaprobežojās tikai ar svešvalodu mācīšanu, veda skolēnus izzinošās ekskursijās pa Vecrīgu, lai bērni iepazītu savas pilsētas vēsturi, kultūras celtnes, arhitektūru un mākslu. Iespējams, ka jau tad skolotājam piemītošais vēstures izzinātāja  gēns darbojās, dzejnieku I. Ziedoni citējot,  kā  “garainis, kas veicina vārīšanos”. Tā sākās skolotāja Jāņa Skujas vienīgās darba vietas – Rīgas 6. vidusskolas – vēstures apzināšana.

Muzeja darba turpinātāji.

Māris Visendorfs- skolas muzeja vadītājs no 2010. gada līdz 2018. gadam. Beidzis J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Diplomēts pūtēju orķestra diriģents un pedagogs. Ilgus gadus strādājis gan pamatprofesijā, gan valsts muzejā par muzeja krājuma priekšmetu  apstrādes speciālistu  un krājuma glabātāju. Viņš profesionāli pārzina muzeja darbu ar krājumu. Izveidojis pašreizējo skolas muzeja ekspozīciju, kas atklāta 2016 .gada 6 .novembrī. Tās moto: prātam, veiklībai, dvēselei.

Irēna Rākina- skolas muzeja vadītāja/muzejpedagoģe no 2018. gada. Uzskata, ka skolas  muzeja darbības viens no galvenajiem virzieniem ir muzejs kā atmiņu institūcija. Turpina muzeja pedagoga darbu M.Visendorfa veidotajā un 2016. gadā atklātajā ekspozīcijā. Vada tajā gan pārskata, gan tematiskās ekskursijas atbilstoši vecuma grupām, kā arī vada muzejpedagoģijas nodarbības, kurās skolēni iegūst zināšanas par skolas muzeja vēsturi, iemācās vadīt ekskursijas, intervēt un novērtēt iegūto informāciju. Iemācās saprast, kas ir muzeja priekšmets un kad tas par tādu kļūst. Turpina darbu pie muzeja krājuma papildināšanas.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Kopš 2021. gada skolas muzeju vada pedagoģe Māra Puķīte.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas vēsturi, sākot no 20. gs. 60. gadiem, “rakstīja” skolotājs Jānis Skuja. J.Skujas darbs pie muzeja ekspozīcijas aizsākās jau 90. gadu otrajā pusē, lai skolas 80-gades jubilejā to atklātu. Tas  ietvēra darbu arhīvos, bibliotēkās, muzejos, klātienes tikšanās  ar vēl dzīvajiem pirmskara skolotājiem un absolventiem, arī ar tiem dažiem, kas ieradās Latvijā no ārzemēm un dalījās atmiņās par skolas pastāvēšanas sākuma posmu, kad tās nosaukums bija 1. Rīgas Valsts ģimnāzija. Ar šādu nosaukumu skola darbojās no 1920. gada līdz 1944. gada pavasarim, kad notika pēdējais 21. izlaidums. 1944. gada rudenī skola darbu atsāka jau kā Rīgas pilsētas 6. vidusskola. Jāpiebilst, ka pirmo reizi skola par Rīgas pilsētas 6. ģimnāziju tika nodēvēta padomju varas 1940./41. mācību gadā, bet vācu okupācijas laikā atkal atguva 1.Rīgas Valsts ģimnāzijas nosaukumu.

J.Skuja muzeja ekspozīcijas  veidošanā vairāk akcentēja skolas senāko posmu – no dibināšanas 1920. gada līdz 1944. gadam, iekļaujot arhīva un muzeju dokumentus, kā arī tā laika preses publicitātes materiālus,  kas pamato skolas,  kas balstīta klasiskās filoloģijas izglītībā – ar pamatīgu latīņu un grieķu valodas apguvi, izveidi. Mācībspēki, kas darbu skolā savienoja ar docēšanu  Latvijas Universitātē, pirmie absolventi, kas arī kļuva par skolotājiem savā dzimtajā skolā, skolotāji, kurus, uzsākot savas darba gaitas, vēl satika jaunais skolotājs J.Skuja. Skolotāji izcilības, absolventi, ar kuriem skola lepojas.

Pēckara skola, kur vairāku izlaidumu absolventes bija tikai meitenes, zēnus politisko iekārtu maiņu  karuselis bija “izsvaidījis”  gan pa krievu, gan vācu armijas rindām, gan latviešu leģionā.

Laikā līdz skolas ēkas A. Čaka ielā 102 (tolaik Suvorova iela) uzcelšanai skola atradās dažādās  ēkās dažādās adresēs, kas mainījās ļoti bieži.

Tikai pēc 30 gadiem- 1950./51. mācību gadā- speciāli celtā ēkā skola ieguva pastāvīgu mājvietu, kurai nu jau 70 gadu.

Nākamais muzeja vadītājs Māris Visendorfs darbu skolas muzejā sāka ar priekšmetu uzskaiti atbilstoši muzeja priekšmetu uzskaites sistēmai. No 1969./70. mācību gada Rīgas 6. vidusskola kļuva par skolu ar mūzikas novirzienu, kas daudziem šodienas pasaules klases mūziķiem ir  sākums uz muzikālo virsotni. Kā profesionāls mūziķis viņš zinātniski un muzikoloģiski atspoguļojis skolas mūzikas dzīvi, izceļot gan dziedātājus, gan korus, gan diriģentus, gan ansambļus, gan orķestrus, gan skolotājus fanātiķus, jo augstie rezultāti – izcīnītās godalgas, pirmās vietas skatēs, saņemtie diplomi un goda raksti – sasniedzami tikai sūrā darbā.

Ekspozīcijā izveidota instalācija – orķestris starpbrīdī, ar paša mūziķa savāktiem instrumentiem, kas  sakārtoti  atbilstoši instrumentu izvietojumam orķestrī.

Ekspozīcijā sava  vieta arī skolas lepnumam – slaveniem mūziķiem, aktieriem, citu radošu profesiju pārstāvjiem, zinātniekiem, sportistiem.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Fragments no skolotāja Jāņa Skujas izveidotā lingofonijas kabineta – nozīmīgs eksponāts J. Skujas piemiņas uzturēšanai. Viņš Rīgas 6.vidusskolā pagājušā gadsimta 60. gadu beigās  radīja Latvijā pirmo lingvistikas (lingofonijas) kabinetu, kuru vairākus gadus būvēja pats savām rokām, bieži arī pa naktīm. Skolotājs radīja īstu studiju, kur katram skolēnam sava kabīne, austiņas, mikrofons, iespēja klausīties pareizu izrunu, klases sienas iztapsētas  ar skaņu slāpējošiem materiāliem. Klases priekšā skolotāja pults, magnetofons, iespēja frontāli pieslēgties katram audzēknim un operatīvi pārbaudīt sagatavoto mācību uzdevumu. Audzēkņi šajā kabinetā strādāja un apguva svešvalodas līdz pat 20./21.  gadsimtu mijai.

• 

• 

• 

• 

• 

Arkādijas vidusskola dibināta 2021. gadā apvienojot Rīgas 53. vidusskolu un Rīgas 61. vidusskolu. Abās minētajās skolās bija iekārtoti skolu vēstures muzeji. Pēc skolu apvienošanas tika nolemts veidot jaunu Arkādijas vidusskolas muzeju, saglabājot materiālus no likvidētajām mācību iestādēm.

Skolas muzeja nosaukums.

“Krāsainie stāsti.”

Skolas muzeja darbības mērķis.

Audzināt skolēnos piederības izjūtu savai skolai, savai pilsētai, savai valstij.

Moto: “Tu esi Latvija”.

Muzeja darba turpinātāji

Apvienoto skolu muzeja vadīšana tiek uzticēta mākslas skolotājai Veltai Kešānei.

Muzeja tagadējā vadītāja

Kopš 2022. gada skolas muzeja pedagoģes pienākumus veic Nadežda Razorjonova.

Muzeja dibināšana

2011. gadā interešu izglītības ietvaros tika izveidots muzeja pulciņš, kuru vadīja vizuālās mākslas skolotāja Gunta Ābele. Turpinājās skolas vēstures materiālu vākšana. 2014. gadā Gunta Ābele uzsāka muzeja pedagoga darbu, kopā ar skolēniem veicot eksemplāru uzskaiti, strukturizēšanu, katalogu izveidi, noformēšanu.

2019. gada janvārī tika rasta iespēja muzejam iegūt savas telpas. Ar skolas direktores Ingunas Slapiņas atbalstu, skolas muzeja pedagoģes Guntas Ābeles, skolēnu un vecāku patiesu ieinteresētību tika radīts skolas muzejs.

Īsa muzeja vēsture.

Pirmā skolas vēstures materiālu vācēja Alla Sokovikova (tagad Bažanova) – latviešu valodas skolotāja un pionieru vadītāja – strādāja skolā no 1961. līdz 1971. gadam. Tika sakrāts daudz vēsturisku dokumentu, kā arī visi iespējamie preses materiāli ar rakstiem par Rīgas 53. vidusskolu. Šīs vēstures liecības šobrīd apkopotas albumos un atrodas muzeja krājumā.

Turpmākā laika periodā skolas vēsturisko materiālu apkopošanā ar entuziasmu darbojās krievu valodas un literatūras skolotāja Ludmila Markuševa. Tika izstrādāti skolēnu projektu darbi par noteiktiem gadu periodiem skolas dzīvē. Attiecīgie raksti un foto materiāli noformēti un saglabāti raparellās.

Kas veidos Skolas muzeja būtību – stāsti vai priekšmeti? Tāds bija muzeja radīšanas koncepta pamatjautājums. Telpu proporcijas un visai nelielie gabarīti – 3 telpas ar kopējo platību 35m², kā arī vēsturisku relikviju salīdzinoši nelielais skaits noteica risinājuma virzienu – muzejs tiks veidots kā vizuālu stāstu telpa ar aicinājumu “Ienāc! Iepazīsti skolas vēsturi! Radi savu stāstu nākotnei! Esi savas skolas un Latvijas patriots!”.

Muzeja nosaukuma izvēlei tika organizēts konkurss, kurā iesaistījās viss skolas kolektīvs. Kā atbilstošākais muzeja konceptam uzvarēja 9.a klases radītais muzeja nosaukums “Krāsainie stāsti”. Saskaņā ar šo nosaukumu tika izstrādāts arī muzeja logo dizains.

Šobrīd skolas muzeja krājumā atrodami signēti materiāli – vairāk nekā 1000 vienību.

Ekspozīcijas izvietojums muzeja telpās tematiski grupēts. Ir sakrāti mākslinieciski plakāti, kas gadu gaitā izstrādāti par godu dažādiem skolas pasākumiem un uztverami gan kā vizuāli informatīva vērtība, gan arī kā dekoratīvs interjera elements.

Savukārt tematiskos albumos atrodami skolas dzīves notikumu apraksti, foto un citas liecības. Muzeja iekārtu un mēbeļu izvietojums kopumā nodrošina pārskatāmu krājumu ekspozīciju. Telpas centrā izvietotais galds kalpo kā maināmu izstāžu zona un arī kā apspriežu galds vai muzejnieku darba virsma. Attīstot muzeja telpas funkcijas, paredzēts arī audio/video informācijas nodrošinājums.

Muzejnieki tiek iesaistīti digitalizācijas materiālu izstrādē – vēsturisku faktu fiksēšanā, skolas ievērojamo personību galerijas tālākā izveidē, skolas absolventu apzināšanā, savu mācību sasniegumu un projektu prezentēšanā, tradīciju sargāšanā un attīstīšanā, pasākumu organizēšanā. Ir uzsākta muzeja mājas lapas izveide.

Muzeja telpa izmantojama visa mācību procesa laikā, organizējot muzeja stundas. Tiek meklētas jaunas iespējas muzeja krājumu integrēšanā mācību procesā, kompetenču izglītībā un dažādos aktuālos pasākumos – projektu izstādes, Atvērto durvju dienas, Ēnu dienas, Karjeras dienas, kā arī uzņemot viesus un iepazīstinot ar mūsu skolas vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm, aicinot dalīties pieredzē.

Muzeja dalībnieki, gidi ir skolēni, un darbība šajā jomā sniedz tiem iespēju izprast signēšanas darba nozīmi, attīstīt savas IT prasmes, nostiprināt valodu zināšanas, tulkošanas pamatus un prezentēšanas iemaņas, kā arī apgūt runas un sociālās saskarsmes kultūru.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Albums “Skolas karogs – tā tapšanas vēsture 1999./2000. m.g.”. Lai ieaudzinātu skolēnos cieņu pret valsts atribūtiku un nozīmīgiem simboliem, viens no muzeja darba virzieniem ir – savas skolas simbolu radīšana un cieņas pilnas attieksmes veidošana. Tā kā skolas karogs ir spēcīgs kolektīvu vienojošs simbols, tad tika nolemts tā radīšanā iesaistīt skolēnus. Skolas karoga ideju konkursā iesniegtie skolēnu darbi tika eksponēti izstādē un skolēnu balsojumā tika noteikta idejas 1. vieta – autore 10. klases skolniece M. Galaka. Tālākā darba gaitā tika risināti karoga meti krāsās, audumu izvēle, kā arī skolēnu izstrādāti rasējumi karoga kāta un balsta izgatavošanai. Visbeidzot māksliniece Timeja Strautiņa darināja skolas karogu auduma aplikāciju tehnikā. Daudzo darba etapu materiāli, to skaitā skolēnu zīmējumi, plakāts, audumu paraudziņi, karogā ietvertās simbolikas apraksti, ir saglabāti muzeja krājumā.
• 1961. gada 1. septembra avīze ar Rīgas 53. vidusskolas atklāšanas foto. Senā avīze – skolas atklāšanas lieciniece, iestiklota un ierāmēta, atrodas muzejā vienotā kompozīcijā ar skolas siltināšanas fotofiksāciju 2017. gadā un skolas foto šodien.  Ar šo vēsturisko muzeja eksemplāru saistās arī kāds sens, romantisks stāsts, cieši savīts ar skolas dzīvi.

        Jauns zēns tālajos 60. gados deju kursos iepazinies ar skaistu meiteni. Bet kursi beigušies un līdz ar to arī meitene vairs nav bijusi atrodama! Reiz, pavisam nejauši, zēns avīzē ieraudzījis foto – Rīgas 53. vidusskola, 1961. gada 1. septembris, un tur redzama arī vidusskolniece ar bizītēm, baltā priekšautiņā – viņa Sapņu meitene! Pateicoties šim foto, zēns mīļoto meiteni atradis! Sekojis bildinājums, kāzas! Dzīves tālākās gaitas viņiem abiem cieši savijušās ar mūsu skolu. Meitene ieguva skolotājas – logopēdes izglītību, daudzus gadus strādāja Rīgas 53. vidusskolā. Arī zēns – skolas tehniskais darbinieks, ar atsaucīgu sirdi un prasmīgām rokām, joprojām strādā mūsu skolā. Tieši viņš palīdzēja veikt muzeja telpu sagatavošanas darbus – telpu kosmētisko atjauninājumu, apgaismes papildinājumu, grīdas remontu un… liktenīgās avīzes eksponāta izvietošanu. Mazais skolas foto laimīgi sakrustoja divus dzīves ceļus.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Muzejs Pārslas ielā (bijusī Rīgas 61. vidusskola)

Adrese: Pārslas iela 14, Zemgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs tika nodibināts 2006. gadā.

Muzeja darbības mērķi.

Veidot zināšanas par skolas vēsturi. Veicināt skolas prestižu. Izglītot un socializēt skolēnus. Skolas devīze – “Mēs mācamies dzīvei, nevis skolai”.

Pamatkoncepcija muzeja izveidei kļuva – “Skolas vēsture vakar, šodien un rīt”.

Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.

Muzeja dibinātāja un tagadējā vadītāja ir Larisa Poļakova, kura skolā māca mājturību un vizuālo mākslu. Skolā strādā jau vairāk nekā 25 gadus. L. Poļakova ir radoša skolotāja, kura ar saviem muzeja aktīvistiem noformē skolas telpas, organizē dažādus konkursus, pasākumus un aktīvi piedalās tajos.

Īsa muzeja vēsture.

Iniciatore skolas muzeja izveidei ir skolas bijusī direktore Eleonora Guseva. Viņa uzdāvināja muzejam seno grāmatu kolekciju, žurnālus un dažādus dokumentus, kas attiecas uz izglītības procesu, kā arī viņai bija liels foto arhīvs. Skolas tehniskās daļas vietniece  rūpīgi glabāja un nodeva muzejam 20. gs. 70. gadu atskaišu albumus par dažādu skolas organizāciju darbību.

No atskaitēm ir redzams, ka bērni tāpat kā šodien nodarbojās ar novadpētniecību – pētīja dzimto novadu, iepazinās ar citām pilsētām un valstīm. Par to liecina viņu sarakste ar bērniem no citām valstīm. Tādā veidā bērni iepazina citu valstu dzīvi un tradīcijas.

Skolas muzejā ir daudz eksponātu, kas stāsta par skolas vēsturi, tāpēc pamatekspozīcija ir veltīta tieši šai tēmai. Tie ir stendi un dažādi albumi, kurus izpētot mums rodas priekšstats par tā laika mācību procesa organizāciju.

Sagaidot skolas 45. gadadienu, pēc skolas administrācijas, skolas domes un muzeja lēmuma projektu nedēļas tika veltītas skolas vēstures izpētei. Klases pētīja dažādus posmus no skolas dzīves. Skolēni aktīvi apmeklēja muzeju un izmantoja tajā esošos pamatekspozīcijas materiālus. Rezultātā tika izveidotas ļoti interesantas prezentācijas, un muzejā palika šo darbu rezultāti, proti, apsveikuma albumi, fotoalbumi, mūsu skolas “Dzimtas koks”, visu skolas absolventu saraksti, skolotāju saraksti.

2017. gadā projektu nedēļa tika veltīta teātrim. 10. klases skolēni uzrakstīja projektu “Pārdaugavas aktrises” un noformēja to kā almanahu, kas tagad glabājas skolas muzejā.

Muzejā ir ekspozīcija ar nosaukumu “Mūsu tradīcijas”, kas izvietota arī gaiteņos. 

Muzeja padomē ir seši skolēni. Par muzeju stāsta gidi.

2019. gadā skola svinēja 50 gadu jubileju. Muzeja aktīvisti aktīvi piedalījās jubilejai veltītajā pasākumā un veidoja par to filmu. 2020. gada novembrī, strādājot attālināti, viņi apkopoja videomateriālus, kas veltīti Latvijas  Neatkarības dienai, un izveidoja filmu.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Unikāla ekspozīcija ir seno grāmatu izstāde, no kurām vairākas grāmatas ir vairāk nekā  100 gadu vecas. Seno grāmatu kolekcijā ir mākslas grāmatas, žurnāli un dažādi ar izglītības procesu saistīti dokumenti. Šo kolekciju  muzejam uzdāvināja bijusī direktore Eleonora Guseva. Šī ekspozīcija sniedz iespēju izmantot esošos eksponātus dažādu pasākumu organizēšanai, proti, sagatavojot nodarbības, apaļo galdu diskusijas, veicot pētniecisko darbību.
• Radās ideja iepazīties ar laikraksta «Pēterburgas Avīzes», kas 20. gs. sākumā tika izdots Pēterburgā, materiāliem, uzzināt vairāk par Latvijas kultūras un mākslas pārstāvjiem, kuri tolaik mācījās un dzīvoja šajā pilsētā. Muzeja materiāli tiek aktīvi izmantoti, lai veiktu projektu darbus.

• 

• 

• 

• 

• 

Adrese: K. Valdemāra iela 65, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs dibināts 2009. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Rīgas valsts parauga pamatskolas – Rīgas 49. vidusskolas vēstures regulāra apzināšana, sistematizēšana un papildināšana. Muzeja uzdevumi: veikt krājumu dokumentēšanu/signēšanu un saglabāšanu; veikt izglītojošo darbu; rīkot informatīvas pēcpusdienas un tematiskos pasākumus; popularizēt skolu; nodrošināt muzeja krājumu pieejamību un saglabāšanu; veikt pētniecisko darbu, izstrādājot projektus un ZPD.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Muzeja pamatlicēja ir Dace Putniņa, skolas direktore no 1975. līdz 1987. gadam, Rīgas 49. vidusskolā darbu uzsāka 1957. gadā kā vecākā pionieru vadītāja, no 1959. līdz 1971. gadam bija direktora vietniece mācību darbā 1.-3. klasēs, no 1972. līdz 1975. gadam – vēstures  un sabiedrības mācību skolotāja līdz 1991.gadam,  pēc tam vadīja pensionāru klubiņu “No sirds uz sirdi”, bija tā dvēsele. līdz Daces Putniņas viens no lielākajiem ieguldījumiem skolas dzīvē ir skolas vēstures izzināšana, apkopošana un popularizēšana. Viņa vāca ziņas par skolas vēsturi, sekoja norisēm, informācijai masu mēdijos par skolas dzīvi, absolventiem, viņu bērniem un pat viņu bērnu bērnu gaitām. D. Putniņa ne tikai pati interesējās par skolas vēsturi, veidoja mapes par kolēģiem, bet rosināja to darīt arī citiem skolas skolotājiem, bijušajiem direktoriem.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Muzeja tagadējā vadītāja un darba turpinātāja ir Aina Babre – vēstures un sociālo zinību skolotāja, no 2003. gada pārņēma skolas vēstures izpētes darbību, sākumā tās bija pulciņa nodarbības interesentiem, no 2009. gada strādā par muzeja vadītāja. 2009./2010. m.g. muzejā strādāja Kristīne Strode, 2012./2013. m.g. – Eva Millere. A. Babres laikā skolas muzejs divas reizes ir mainījis telpas un tagad gaida jauno telpu remontu, iekārtošanos uz pastāvīgu palikšanu, sagaidot skolas simtgadi.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas muzejs darbojas pēc plāna, saskaņā ar skolas darbības virzieniem, atbilstoši nolikumam un kopsolī ar skolas domes nospraustajām vadlīnijām. Muzeja saturu veido Latvijas Nacionālajā vēstures arhīvā izpētītie un iegūtie materiāli par skolas pirmsākumiem, ēkas iegādi, iesvētīšanu, skolas karoga tapšanu, pirmajiem skolotājiem – personībām atbilstoši paraugskolas uzdevumam, par sadarbību ar Rīgas Skolotāju institūtu u. c. svarīgiem notikumiem. Ieskatu papildina arī skolas arhīva izziņas, skolotāju, absolventu atmiņas, foto stāsti, dāvinājumi. Saturu ir bagātinājuši un ar savām idejām dalījušies daudzi, piemēram,  bijusī direktora vietniece mācību darbā Anita Šmite, absolvente Inese Mauliņa, Viesturs Šiliņš, Valts Žilinskis, jo arī viņa tēvs Arvīds Žilinskis bija šīs skolas skolnieks, vēlāk ar māksliniekiem A. Lediņu, E. Pakuli, V. Davidovu, M. Brehmani-Štengeli, A. Daškovu., P. Grāveli, J. Ķepīti u. c. Savu atbalstu ir devusi Rasma Gurtlava, absolvente, matemātikas skolotāja, padomu un praktisku palīdzību sniedza RTU profesore Alīda Zigmunde,  LU profesore Aīda Krūze u. c. Muzeja gidi vada ekskursijas skolas muzejā un skolā. Muzeja padome apkopo un papildina informāciju, vizualizē datus par skolas absolventiem, organizēja muzeja dienas, konkursus, radošās darbnīcas, tikšanās ar absolventiem. Muzejā savāktos un apkopotos materiālus izmanto mācību un audzināšanas darbam stundās, piemēram, vēstures izpratni vairo ģeogrāfijas skolotāja Staņislava Ģīļa uzrakstītais dzīves apraksts un dāvinājums skolai. Pēc tikšanās ar Latvijas bērnudārzu vēstures pētnieci Vinetu Jonīti muzeja padome saņēma dāvinājumu – grāmatu ”Latvijas bērnu dārzu māte Marta Rinka”, kuras noformējumā uz vāka, saturā  ir fotogrāfijas no mūsu skolas muzeja. Muzeja padomes pārstāvji piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos un iegādājās Latvijas Kara muzeja izdoto grāmatu „Ar parakstu par Latviju”, jo arī šīs grāmatas saturs ir papildināts ar skolas muzejā esošo informāciju par skolotāju Elfrīdu Rapu – Latvijas Centrālā Padomes Memoranda parakstītāju.

2017. gadā Anna Niedra, Dace Brice un Edgars Beķeris prezentēja citiem “Muzeja darbības atspoguļojums Latvijas simtgadei”. Skolas gaiteņos tika izvietoti materiāli par paveikto, piemēram, “Viena diena skolā”, interesenti varēja izlasīt aktuālāko informāciju mainīgajā stenda daļā skolas pirmā stāva vestibilā vai iegriežoties skolas muzejā.  Skolas muzeja padome piedalījās daudzās muzeju skatēs par skolotājiem-personībām, izveidoja fotostāstu “Rīgas 49. vidusskolas izaugsmes vēstījums Latvijas 100. dzimšanas dienai”. 9. klases zēni Aleksejs Pekarskis un Artūrs Vobļikovs uzņēma filmu “Skolas soma”, kuru noskatījās arī citu pilsētas skolu muzejnieki un interesenti Latvijas Kara muzejā 2017. gada 12. decembrī.  2018. gada 10. janvārī Rīgas Skolēnu pilī ar skolas muzeja padomes darbu iepazīstinājām citu skolu muzejniekus, skolotājus un Rīgas pilsētas ārpusstundu darba metodiķes. 2018. gadā ar sava muzeju veikumu iepazīstinājām Rīgas 28. vidusskolas un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzejniekus, tāpat iepazināmies Ar viņu skolu muzeju darbību.

Muzeja darbu atbalsta skolas administrācija, skolas atbalsta fonds, absolventi, interesenti.

Līdz 2022. gadam muzejs atradās nelielā telpā blakus sporta korpusam. Šobrīd muzejs pārcēlies uz labiekārtotām telpām, kurās iekārtota moderna un mūsdienīga ekspozīcija par skolas vēsturi.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Skolas muzeja viens no īpašākajiem eksponātiem ir Rīgas pilsētas pamatskolas protokolu grāmata 1921. g. 13.IX – 1927. g. Tā parāda, kā tapa valsts parauga pamatskola, kādi skolotāji strādāja, kā sadarbojās ar Rīgas Skolotāju institūtu un demonstrēja stundas praktikantiem, palīdzēja gatavot jaunos skolotājus. Var uzzināt, kā komplektēja klases, organizēja mācību darbu, kādas bija grūtības, kā strādāja ar vecākiem, lai sasniegtu labus rezultātus, kā skolotāji pilnveidoja pieredzi, lasot lekcijas pedagoģisko sēžu laikā, kā skolas pārzinis Fricis Jansons, skolotāji Mežulis, J. Broka vairākus mēnešus iepazina skolu darbu Vācijā, pēc tam ar populāro Gaudiga metodi iepazīstināja kolēģus, publicēja rakstu “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā”. Šī protokolu grāmata ir pirmais vēsturiskais orģinālmateriāls par skolas dzīves sākumu.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

Adrese: Tērbatas iela 15/17, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs dibināts 2000. gada 2. oktobrī.

Muzeja nosaukums.

Ata Ķeniņa un Annas Rūmanes – Ķeniņas memoriālais muzejs.

Muzeja darbības mērķis.

Pildīt Annas Rūmanes – Ķeniņas novēlējumu “saskatīt un saglabāt sava laika vērtības” – saglabāt un popularizēt bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kas saistās ar latviešu kultūras “zelta laikmetu” un Latvijas valsts tapšanu.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Ļubova Ruško – muzeja dibinātāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja, pulciņa “Pētnieks” vadītāja. Kopā ar pulciņa dalībniekiem iesaistījusies dažādos projektos, pasākumos skolā, pilsētā un valstī. Par ieguldījumu interešu izglītībā ir kļuvusi par gada balvas laureāti (2018). Kopš 2019. gada ir pensijā, bet savu muzeju neaizmirst.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Agrita Meirēna. Sākusi strādāt skolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un muzeja vadītāju 2019. gada 1. septembrī, atgriežoties Latvijā pēc divdesmit prombūtnes gadiem Anglijā. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti, ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā, studējusi doktorantūrā LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā pēc arhitektu K. Pēkšēna un E. Laubes projekta un ir spilgts jūgendstila paraugs. Tai ir izteiksmīgs siluets un dažādos būvmaterialos un apdares materiālos veidota fasāde, kur izmantots šūnakmens, kas iegūts no Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecības laikā appludinātās Staburaga klints. Ēkas logu dizains arī ir jūgendstilam raksturīga iezīme. Mākslinieciski vērtīgākā ir skolas zāle ar tam laikam nebijušu interjeru, kurā eksponētas jumta koka konstrukcijas, un Jūlija Madernieka sienu un griestu zīmējumi.

Muzeja pamatekspozīcija veltīta Atim un Annai Ķeniņiem un iepazīstina ar viņu dzīvi, darbu un aktivitātēm Latvijā un pasaulē.    

Atis Ķeniņš – pedagogs, literāts, kultūras un sabiedriskais darbinieks, izdevējs, diplomāts, kādu laiku izglītības un tieslietu ministrs, brīnišķīgs tēvs saviem astoņiem bērniem. Padomju varas divreiz izsūtīts uz Kazahstānu. Viņa dzeja krājumā “Mājup” izdota 1999. gadā Jāņa Rozes apgādā. To sastādījusi rakstniece Nora Ikstena un palīdzējuši izdot Ata Ķeniņa dēli – kanādiešu komponists Tālivaldis Ķeniņš un amerikāņu ekonomists Gundars Ķeniņš – Kings.

Anna Rūmane – Ķeniņa – pedagoģe, žurnāliste, literāte, diplomāte un politiskā aktīviste cīņā par sieviešu tiesībām, kaut nepiederēja nevienai partijai. Anna bija lieliska māte un brīnišķīga namamāte, Ķeniņu namā rīkojot literatūras un mākslas tikšanās, diskusijas. Viņas mūžs liecina par latviešu sievietes sīkstumu, spēku, neatlaidību un augsto inteliģenci.

Viens no stendiem veltītsĶeniņu skolas skolotājiem, kā teicis Atis Ķeniņš – “dārzniekiem, kuri kopa un rūpējās par audzējamās dzīvības vajadzībām”. Ķeniņi par skolotājiem aicināja savus domubiedrus – slavenus rakstniekus, dzejniekus, māksliniekus, komponistus. Tā sauktās Pūķu pils skolotāji bijuši mūsu dižgari – Emīls Dārziņš, Jānis Akurāters, Vilis Plūdons, Janis Rozentāls, Antons Austriņš, Vilhelms Purvītis, Jūlijs Madernieks, Kārlis Skalbe, Augusts Saulietis, Jānis Greste u. c.

Ata Ķeniņa 125. dzimšanas dienā 1999. gada 28. jūlijā atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Šo namu 1905. gadā cēluši Atis un Anna Ķeniņi Latvijas kultūrai un izglītībai”.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Atis Ķeniņš kopā ar domubiedriem izveidoja rakstu krājumu “Zalktis” (1906-1908), pēc tam žurnāls (1908-1909), kura redakcijā bija J. Madernieks, J. Rozentāls, A. Saulietis. “Zalkša” pirmajā numurā redakcijas rakstā žurnāla ievirze bija noteikta kā strādāšana “..priekš latviešu mākslas – klasiskas mākslas idejas izteiktas ar latviešu tautas dvēselei īpatnu temperamentu”.
• Noras Ikstenas grāmata “Pārnākšana” par Annu Rūmani – Ķeniņu, rakstnieci, pedagoģi – ir sākums idejai par skolas memoriālo muzeju, veltītu tās dibinātājiem. Šī grāmata tikusi šķirstīta un pētīta, lasīta un studēta. Tā ir kalpojusi gan kā izziņas avots, gan kā Latvijas vēstures grāmata. Ķeniņu dzimtas vēsture ir Latvijas vēsture.

• 

• 

• 

• 

•