Rīgas 40.vidusskolas muzejs

Adrese: Tērbatas iela 15/17, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs dibināts 2000. gada 2. oktobrī.

Muzeja nosaukums.

Ata Ķeniņa un Annas Rūmanes – Ķeniņas memoriālais muzejs.

Muzeja darbības mērķis.

Pildīt Annas Rūmanes – Ķeniņas novēlējumu “saskatīt un saglabāt sava laika vērtības” – saglabāt un popularizēt bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kas saistās ar latviešu kultūras “zelta laikmetu” un Latvijas valsts tapšanu.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Ļubova Ruško – muzeja dibinātāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja, pulciņa “Pētnieks” vadītāja. Kopā ar pulciņa dalībniekiem iesaistījusies dažādos projektos, pasākumos skolā, pilsētā un valstī. Par ieguldījumu interešu izglītībā ir kļuvusi par gada balvas laureāti (2018). Kopš 2019. gada ir pensijā, bet savu muzeju neaizmirst.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Agrita Meirēna. Sākusi strādāt skolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju un muzeja vadītāju 2019. gada 1. septembrī, atgriežoties Latvijā pēc divdesmit prombūtnes gadiem Anglijā. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti, ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā, studējusi doktorantūrā LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas ēka ir viena no pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā pēc arhitektu K. Pēkšēna un E. Laubes projekta un ir spilgts jūgendstila paraugs. Tai ir izteiksmīgs siluets un dažādos būvmaterialos un apdares materiālos veidota fasāde, kur izmantots šūnakmens, kas iegūts no Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecības laikā appludinātās Staburaga klints. Ēkas logu dizains arī ir jūgendstilam raksturīga iezīme. Mākslinieciski vērtīgākā ir skolas zāle ar tam laikam nebijušu interjeru, kurā eksponētas jumta koka konstrukcijas, un Jūlija Madernieka sienu un griestu zīmējumi.

Muzeja pamatekspozīcija veltīta Atim un Annai Ķeniņiem un iepazīstina ar viņu dzīvi, darbu un aktivitātēm Latvijā un pasaulē.    

Atis Ķeniņš – pedagogs, literāts, kultūras un sabiedriskais darbinieks, izdevējs, diplomāts, kādu laiku izglītības un tieslietu ministrs, brīnišķīgs tēvs saviem astoņiem bērniem. Padomju varas divreiz izsūtīts uz Kazahstānu. Viņa dzeja krājumā “Mājup” izdota 1999. gadā Jāņa Rozes apgādā. To sastādījusi rakstniece Nora Ikstena un palīdzējuši izdot Ata Ķeniņa dēli – kanādiešu komponists Tālivaldis Ķeniņš un amerikāņu ekonomists Gundars Ķeniņš – Kings.

Anna Rūmane – Ķeniņa – pedagoģe, žurnāliste, literāte, diplomāte un politiskā aktīviste cīņā par sieviešu tiesībām, kaut nepiederēja nevienai partijai. Anna bija lieliska māte un brīnišķīga namamāte, Ķeniņu namā rīkojot literatūras un mākslas tikšanās, diskusijas. Viņas mūžs liecina par latviešu sievietes sīkstumu, spēku, neatlaidību un augsto inteliģenci.

Viens no stendiem veltītsĶeniņu skolas skolotājiem, kā teicis Atis Ķeniņš – “dārzniekiem, kuri kopa un rūpējās par audzējamās dzīvības vajadzībām”. Ķeniņi par skolotājiem aicināja savus domubiedrus – slavenus rakstniekus, dzejniekus, māksliniekus, komponistus. Tā sauktās Pūķu pils skolotāji bijuši mūsu dižgari – Emīls Dārziņš, Jānis Akurāters, Vilis Plūdons, Janis Rozentāls, Antons Austriņš, Vilhelms Purvītis, Jūlijs Madernieks, Kārlis Skalbe, Augusts Saulietis, Jānis Greste u. c.

Ata Ķeniņa 125. dzimšanas dienā 1999. gada 28. jūlijā atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu “Šo namu 1905. gadā cēluši Atis un Anna Ķeniņi Latvijas kultūrai un izglītībai”.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Atis Ķeniņš kopā ar domubiedriem izveidoja rakstu krājumu “Zalktis” (1906-1908), pēc tam žurnāls (1908-1909), kura redakcijā bija J. Madernieks, J. Rozentāls, A. Saulietis. “Zalkša” pirmajā numurā redakcijas rakstā žurnāla ievirze bija noteikta kā strādāšana “..priekš latviešu mākslas – klasiskas mākslas idejas izteiktas ar latviešu tautas dvēselei īpatnu temperamentu”.
• Noras Ikstenas grāmata “Pārnākšana” par Annu Rūmani – Ķeniņu, rakstnieci, pedagoģi – ir sākums idejai par skolas memoriālo muzeju, veltītu tās dibinātājiem. Šī grāmata tikusi šķirstīta un pētīta, lasīta un studēta. Tā ir kalpojusi gan kā izziņas avots, gan kā Latvijas vēstures grāmata. Ķeniņu dzimtas vēsture ir Latvijas vēsture.

• 

• 

• 

• 

•