Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi 11. jūnijā devās pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā – praktikumā uz Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu, kur notika skolu muzeju izstrādāto gada izpētes tēmu lasījumi. Semināra laikā septiņi muzeju pedagogi prezentēja aizvadītajā mācību gadā izstrādātās izpētes tēmas. Tāpat tika veikta visu skolu muzeju 2025./2026. mācību gada darba analīze, kā arī tika ieskicēti galvenie nākamā mācību gada uzdevumi. Tika nolemts nākamajā mācību gadā strādāt pie vienotas izpētes tēmas “Jaunatklājumi skolas muzejā”.
Semināra laikā Rīgas skolu pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties pieredzē savā starpā, bet arī, apmeklējot Jūrmalas Pumpuru vidusskolas muzeju. Paldies vidusskolas direktorei Santai Krūmiņai un muzeja vadītājam Edvīnam Rāfeldam par laipno uzņemšanu un stāstu par skolas vēsturi un tradīcijām!
Fotogrāfiju autori: Ineta Krastiņa, Aina Babre
Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.
2026. gada 18. maijā muzeji visā pasaulē atzīmēs Starptautisko Muzeju dienu “Muzeji vieno sašķelto pasauli”. Šī tēma uzsver muzeju potenciālu kalpot par tiltiem pāri kultūras, sociālajām un ģeopolitiskajām atšķirībām, veicinot dialogu, sapratni, iekļaušanu un mieru visā pasaulē. Tā iesāks arī ICOM (International Council of Museums) 80. gadadienas svinības visa gada garumā.
Kā mācību vietas muzeji veicina mierīgu līdzāspastāvēšanu un savstarpēju cieņu. Muzeji ir uzticamas publiskas telpas, kur cilvēki sastopas ar stāstiem, priekšmetiem un viens ar otru. Sociālās sadrumstalotības un polarizācijas laikā muzeji palīdz atjaunot saikni starp paaudzēm. Muzeji neizdzēš atšķirības, bet gan rada apstākļus, kuros atšķirības var saprast un risināt ar cieņu: aizsargājot mantojumu un atmiņu, piedāvājot mācīšanos un pārdomas, kā arī nodrošinot viesmīlīgas telpas, kur var uzklausīt dažādas balsis. Atvērti un pieejami, muzeji veicina daudzveidību un ilgtspējību.
Materiālu sagatavoja Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Vēsma Sūna
2026. gada 12. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” 8 stundu apjomā.
Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.
Kursu nodarbību pirmajā daļā restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre Ārija Ubarste sniedza ieskatu jautājumos, kas saistīti ar muzeja krājumā esošo papīra priekšmetu saglabāšanu. Kursu dalībnieki apguva sekojošas tēmas: pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai, konservācijas / restaurācijas pamatprincipi, papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas, bojājumu raksturojums un atpazīšana, primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot.
Dienas turpinājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maija Krūmiņa kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par mutvārdu vēstures nozīmību muzeja darbā. Klātesošie uzzināja par mutvārdu vēstures pētniecību Latvijā, tās nozīmi un praktisko pielietojumu, kā arī apguva teorētiskās zināšanas par biogrāfisko interviju sagatavošanu, norisi, dokumentēšanu un “pēcdzīvi’.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm!
Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.
Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs
Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” aicina pieteikties interešu izglītības programmu pedagogus profesionālās kompetences pilnveides programmas ”Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” (8 stundas) apguvei. Programma norisināsies 12. martā no 10.00-17.00, Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, K. Barona iela 99.
Lektores:
Ārija Ubarste – restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre
Maija Krūmiņa – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Rīgas pilsētas pašvaldības pedagogiem piesakoties uz Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” programmām izmantot pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, kas ietver @edu.riga.lv elementus, pretējā gadījumā netiek garantēta apstiprinājuma saņemšana.
Programmas apliecība EDOC formātā (parakstītas ar drošu elektronisko parakstu) tiks nosūtīta Pedagogam uz pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, izmantojot ELISS sistēmu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības programmu pedagogiem dalība bezmaksas.
Citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru pedagogiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma ir maksas pakalpojums, saskaņā ar Rīgas domes 23.10.2012.lēmumu Nr. 5376 “Par līdzfinansējuma apmēru interešu izglītības un neformālās izglītības programmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” lēmuma Nr. RD-25-4716-lē redakcijā. Par maksas pakalpojumu lūgums sazināties ar programmas vadītāju, rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv. Programmas izmaksas citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru skolotājiem 32,91 EUR. Rekvizīti rēķina izrakstīšanai jāiesniedz 10 darba dienas pirms programmas uzsākšanas rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv.
Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.
Rīgas Skolu muzejā 20.februārī plkst.16.00 BJC “Rīgas Skolēnu pils” Svētku zālē čehu rakstnieces Alenas Vostras grāmatas “SPRĀDZIENS BŪS SEŠOS” atklāšanas pasākums. Grāmatā stāstīts par to, kā beidzas piektklasnieka Ludviķa Četrpadsmitā aizraušanās ar fizikas eksperimentiem. Vizuālos efektus sarūpējis BJC “Rīgas Skolēnu pils” Radioelektronikas pulciņš; par eksperimentu rūpēsies LU CFI pārstāvji. Gaidāms neliels muzikālais pārsteigums! Visi interesenti laipni gaidīti K.Barona ielā 99, Rīgā.
Dr. hist. Alfrēdam Starim (16.02.1926 – 24.06.2011), kura mūža darbs bija Latvijas skolu vēstures izpēte, šogad svinam 100 gadu jubileju.
Viņš dzimis Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā zemnieku ģimenē. Skolas gados Vanagu pamatskolā aizrāvies ar latviešu valodu, vēsturi, aktīvi darbojies mazpulku organizācijā. 1950.gadā A. Staris absolvēja Pļaviņu vidusskolu, 1952. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Līdztekus vēstures studijām viņš strādāja par skolotāju dzimtajā pusē. 1958. gadā nākamais pētnieks studijas pabeidza ar izcilību un drīz vien tika iecelts par direktoru Līvānu Strādnieku jaunatnes vidusskolā, bet 1960.gadā – Pļaviņu vidusskolā. Tur sākās plašs novadpētniecības darbs, tika iekārtots skolas muzejs. 1972.gadā A. Staris sāka strādāt Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1973.gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva zinātnisko grādu.
Jāuzsver trīs Alfrēda Stara unikāli veikumi skolu vēsturē:
1) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota izglītības un pedagoģiskās domas vēsture Latvijā 20. gs. 20.- 30.gados;
2) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota Rīgas skolu vēsture no viduslaikiem līdz 1944.gadam;
3) pirmoreiz Latvijā publicēts plašāks materiāls par Rietumu trimdas latviešu skolām.
Visi A. Stara darbi balstās rūpīgā arhīva dokumentu un citu vēstures avotu izpētē. Grāmata par Rīgas skolu vēsturi ir izcila arī ar to, ka faktu materiāls papildināts ar vizuālajiem vēstures avotiem – skolu ēku attēliem.
A. Stara grāmatas, rakstus un savāktos materiālus turpina izmantot pedagoģijas vēstures pētnieki, studenti un muzejnieki. Atsauces uz viņa darbiem atrodamas Baltijas pedagoģijas vēsturnieku izstrādātajā darbā angļu valodā Izglītības vēsture un pedagoģiskā doma Baltijas valstīs līdz 1940.gadam (2009) , Stara materiāli izmantoti gandrīz visos šķirkļos par izglītību Latvijas enciklopēdijā (2002 – 2009). Viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstos pedagoģijas vēstures studiju kursos visās Latvijas augstskolās. No 1990. gadiem pētnieks aktīvi līdzdarbojās skolu muzeju skatēs, viņš bija iniciators Latvijas Skolu muzeju biedrības atjaunošanai 1995. gadā. 2001. gadā tika nodibināts Rīgas Skolu muzejs, kura veidošanā iesaistījās arī Alfrēds Staris.
A. Staris vienmēr ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības veicinātājs: jau kopš 20. gs. 70.gadiem piedalījies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pedagoģijas vēsturnieku pasākumos. Tādēļ viņa padoms lieti noderēja grāmatas par Baltijas valstu pedagoģijas vēsturi veidošanā . 20. gs. 90. gados, kad sākās Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskās domas antoloģijas veidošana, pateicoties A. Starim, Latvijas pedagoģijas vēsturniekiem aizsākās sadarbība ar ievērojamiem trimdas kultūras un izglītības darbiniekiem – E. Silkalnu Austrālijā, A. Cipuli Vācijā, J. Mežāku Kanādā, G. Pāvulu Zviedrijā, A. Ozoliņu Lielbritānijā u.c.
A. Stara veikums un godprātīgā attieksme pret darbu nav pārvērtējami. 1998. gadā Alfrēds Staris saņēma Luda Bērziņa konkursa Lielo balvu par mūža ieguldījumu pedagoģiskās domas apzināšanā Latvijā, bet 2011. gadā novērtēta ar augsto Valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.
A. Stara nozīmīgākie pētījumi:
1. Staris, A., Ūsiņš, V. Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Rīga.: Zinātne, 2000.
2. Staris, A. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds, 2000.
3. Staris, A. (Sastād., līdzautors) Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma (1944 – 1990). R.: RaKa, 2004.
Par A. Stara dzīvesdarbību vairāk: Laikmets un personība. 9. krāj. Rīga: RaKa, 2008, 150. – 217. lpp.
2006. Autoru kolektīvs rakstu “Laikmets un personība” 8. krājuma atvēršanas pasākums LU Mazajā aulā. 3. no kreisās puses Alfrēds Staris.
1.05.2011. Valsts apbalvojumu pasniegšana. 1. rindā 1. no kreisās puses Alfrēds Staris.
11.05.2011. Rīgas Skolu muzeja darbinieki ciemos pie dr. hist. Alfrēda Stara, sveicot ar Valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Šī gada 2. decembrī Krišjānim Valdemāram apritēja 200 gadu. Skolas muzejā par godu izcilajam tautas kustības tēvam, turpinot stāstījumu Krišjāņu zvaigznājā, notika stunda desmitajām klasēm par Krišjāni Valdemāru.
Skolēni varēja iepazīties ar materiāliem par Krišjāni Valdemāru. Stundā varēja noskatīties videomateriālus par viņam veltītu Kolkasraga taku, kā arī par Ēdoles bibliotēku, uzzināt kā sākās jūrniecība Latvijā, par Krišjāņa Valdemāra dzīves ceļu. Protams, neizpalika arī tautas dziesma par jūru “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”.
Informāciju sagatavoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe
Šā gada 6. novembrī Nordeķu muižas saimnieki bija sapulcējuši vietējos iedzīvotājus, lai spriestu par Nordeķu muižas un parka tālāku attīstību.
Arī mēs, Rīgas 71.vidusskolas pārstāvji (skolotājas Jekaterina Barčuka un Ramona Šemarova, skolēni Artūrs Krivko, Elīzabete Tumbsa un Marija Jakušova) piedalījāmies šajā interesantajā pasākumā. Darbojās vairākas dalībnieku grupas, kuras vizuāli varēja izteikt savas vēlmes un priekšlikumus par parka attīstību. Dalībnieki darbojās radošajās darbnīcās, izteica savu viedokli un piedāvāja idejas par parka un apkaimes infrastruktūras uzlabošanu. Vakars izdevās ļoti pozitīvs un radošs.
Paldies Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam par rūpīgi organizēto pasākumu! Prieks būt daļai no mūsu kopīgās nākotnes veidošanas.
Informāciju apkopoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe
Šā gada 31. oktobrī apritēja 190 gadi, kopš dzimis Dainu tēvs Krišjānis Barons – izcilākais latviešu folklorists, publicists, dzejnieks, rakstnieks.
Rīgas 71.vidusskolas 10. klases pulcējās skolas muzejā uz stundu, kura tika veltīta jubilāram. Skolēni noklausījās stāstījumu par jaunlatviešiem, par Dainu tēvu. Noskatījās mācību filmu par Krišjāni Baronu un viņa muzeju.
Muzejā tika atklāta izstāde, veltīta Dainu tēvam. Noslēdzot pasākumu, visi pasākuma dalībnieki kopā nodziedāja tautas dziesmu “Bēdu, manu lielu bēdu”. Izstādi par Krišjāni Baronu var apskatīt līdz 2. decembrim. Gaidām skolas muzejā!
Informāciju sagatavoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe
Pirmdien, 10. novembrī, tika pasniegta gadskārtējā Rīgas gada balva pašvaldības izcilākajiem izglītības darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu. Balva “Zelta pildspalva” šogad tika pasniegta 30. reizi. Šī balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām un nozīmīgākajām atzinībām Rīgas pašvaldības pedagogiem, novērtējot viņu profesionalitāti un radošumu.
Liels prieks, ka starp laureātiem ir arī mūsu kolēģe no skolu muzeju saimes – Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ramona Šemarova! Balvu “Zelta pildspalva” viņa saņēma nominācijā “Par mūža ieguldījumu“ par ilggadēju, radošu un godprātīgu darbu pedagoģijā.
Lepojamies, ka mūsu vidū ir šādi kolēģi! Un, paldies, skolotājai par to darbu, ko viņa veic ne tikai izglītojot savus audzēkņus, bet arī nesavtīgi veltot visu savu laiku skolas un tuvākās apkaimes vēstures izzināšanai un saglabāšanai!
