Category: Ziņas Page 1 of 6

1966. g. 18. novembris Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā.

Bija laiks, kad Latvijas Republikas dzimšanas dienu varēja atzīmēt brīvajā pasaulē, bet mums Latvijā tas bija liegts. 

1966. g. 18. novembris Krišjāņa Barona latviešu skolā Čikāgā. Foto no grāmatas “Krišjāņa Barona latviešu skola Čikāgā 1950.- 1975.”. 

        Paldies Armandam Birkenam par grāmatas dāvinājumu Rīgas Skolu muzejam!

Rīgas Skolu muzejs aicina uz zinātniski metodisko konferenci “Izglītības vēsturnieku jaunākie pētījumi”.

Konference notiks 2026. gada 19. novembrī, plkst. 14.00-18.00, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Svētku zālē, Krišjāņa Barona ielā 99.

Konferences mērķauditorija: izglītības iestāžu muzeju pedagogi, vēstures, sociālo zinību, kultūras pamatu, literatūras skolotāji; augstskolu mācībspēki, muzeju pētnieki u.c. interesenti.

Konferences darba kārtība:

Plkst. 14.00 –  17:30  Konferences referāti un diskusijas:

  1. Jāzeps Imants Vikšers, Rīgas Skolu muzejs 25 gados. (RSM).
  2. Māris Zvaigzne, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Atjaunotajām ģimnāzijām – 30. Ģimnāzijas kādreiz un tagad.
  3. Jeļena Vediščeva, Rīgas 40. vidusskola. Pedagogu izdotajam almanaham “Zalktis”-120.
  4. Maija Pozemkovska, Rīgas Skolu muzejs. Skolotājs Leons Paegle un Lauču muzejs(1959 – 2011).
  5. Alīda Zigmunde, Rīgas Skolu muzejs. Skolas ārsta pienākumi 19. un 20. gadsimtā.
  6. Vineta Jonīte, Rīgas Skanstes pirmskola. No sapņa par bērnudārzu līdz Rīgas Skanstes pirmskolai – astoņu gadu desmitu stāsts.
  7. Uģis Vārslavāns, Rīgas Skolu muzejs. Atmiņu klades Rīgas Skolu muzejā.
  8. Ilze Jākobsone, Rīgas Skolu muzejs. Peldētavu un baseinu izbūve un peldētapmācība Rīgā (1900 – 1990).

Plkst. 17:30 – 18:00    Rīgas Skolu muzeja III Rakstu krājuma prezentācija

Par dalību konferencē būs iespējams saņemt apliecinājumu (6 stundas).

Aicinām aizpildīt pieteikuma anketu līdz 16. novembrim: ŠEIT

“Kāpēc putnu knābji ir atšķirīgi?”

No 26. oktobra līdz 20. novembrim Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā skatāma ceļojošā Talsu muzeja izstāde “Kāpēc putnu knābji ir atšķirīgi?”

Vadīt interaktīvu un aizraujošu nodarbību skolēniem pie izstādes stendiem ir lielisks veids, kā teoriju pārvērst praktiskā izpratnē. Daba katram putnam ir devusi savu rīku — knābi, lai tas varētu paēst un izdzīvot. Piesaistīt uzmanību un rosināt domāt par tēmu pirms stendu pētīšanas var ar dažādiem ikdienas priekšmetiem: knaiblēm, pinceti, sietiņu vai karoti ar caurumiem, irbulīšiem, riekstkodi vai salmiņu.

“Ar kuru no šiem rīkiem visvieglāk būtu izvilkt tārpiņu no dziļiem dubļiem? Ar kuru – saspiest cietu sēklu?”

Izstādē iespējams zīmēt putnus, lai aktivizētu skolēnu novērošanas spējas un palīdzētu saskatīt sakarības starp knābja formu, barošanās vietu un barību. Jaunāko klašu skolēni var spēlēt “Detektīva mīklu”, lai atrastu putnu ar knābi kā “dzirnavām”, putnu ar knābi kā “āķi” vai putnu ar knābi kā “urbi vai kaltu”. Savukārt aktivitātē “Tukšā dūņu bļoda” skolēni praktiski ieraudzīs, ka īsais rīks nevar aizsniegt to, ko aizsniedz garais, tādējādi izprotot ekoloģiskās nišas būtību.

Izstādē ir redzama tikai daļa no Latvijas dabas — kopumā Latvijā ir novērotas vairāk nekā 350 putnu sugas. Šī daudzveidība pastāv tieši tāpēc, ka katram ir sava vieta un savs knābja veids.

Skolas muzeja vadītāja Vēsma Sūna

Noslēdzies seminārs skolu muzeju pedagogiem “Dzimtas vēstures pētniecības pamati: kur meklēt savas saknes?”

2026. gada 20. oktobrī tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Dzimtas vēstures pētniecības pamati: kur meklēt savas saknes?” 4 stundu apjomā. Semināru rīkoja Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs.

Semināra programmas mērķis bija sniegt zināšanas parpētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties un sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.  

Kā semināra lektore tika uzaicināta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un izmantošanas nodaļas vadītājas vietniece Milana Drugoveiko-Volodko, vēstures pētniece, dzimtas pētniecības eksperte.

Semināra laikā tika aplūkotas šādas tēmas:  Dzimtas pētniecības pamati un aktualitāte. Mājas arhīvs un ģimenes stāsti dzimtas pētniecībā. Radniecības saišu un biogrāfisko datu apkopošana. Dzimtas pētniecības avoti arhīvā un tiešsaistē. Praktiski ieteikumi un biežākās kļūdas dzimtas pētniecībā.

Dalībnieku galvenie ieguvumi no semināra:

  • Skaidrs rīcības plāns: dalībnieki uzzināja, kā pareizi sākt sava dzimtas koka veidošanu, izmantojot mājās pieejamos materiālus un mutvārdu stāstus.
  • Prasmes strādāt ar arhīviem: tika sniegts praktisks ieskats, kā orientēties Latvijas Valsts vēstures arhīva kā arī citu Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienību fondos un kādus digitālos resursus iespējams izmantot attālināti.
  • Kļūdu novēršana: ekspertes padomi palīdzēs pētniekiem neapjukt vēsturiskajos dokumentos un izvairīties no tipiskākajām kļūdām faktu interpretācijā.

Šis seminārs bija īpaši vērtīgs skolu muzeju pedagogiem, jo sniedza praktisku atbalstu šī mācību gada vienotās izpētes tēmas „Jaunatklājumi skolas muzejā” īstenošanai. Iegūtās zināšanas un Latvijas Nacionālā arhīva digitālo resursu pārzināšana turpmāk ļaus muzeju vadītājiem profesionālāk veikt skolu vēstures izpēti, mērķtiecīgāk papildināt muzeja krājumus, kā arī palīdzēs atklāt jaunus faktus par savas skolas dibinātājiem, skolotājiem vai ievērojamiem absolventiem.

Semināra programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorei par informatīvi bagāto, izglītojošo un iedvesmojošo lekciju!

Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs

Dzintras Liepiņas un Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.

Rīgas skolu muzeju pedagogi piedalījās mācību gada izvērtēšanas un pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā Jūrmalas Pumpuru vidusskolā

Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi 11. jūnijā devās pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā – praktikumā uz Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu, kur notika skolu muzeju izstrādāto gada izpētes tēmu lasījumi. Semināra laikā septiņi muzeju pedagogi prezentēja aizvadītajā mācību gadā izstrādātās izpētes tēmas. Tāpat tika veikta visu skolu muzeju 2025./2026. mācību gada darba analīze, kā arī tika ieskicēti galvenie nākamā mācību gada uzdevumi. Tika nolemts nākamajā mācību gadā strādāt pie vienotas izpētes tēmas “Jaunatklājumi skolas muzejā”.

Semināra laikā Rīgas skolu pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties pieredzē savā starpā, bet arī, apmeklējot Jūrmalas Pumpuru vidusskolas muzeju. Paldies vidusskolas direktorei Santai Krūmiņai un muzeja vadītājam Edvīnam Rāfeldam par laipno uzņemšanu un stāstu par skolas vēsturi un tradīcijām!

Fotogrāfiju autori: Ineta Krastiņa, Aina Babre

Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.

Starptautiskās muzeju dienas plakāts 2026

Muzeji vieno sašķelto pasauli

2026. gada 18. maijā muzeji visā pasaulē atzīmēs Starptautisko Muzeju dienu “Muzeji vieno sašķelto pasauli”. Šī tēma uzsver muzeju potenciālu kalpot par tiltiem pāri kultūras, sociālajām un ģeopolitiskajām atšķirībām, veicinot dialogu, sapratni, iekļaušanu un mieru visā pasaulē. Tā iesāks arī ICOM (International Council of Museums) 80. gadadienas svinības visa gada garumā.

              Kā mācību vietas muzeji veicina mierīgu līdzāspastāvēšanu un savstarpēju cieņu. Muzeji ir uzticamas publiskas telpas, kur cilvēki sastopas ar stāstiem, priekšmetiem un viens ar otru. Sociālās sadrumstalotības un polarizācijas laikā muzeji palīdz atjaunot saikni starp paaudzēm. Muzeji neizdzēš atšķirības, bet gan rada apstākļus, kuros atšķirības var saprast un risināt ar cieņu: aizsargājot mantojumu un atmiņu, piedāvājot mācīšanos un pārdomas, kā arī nodrošinot viesmīlīgas telpas, kur var uzklausīt dažādas balsis. Atvērti un pieejami, muzeji veicina daudzveidību un ilgtspējību.

Materiālu sagatavoja Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Vēsma Sūna

Informācija:

International Museum Day

Noslēgušies kursi skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu”

2026. gada 12. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” 8 stundu apjomā.

Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.  

Kursu nodarbību pirmajā daļā restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre Ārija Ubarste sniedza ieskatu jautājumos, kas saistīti ar muzeja krājumā esošo papīra priekšmetu saglabāšanu. Kursu dalībnieki apguva sekojošas tēmas: pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai, konservācijas / restaurācijas pamatprincipi, papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas, bojājumu raksturojums un atpazīšana, primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot.

Dienas turpinājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maija Krūmiņa kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par mutvārdu vēstures nozīmību muzeja darbā. Klātesošie uzzināja par mutvārdu vēstures pētniecību Latvijā, tās nozīmi un praktisko pielietojumu, kā arī apguva teorētiskās zināšanas par biogrāfisko interviju sagatavošanu, norisi, dokumentēšanu un “pēcdzīvi’.

Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm!

Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.

Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns,
Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs

Aicinām pieteikties skolu muzeju pedagogus profesionālās pilnveides programmai “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu”

Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” aicina pieteikties interešu izglītības programmu pedagogus profesionālās kompetences pilnveides programmas ”Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” (8 stundas) apguvei. Programma norisināsies 12. martā no 10.00-17.00, Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, K. Barona iela 99.

Lektores:

Ārija Ubarste – restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre

Maija Krūmiņa – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Programmas mērķis ir sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu. Veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.  Programmā iekļautas tēmas: Pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai. Konservācijas / restaurācijas pamatprincipi. Papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas. Bojājumu raksturojums un atpazīšana. Primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot. Ievākojuma pagatavošana. Dzīvesstāstu pieeja un mutvārdu vēsture: metode, nozīme un praktiskais pielietojums. Kas ir mutvārdu vēsture un dzīvesstāstu pieeja, un kāpēc tā ir svarīga? Biogrāfiskā intervija: sagatavošanās un norise. Intervijas dokumentēšana un “pēcdzīve”. Nodarbībās plānotas lekcijas, praktiskas nodarbības, diskusijas.

Norises vieta un laiks:

Pieteikuma anketa:

ŠEIT

Vietu skaits ierobežots.

INFORMĀCIJAI:

  • Rīgas pilsētas pašvaldības pedagogiem piesakoties uz Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” programmām izmantot pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, kas ietver @edu.riga.lv elementus, pretējā gadījumā netiek garantēta apstiprinājuma saņemšana.
  • Programmas apliecība EDOC formātā (parakstītas ar drošu elektronisko parakstu) tiks nosūtīta Pedagogam uz pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, izmantojot ELISS sistēmu.
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības programmu pedagogiem dalība bezmaksas.
  • Citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru pedagogiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma ir maksas pakalpojums, saskaņā ar Rīgas domes 23.10.2012.lēmumu Nr. 5376 “Par līdzfinansējuma apmēru interešu izglītības un neformālās izglītības programmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” lēmuma Nr. RD-25-4716-lē redakcijā. Par maksas pakalpojumu lūgums sazināties ar programmas vadītāju, rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv. Programmas izmaksas citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru skolotājiem 32,91 EUR. Rekvizīti rēķina izrakstīšanai jāiesniedz 10 darba dienas pirms programmas uzsākšanas rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv.

Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.

Sprādziens būs sešos! Nē – četros

Rīgas Skolu muzejā 20.februārī plkst.16.00 BJC “Rīgas Skolēnu pils” Svētku zālē čehu rakstnieces Alenas Vostras grāmatas “SPRĀDZIENS BŪS SEŠOS” atklāšanas pasākums. Grāmatā stāstīts par to, kā beidzas piektklasnieka Ludviķa Četrpadsmitā aizraušanās ar fizikas eksperimentiem. Vizuālos efektus sarūpējis BJC “Rīgas Skolēnu pils” Radioelektronikas pulciņš; par eksperimentu rūpēsies LU CFI pārstāvji. Gaidāms neliels muzikālais pārsteigums! Visi interesenti laipni gaidīti K.Barona ielā 99, Rīgā.

Skolu vēsturniekam Alfrēdam Starim – 100

Dr. hist. Alfrēdam Starim (16.02.1926 – 24.06.2011), kura mūža darbs bija Latvijas skolu vēstures izpēte, šogad svinam 100 gadu jubileju.

Viņš dzimis Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā zemnieku ģimenē. Skolas gados Vanagu pamatskolā aizrāvies ar latviešu valodu, vēsturi, aktīvi darbojies mazpulku organizācijā. 1950.gadā A. Staris absolvēja Pļaviņu vidusskolu, 1952. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Līdztekus vēstures studijām viņš strādāja par skolotāju dzimtajā pusē. 1958. gadā nākamais pētnieks studijas pabeidza ar izcilību un drīz vien tika iecelts par direktoru Līvānu Strādnieku jaunatnes vidusskolā, bet 1960.gadā – Pļaviņu vidusskolā. Tur sākās plašs novadpētniecības darbs, tika iekārtots skolas muzejs. 1972.gadā A. Staris sāka strādāt Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1973.gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva zinātnisko grādu.

Jāuzsver trīs Alfrēda Stara unikāli veikumi skolu vēsturē:

1) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota izglītības un pedagoģiskās domas vēsture Latvijā 20. gs. 20.- 30.gados;

2) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota Rīgas skolu vēsture no viduslaikiem līdz 1944.gadam;

3) pirmoreiz Latvijā publicēts plašāks materiāls par Rietumu trimdas latviešu skolām.

Visi A. Stara darbi balstās rūpīgā arhīva dokumentu un citu vēstures avotu izpētē. Grāmata par Rīgas skolu vēsturi ir izcila arī ar to, ka faktu materiāls papildināts ar vizuālajiem vēstures avotiem – skolu ēku attēliem.

A. Stara grāmatas, rakstus un savāktos materiālus turpina izmantot pedagoģijas vēstures pētnieki, studenti un muzejnieki. Atsauces uz viņa darbiem atrodamas Baltijas pedagoģijas vēsturnieku izstrādātajā darbā angļu valodā Izglītības vēsture un pedagoģiskā doma Baltijas valstīs līdz 1940.gadam (2009) , Stara materiāli izmantoti gandrīz visos šķirkļos par izglītību Latvijas enciklopēdijā (2002 – 2009). Viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstos pedagoģijas vēstures studiju kursos visās Latvijas augstskolās. No 1990. gadiem pētnieks aktīvi līdzdarbojās skolu muzeju skatēs, viņš bija iniciators Latvijas Skolu muzeju biedrības atjaunošanai 1995. gadā. 2001. gadā tika nodibināts Rīgas Skolu muzejs, kura veidošanā iesaistījās arī Alfrēds Staris.

A. Staris vienmēr ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības veicinātājs: jau kopš 20. gs. 70.gadiem piedalījies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pedagoģijas vēsturnieku pasākumos. Tādēļ viņa padoms lieti noderēja grāmatas par Baltijas valstu pedagoģijas vēsturi veidošanā . 20. gs. 90. gados, kad sākās Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskās domas antoloģijas veidošana, pateicoties A. Starim, Latvijas pedagoģijas vēsturniekiem aizsākās sadarbība ar ievērojamiem trimdas kultūras un izglītības darbiniekiem – E. Silkalnu Austrālijā, A. Cipuli Vācijā, J. Mežāku Kanādā, G. Pāvulu Zviedrijā, A. Ozoliņu Lielbritānijā u.c.

A. Stara veikums un godprātīgā attieksme pret darbu nav pārvērtējami. 1998. gadā Alfrēds Staris saņēma Luda Bērziņa konkursa Lielo balvu par mūža ieguldījumu pedagoģiskās domas apzināšanā Latvijā, bet 2011. gadā novērtēta ar augsto Valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.

A. Stara nozīmīgākie pētījumi:

1. Staris, A., Ūsiņš, V. Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Rīga.: Zinātne, 2000.

2. Staris, A. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds, 2000.

3. Staris, A. (Sastād., līdzautors) Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma (1944 – 1990). R.: RaKa, 2004.

Par A. Stara dzīvesdarbību vairāk: Laikmets un personība. 9. krāj. Rīga: RaKa, 2008, 150. – 217. lpp.

  1. 2006. Autoru kolektīvs rakstu “Laikmets un personība” 8. krājuma atvēršanas pasākums LU Mazajā aulā. 3. no kreisās puses Alfrēds Staris.
  2. 1.05.2011. Valsts apbalvojumu pasniegšana. 1. rindā 1. no kreisās puses Alfrēds Staris.
  3. 11.05.2011. Rīgas Skolu muzeja darbinieki ciemos pie dr. hist. Alfrēda Stara, sveicot ar Valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Page 1 of 6

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén