Konferenci atklāja SMB vadītāja Ineta Amoliņa. Svētku sveicieni tika saņemti no VISC pārstāves, Neformālās izglītības departamenta direktores Agras Bērziņas un RIIMC vadītājas Ingas Cimiņas. LU emeritētā profesore Aīda Krūze sniedza ieskatu LU un SMB sadarbībā. Viskonsinas universitātes Madisonā vācu valodas un literatūras emeritētais profesors, Okupācijas muzeja biedrības biedrs Valters Nollendorfs izstāstīja Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama stāstu, bet Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēde Aija Ebdena – Minsteres Latviešu ģimnāzijas stāstu un personības. Konferences otrajā daļā tika pasniegts apbalvojums “Goda muzejnieks”, SMB vadītāja Ineta Amoliņa un biedrības aktīvisti sniedza pārskata ziņojumu. Konferences beigās notika SMB valdes vēlēšanas.
Jaunajā SMB valdē darbosies skolotājas: Vēsma Sūna Ziemeļvalstu ģimnāzija, Ineta Amoliņa Valmieras Valsts ģimnāzija, Ineta Krastiņa Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Līva Irbe Dundagas vidusskola un Iveta Krastiņa Pļaviņu vidusskola.
Vēlamies pateikt lielu paldies ikkatram, kurš pagodināja ar savu klātbūtni konferencē.
Tuvojas Latvijas svētki. Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā tapusi jauna spēle “Iezvanīsim Latviju”, kuru varam izmēģināt kolektīvos, klasēs vai draugu lokā. Cik daudz jūs zināt par Latvijas baznīcām, muižām, vēsturi vai atpūtas vietām? Kur esat bijuši? Iespējams, ka saplānosiet nākamo ceļojumu, lai klātienē redzētu kādu no šīm zvanu vietām. Veiksmi spēlē!
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas skolu muzejs sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu organizē zinātniski praktisko konferenci “Skola. Skolotājs. Skolēns. Vēsturiskā pieredze mūsdienu pedagoģiskajā procesā”. Konference norisināsies 2022. gada 22. novembrī Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgā, K. Barona ielā 99, kā arī attālināti “ZOOM” platformā. Visiem interesentiem būs arī iespēja vērot konferences tiešraidi Rīgas Skolu muzeja sociālo tīklu kanālos: Rīgas Skolu muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/RigasSkoluMuzejs Rīgas Skolu muzeja YouTube kontā: https://www.youtube.com/channel/UCPzsJkpCiipjQxOaB1xpkfw
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies Rīgas Skolu muzeja speciālisti, skolu pedagogi un augstskolu mācībspēki.
Šīs konferences ietvaros vēlamies vērst uzmanību vairākām, mūsuprāt, nozīmīgām vēstures un aktuālām mūsdienu problēmām, apspriežot tādas tēmas kā:
20. gadsimta skolēnu apģērbs un disciplīna kā politiskās varas un mainīgās sabiedrības spogulis mūsdienu vērtējumā;
Skolotāja tēls un dzīvesdarbība: pieredze, atziņas, pedagoģiskais mantojums;
Mācību priekšmetu audzinošie aspekti;
Dažādu tautību un reliģisko piederību skolas Rīgā: darbības vēsture un tās mūsdienu vērtējums;
Skolu muzeju darbības aspekti pagātnē un mūsdienās.
Konferences laikā tiks arī atklāta Rīgas Skolu muzeja izstāde “Skola. Apģērbs. Laikmets.”, atklājot skolas apģērba mainību 20. gadsimtā, skolas formas ilgtspējību un sadursmi ar laikmeta modes tendencēm, kā arī sabiedrības atšķirīgos viedokļus par skolas apģērba (formas) pielietojumu un ieviestajām regulām. Daļa izstādes veltīta skolotāju vizuālajam tēlam un ģērbšanās paradumiem, galvenokārt, 20. gadsimta 2. pusē.
9. decembrī plkst. 15:00 Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs organizēs grāmatas “Muzeji Rīgas skolās paaudžu paaudzēs” atvēršanas svētkus.
Grāmatā atspoguļota un apkopota informācija par 42 Rīgas skolu muzejiem, to vadītājiem un tajos skatāmajiem eksponātiem. Grāmatas līdzautori ir Rīgas skolu muzeju pedagogi.
Mūsu vēsture sākas no mums pašiem – ģimenes, mājas, skolas, pilsētas. Tikai visi kopā tie veido valsti, tās sākumu un turpinājumu. Grāmata ļauj ieskatīties Rīgas skolu muzeju ikdienas dzīvē. Skolas muzeja darba mērķis ir krāt, sistematizēt, veidot izstādes un iegūtās vēstures atmiņas – pētījumus nodot jaunajai paaudzei.
Metodiskais materiāls – grāmata “Muzeji Rīgas skolās paaudžu paaudzēs” izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgas Skolu muzeju un Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pasākums notiks tiešsaistē. Priecāsimies, ja radīsiet laiku pieslēgties šim pasākumam.
Visi interesenti pasākuma norisei varēs sekot tiešraidē šeit:
Nospraužot uzdevumus 2021./2022. mācību gadam, Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju jomas metodiskā apvienība kā vienu no pasākumiem, kurā iesaistīties, saglabāja jau iepriekšējā mācību gadā veiksmīgi noritējušo akciju “Iezvanīsim Latviju!”. Akcijas vadmotīvs nav izvēlēts nejauši. 1919. gadā 11. novembra rītā, pēc tam, kad Rīga tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, par svarīgo notikumu ziņoja Svētā Pētera baznīcas zvani, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem nesot svarīgo vēsti.
Akcijas mērķis bija skolu muzeju komandām Patriotu nedēļas laikā (no 11. līdz 18. novembrim) ar zvanu skaņām un sveču liesmām apliecināt savu piederību Latvijai. Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju, skolu muzejniekiem bija dota rīcības brīvība un brīvs radošo domu lidojums. Tā kā šajā laikā daudzviet mācības joprojām notika attālināti, aktivitātēs klātienē pārsvarā tika iesaistītas sākumskolu klases.
Gluži kā pagājušajā mācību gadā, arī šoreiz akcijā aktīvi iesaistījās Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolēni. 11. novembra rītā 1.-3. klašu skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem veidoja sveču ceļu pie skolas, savukārt 4.-9. klašu skolēni sveces karavīru piemiņai aizdedza savās mājās vai arī devās uz piemiņas vietām Rīgas apkārtnē. Fotogrāfijas no akcijas tika ievietotas Padlet sienā https://padlet.com/SkElina/amj1fcdvi0bf7vc7 . 2.b klase atsaucās skolotājas Elīnas Skujas aicinājumam un iemācījās ar zvaniņiem nospēlēt latviešu tautasdziesmu “Maza, maza meitenīte”, kuru izpildījām 11. novembra rītā atklājot Sveču ceļu!
Rīgas 28. vidusskolas audzēkņi skolas pagalmā no svecītēm izveidoja un izgaismoja Latvijas karogu.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejnieki valsts svētku nedēļas laikā piedalījās vairākos pasākumos. Ar gaismas sveicienu tika ņemta dalība Rīgas Franču Liceja simtgades Gaismas ceļā, tika apmeklēti Brāļu kapi, kur iedegtas svecītes pie Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ģimnāzijas skolnieka A. Veisa atdusas vietas un Mātes Latvijas pieminekļa, kā arī apmeklēta Brīvības cīņu piemiņas vieta Bauskā, un nolikti ziedi pie ģimnāzijas audzēkņa Ā. Āboliņa atdusas vietas Bauskas kapsētā.
Rīgas 84. vidusskolai Patriotu nedēļa ir saviļņojumu pilns laiks. Skola ietērpjas svētku rotā. Gan skolā, gan ārpus tās iekvēlojas svecīšu liesmiņas. Šogad Lāčplēša dienā tika turpināta iesāktā tradīciju un pie skolas no svecīšu liesmām izveidota spēka zīme Latvijai. Tāpat notika citi Patriotu nedēļas pasākumi, kuri apvienoti afišā. Skolas mājas lapā https://www.r84vs.lv/ un Facebook kontā https://www.facebook.com/r84vs/ var aplūkot video, veidotu no skolēnu, vecāku un skolotāju fotogrāfijām, kā arī citus materiālus no svētku norises.
Svinēt Valsts svētkus ar dziesmām un dzejoļiem ir sena Rīgas 21. vidusskolas tradīcija. Svētku dienās skolēni pulcējas skolas gaiteņos, dzied iemīļotākās latviešu dziesmas un deklamē latviešu dzejnieku dzeju. Šajā gadā sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ skolēni nevēlējās pārtraukt šo tradīciju, tādēļ viss tika darīts attālināti – https://www.youtube.com/watch?v=nDJPkQuukiE.
Rīgas 25.vidusskolā bija patriotisma nedēļas no 4.novembra līdz 17.novembrim, kuras laikā bija patriotisma stundas, ko vadīja vēstures un sociālo zinību skolotāji, kā arī audzināšanas stundas visās klasēs ar video materiāliem. 17.novembrī mums bija akcija “Iedegsimies par Latviju”, kurā piedalījās mazāko klašu audzēkņi un skolēnu pašpārvaldes pārstāvji, arī muzejnieki, lai ierobežotu cilvēku saskarsmi, svecīšu nolikšana notika vairākās reizēs.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejnieki piedāvāja radošu pieeju: 1) skolotājiem patriotiskās nedēļas laikā MsTems vai Zoom izmantot fonu ar Latvijas karogu; 2) sākumskolas skolēniem zīmēt savus latvju rakstus (video pamācība nosūtīta skolotājiem https://youtu.be/D4-CI19zKs0); 3) vidusskolas klasēm tika izveidota spēle klases stundai (https://jeopardylabs.com/play/latvija-un-latviei-2).
Kā katru gadu, aktīvi Latvijas valsts svētku nedēļas pasākumos iesaistījās Ēbelmužās pamatskolas skolēni. Vēlot saules mūžu Latvijai arī šogad tika izliktas svecītes latvju rakstu zīmēs.
Rīgas 49. vidusskolā 11. novembrī sākumskolas bērni zīmēja latviskās zīmes. Audzināšanas stundā visi skatījās Aizsardzības ministrijas rosinātu ar aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika uzrunu skolām un skolēniem režisora Askolda Saulīša, pēc D. Īvana scenārija veidoto filmu “Mans zelts” (2020) par Latvijas armiju. Mājās vai arī Daugavmalā pie Valsts Prezidenta pils sienas visi iededza svecītes. 18. novembrim bija veidots pašu režisēts kopdarbs, “Sveiciens valsts svētkos”, kurā iesaistījās 3a. klases bērni, deklamēja 12.c klases Marta Andersone, 9.b klases Gustavs Markuss Ružickis, iedziedāja 12.a Klāvs Aleksandrs Bluķis, kopā salika videomeistars no 12.a Edvards Geits-Miķēns. Savukārt skolas muzejā 8.a klase iepazinās ar valsts svētku atzīmēšanu skolas pirmsākumos (20.- 30.g.).
Piederību savai zemei gan veidojot auseklīša zīmi no sveču liesmiņām, gan noliekot ziedus pie Fridriha Brieža piemiņas akmens, apliecināja arī 13.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki.
Par godu Latvijas dzimšanas dienai skolas pagalmu izrotāja Anniņmuižas vidusskolas domes skolēni.
Rīgas 18.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki izveidoja prezentāciju – apsveikumu Latvijas valsts svētkos.
Arī Iļģuciema vidusskolas skolēni ir sagatavojuši sveicienus Latvijas dzimšanas dienā – tie ir videosveicieni.
Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolas muzejnieki akcijā iesaistīja visu skolu. Tika gatavoti gan apsveikumi, gan vēlējumi, gan veidotas kolāžas par Latvijai nozīmīgiem simboliem, notikumiem un tradīcijām. Rezultātā tika izveidota izstāde “Iezvanīsim Latviju!”
Paldies skolu muzeju pedagogiem un skolēniem par aktīvu līdzdalību akcijā “Iezvanīsim Latviju”! Zinu, ka arī visās pārējās Rīgas skolās notika līdzīga rakstura pasākumi. Par to mēs varam pārliecināties ielūkojoties skolu mājas lapās un facebook kontos. Šeit pievienotie foto un video ir neliels ieskats akcijas norisē no skolu muzeju iesūtītajiem materiāliem. Informāciju apkopoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.
No 8. – 29. novembrim skolu muzeju vadītāji un citi interesenti varēja piedalīties trīs nodarbībās, lai apgūtu dažādas lietotnes, iegūtu jaunas idejas, kuras izmantot skolas un muzeja darbā. Zoom tiešsaistes darbā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit skolotāji.
Pirmajā nodarbībā iepazināmies un iemācījāmies veidot interaktīvas lapas un kartes Genial.ly lietotnē. Izrādījās, ka tas ir ļoti grūts un darbietilpīgs uzdevums. Problēmas sagādāja attēla formatēšana un interneta ātrums, kas apgrūtināja raitu darbu.
Kolēģi aizrāvās ar vārdu mākoņu darināšanu WordArt.com lietotnē. Iemācījāmies izvēlēties piemērotu fontu latviešu valodai, uzlikt fona fotogrāfiju un pievienot savu izvēlēto vārdu kontūru. Pārrunājām un piedāvājām idejas, kur lietot šos darbiņus.
Interesants bija Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētājas Inetas Amoliņas un Valmieras Valsts ģimnāzijas skolnieces Beatrises piemērs par ArcGis StoryMaps lietošanu pētījuma noformēšanai. Iejutāmies Barikāžu laikā un apguvām programmas lietošanu, lai veiksmīgi piedalītos konkursā “Skolas karoga stāsts”( https://www.skolumuzejubiedriba.lv/konkurss-skolas-karoga-stasts-digitalaja-platforma-arcgis/ ).
Nedēļas laikā skolotāji atsūtīja savus darbus, kurus analizējām otrajā nodarbībā. 15.novembrī apguvām Jeopardylabs.com spēles lietošanas un izveides principus. Salīdzinājām bezmaksas un maksas versijas priekšrocības un trūkumus.
Vairākiem kolēģiem bija jau pieredze Canva.com lietošanā, tāpēc nodarbība bija īpaši vērtīga, jo gan vadītāja, gan aktīvie lietotāji varēja dalīties savos veiksmes stāstos. Iemācījāmies ātri izveidot Ziemassvētku apsveikumu, to lejuplādēt un kopīgot ar citiem lietotājiem. Uzzinājām, ka šajā lietotnē var veidot prezentāciju, ko pārvērst video failā.
Pēc lielāka starplaika 29.novembrī tikāmies pēdējā nodarbībā. Pētījām izveidotos plakātus, ielūgumus un darba lapas Canva.com. Skolotāji atzina, ka šis ir viens no vērtīgākajiem rīkiem turpmākajā darbā, tikai žēl, ka bezmaksas versijā ir maz ievietojamo elementu. Jeopardylabs.com spēli izveidoja tikai divas dalībnieces. Viņas atzina, ka tas būs interesants materiāls svētkos vai skolas jubilejā, kuru varēs spēlēt gan skolēni, gan skolotāji, gan absolventi.
Kā pēdējo apguvām LearningApps.org lietotni. Tajā var veidot daudz un dažādas spēles, interaktīvas darba lapas, kuras izmantot attālināti vai klātienes procesā. Kartīšu savietošana, puzles gabaliņu pārvietošana, krāsaina krustvārdu mīkla, konkursu platformas un daudzas citas iespējas, kuras varam lietot gan muzeja darbā, lai runātu par skolas vēsturi un patriotisko audzināšanu, gan, lai veicinātu caurviju prasmju lietošanu savos mācību priekšmetos.
Paldies Bērnu un jauniešu centram „Laimīte” par kursu atbalstu un nodarbību dalībniekiem par aktivitāti, idejām un sarunām. Izturību decembrī!
Lektore Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotāja un skolas muzeja vadītāja Vēsma Sūna
Nospraužot uzdevumus 2020./21.mācību gadam, Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju jomas metodiskā apvienība kā vienu no pasākumiem, kurā iesaistīties, izvēlējās akciju “Iezvanīsim Latviju!”. Akcijas vadmotīvs nav izvēlēts nejauši. 1919.gadā 11.novembra rītā, pēc tam, kad Rīga tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, par svarīgo notikumu ziņoja Svētā Pētera baznīcas zvani (iespējams arī citu dievnamu), tādējādi pilsētas iedzīvotājiem nesot svarīgo vēsti.
Akcijas mērķis bija skolu muzeju komandām Patriotu nedēļas laikā (no 11.līdz 18.novembrim) ar zvanu skaņām un sveču liesmām apliecināt savu piederību Latvijai. Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju, skolu muzejniekiem bija dota rīcības brīvība un brīvs radošo domu lidojums.
Kā pirmie akcijā iesaistījās Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolēni. 11. novembra rītā tradicionāli skolēni veidoja gaismas ceļu – no rīta nākot uz skolu novietoja sveces pašu gatavotos ietvaros, tādējādi godinot to cilvēku piemiņu, kuri aizstāvējuši Latviju! Atsaucoties Skolas muzeja aicinājumam, 3. b klase iestudēja un gaismas ceļa ieskauti iezvanīja 11. novembra rītu izpildot latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”. Tāpat ciešā sadarbībā ar Skolas muzeja pedagogiem norisinājās Patriotisko dziesmu konkurss “Skani, mana tēvu zeme!” un Skolas muzeja veidotā virtuālā izstāde “Svinam Latvijas dzimšanas dienu!”.
Lāčplēša dienā svecītes gan skolas amfiteātrī, izgaismojot vārdu “Latvija”, gan katrs savās mājās, iededza Rīgas 49.vidusskolas skolēni.
Savukārt 28.vidusskolas audzēkņi skolas pagalmā izveidoja un izgaismoja Latvijas kontūru.
?
?
?
53.vidusskolas 12.a klases skolniece izveidoja svētku plakātu iedvesmojoties no “Dvēseļu puteņa”.
Rīgas 25.vidusskolas Valsts svētku nedēļas tēma bija “Mana tautasdziesma Latvijai” un viena no aktivitātēm bija Saules simbola izveidošana skolas iekšpagalmā.
Rīgas 84.vidusskolā šogad gan izpalika tradicionālās svecīšu Spēka zīmes veidošana skolas pagalmā. Toties patriotu nedēļas laikā, skolēni caur spēli un filmām iepazina Latviju un tās vēsturi. Strādājot skolotāju grupai, skolotājas Līgas Priedes vadībā, tika izveidotas trīs spēles. Iedvesmu skolotājas smēlās arī no skolēnu darbiem, kuri tapuši iepriekšējos gados. Spēles domātas gan lieliem, gan maziem.
Rīgas Igauņu pamatskolā, lai iezvanītu Latvijas svētkus, neatkarības dienai par godu notika pasākums “Ar dziesmu par Latviju!”. Visām klasēm norisinājās arī foto un video akcija “Latvijai 102. Piedzīvo savu Latviju!”, kuras laikā skolēni iesūtīja skolas e-pastā savus darbus ar redzējumu par Latviju.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.b klase “iezvanīja” ar 10 vārdiem Latvijai vārdu mākoņus. Tika izveidotas virtuālās atklātnes, kuras tika nosūtītas skolotājiem un vecākiem.
Savukārt Iļģuciema vidusskolas audzēkņi rakstīja savus novēlējumus Latvijai 102.dzimšanas dienā un veidoja gaismas kompozīcijas, arī lielu Auseklīša zīmi skolas pagalmā.
Aktīvi Tēvzemes nedēļas pasākumos iesaistījās Ēbelmuižas pamatskolas muzejnieki, gan apmeklējot Brīvdabas muzeju, Brāļu kapus, Dziesmusvētku parku, gan izstāstot Zvana stāstu: “Pirms 5 gadiem Ēbelmuižas pamatskolas muzejā nonāca Hermaņa Zeibota fotogrāfijas, dokumenti, piemiņas lietiņas un zvans… H. Zeibots bija mūsu skolas skolotājs, skolas direktors (1940 -1941), kā arī Cēsu skolnieku rotas karavīrs. Par nopelniem Brīvības cīņās ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Lepojamies ar skolotāja Hermaņa Zeibota devumu Latvijas un mūsu skolas labā. Latvijas 102.dzimšanas dienu ieskandinām, pieminot cilvēkus, kuri veidoja šo valsti… Fotogrāfijās zvans skolas muzejā, skolas muzejnieki – Vaho Eims, Izabella Celma un Tīna Siliņa ar zvanu pie skolas vēstures stenda” (Video https://rnbi.lv/).
Latviju “iezvanīja” arī Rīgas 61.vidusskolas kolektīvs, veidojot zvanu formas apsveikumus un fotokolāžas par nozīmīgākajiem notikumiem skolas un valsts dzīvē.
Ar tautasdziesmām, dzejoļiem un apsveikumu kolāžām svētku rītu sāka 21.vidusskolas skolēni.
Valda Zālīša sākumskolas skolēni Lāčplēša dienas nedēļā pieskandināja skolu ar dzidro skolas zvanu un savām skanīgajām balsīm. Dzeju par dzimteni skanēja visur – skolas muzejā, aktu zālē, gaiteņos, uz kāpnēm. Svētku noskaņas radīšanā piedalījās teātra studijas “Zālīši” skolēni un skolotāja Ilze Stobova.
Piederību savai zemei ar sveču liesmām apliecināja arī 13.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki.
Paldies skolu muzeju pedagogiem un skolēniem par aktīvu līdzdalību akcijā “Iezvanīsim Latviju”! Pieļauju, ka arī visās pārējās Rīgas skolās notika līdzīga rakstura pasākumi. Par to mēs varam pārliecināties ielūkojoties skolu mājas lapās un facebook kontos. Šeit pievienotie foto un video ir neliels ieskats akcijas norisē no skolu muzeju iesūtītajiem materiāliem.
Informāciju apkopoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.
Šogad aprit 100 gadu kopš tika pasniegts pirmais Latvijas valsts un augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam – Lāčplēša Kara ordenis. Ordeni pasniedza 11. novembrī, Lāčplēša dienā, no 1920. līdz 1928. gadam. To piešķīra par sevišķu varonību Latvijas brīvības cīņās, kā arī cīņām latviešu strēlnieku rindās Pirmajā pasaules karā. Ordeņa devīze bija «Par Latviju!»
Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši arī vairāki Rīgas skolu skolotāji. Starp pirmajiem apbalvotajiem 1920. gadā bija gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Jēkabs Apinis (1899–1945) un pašvaldību darbinieks, Latvijas Kara invalīdu savienības priekšsēdētājs un skolotājs Eduards Torgans (1890–1970). J. Apinis strādāja par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā (1939–1942), Rīgas pilsētas 17. pamatskolā (1940/41) un 33. pamatskolā (1941–1943), 4.Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1941–1944), Valsts grāmatrūpniecības vakarskolā (1939–1941).
1920. gadā ordeni saņēma arī ģenerālis un skolotājs Aleksandrs Kalējs (1876–1934), zvejnieks un skolotājs Ernests Ķeselis (1895–1962), sportists un skolotājs Alfrēds Lukstiņš (1892–1942), skolotājs Kārlis Miķelsons (1891–1962). A. Kalējs 20. gadsimta sākumā bija skolotājs Bolderājā, bijis Latvijas kara skolas, kas atradās tagadējās Rīgas Skolēnu pils telpās, priekšnieks (1923–1924). E. Ķeselis piecus gadus ir strādājis par skolotāju Zasulauka pamatskolā. A. Lukstiņš 20. gadsimta 20. un 30. gados mācīja vingrošanu vairākās Rīgas pilsētas skolās (27., 31. pamatskolā, V. Olava komercskolā), Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, kā arī Latvijas Kara skolā. Rīgas Skolotāju institūtā A. Lukstiņš strādāja par militārās apmācības un fiziskās audzināšanas skolotāju. K. Miķelsons pēc Latvijas brīvības cīņām strādāja Rīgas pilsētas 1., vēlāk – 48. pamatskolā, pēc Otrā pasaules kara – Rīgas pilsētas 47. pamatskolā.
1921. gadā tika apbalvoti inženieris un skolotājs Egons Āboliņš (1901–1961), skolotājs Jānis Kalniņš (1893–1974), inženieri un skolotāji Vilis Robežnieks (1888–1966) un Aleksandrs Teteris (1892–1969) un skolotājs Aleksis Žagars (1893–1978). E. Āboliņš līdztekus darbam Zemkopības ministrijā strādāja par skolotāju meliorācijas projektos Rīgas Valsts tehnikumā (1936–1944). J. Kalniņš pirms piedalīšanās Latvijas brīvības cīņās strādāja par skolotāju A. Sprīvuļa zēnu skolā (1918), vēlākajos gados mācīja vingrošanu, ģeogrāfiju, dabas mācību Rīgas pilsētas 1. un 2. vidusskolā, kustību mehāniku – Latvijas tautas universitātes Fiziskās kultūras institūtā. Skolotāja darbu viņš turpināja arī pēc Otra pasaules kara. Ilggadējais skolotājs V. Robežnieks pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja Rīgas kooperatīvajā tehnikumā (1945–1947). A. Žagars tika pārcelts darbā uz Rīgu no Zilupes 1940. gadā. A. Teteris bija Latvijas Kara skolas lektors (1920–1922).
1922. gadā ordeni saņēma Pēteris Elksnītis (1887–1957), kurš 20. gs. 30. gados bija zvērināts advokāts, bet pēc Otrā pasaules kara – skolotājs un ierēdnis Rīgā un skolotājs Kārlis Opmanis (1892–1951) – Rīgas 28. pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs 20. gados un pēc tam Rīgas 8. pamatskolas pārzinis., Rīgas Skolotāju institūta inspektors (1934–1938).
1924. gadā Lāčplēša Kara ordeni saņēma divi skolotāji, kuri ir strādājuši Rīgas skolās: Leopolds Berkolds (1893–1964) – neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, bet Vilis Kakstāns– Kalnāre (1901–1978) Rīgas 23. vidusskolā strādāja padomju varos gados (1950/ 1951).
1926. gadā apbalvoto skolotāju pulkam pievienojās Pēteris Apkalns (1882–1942) un Jānis Celms (1895–1960). P. Apkalns bija teologs un Rīgas pilsētas II ģimnāzijas ticības mācības skolotājs (1935–1940). Ķīmiķis J. Celms pazīstams ne vien kā Izglītības ministrijas Kultūras fonda vadītājs (1934–1936), Mākslas un kultūras lietu pārzinis (1936–1938), Skolu departamenta vicedirektors (1938–1939) un direktors (1939 – 1940), bet arī ķīmijas, dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotājs sākot no 1922. gada P. Dzeņa ģimnāzijā, Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, 30. gados arī 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts komercskolā, mācījis ķīmiju, fiziku un prečzinību 2. Rīgas Valsts komercskolā (1940/ 1941), Otra pasaules kara gados bijis Latvijas Universitātes (Universitātes Rīgā) asistents.
1927. gadā ordeni pēc nāves piešķīra sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam, pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Taču der atcerēties, ka viņš jau studējot Rīgas Politehniskā institūta Komercijas nodaļā, 1909. gadā sāka strādāt par skolotāju V. Olava komercskolā un šo darbu veica līdz 1915. gadam. Tūlīt pēc studijām viņš strādāja par skolotāju arī E. Paegļa grāmatvedības kursos (1911/1912).
Skolotāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, devuši ne tikai savu artavu Latvijas valsts izveidē un nostiprināšanā, bet bijuši arī paraugs saviem skolēniem patriotiskajā audzināšanā, mīlestībā pret savu Tēvzemi.
Novembris – cīņu un uzvaru mēnesis, pašaizliedzības un varonības mēnesis, atceres un godināšanas mēnesis.
Vēl līdz 30.11.2020. Rīgas Skolu muzejā stāsts par Rīgas skolēnu dalību skolēniem neraksturīgā pasākumā – Latvijas Neatkarības karā.
Kad 1918.gadā dzima Latvijas valsts, tās aizstāvēšanai viena no pirmajām militārajām vienībām formējās RĪGAS SKOLNIEKU ROTA – 120 Rīgas skolu puikas kļuva par valsts iestāžu, muzeju, muitas noliktavu sardzes vienību.
Kad 1919.gada 22.maijā Rīga tiks atbrīvota no lieliniekiem, vidusskolnieki brīvprātīgi pieteicās jaundibināmajā SKOLNIEKU BATALJONĀ (vēlāk – Kara ministrijas apsardzības bataljons, pulkveža Baloža brigādes 7. Atsevišķais bataljons; augustā – Rēzeknes 9. kājnieku pulka 3.(mācības) rotu un 7.rotau). Daļu jauniešu aizkomandēja uz kara skolu. Daļa jauniešu pieteicās Studentu bataljonā.
Kad 1919.gada 8.oktobra rītā bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai, pieteicās ap 370 brīvprātīgo, nokomplektējot Studentu bataljonu ar 3 rotām. Lielākoties tie bija studenti, ierēdņi un skolnieki. Kā atsevišķu – 4. rotu izveidoja Kara zēnu rotu (Boi-skautu rotu) – 120 zēni vecumā no 12 līdz 16 gadiem.
Latvijas Neatkarības karā piedalījās vairāk kā 700 Latvijas pusaudži un arī bērni; ap 400 no viņiem – rīdzinieki. Par cīņās izrādīto varonību Lāčplēša Kara ordeni saņēma 27 uz varoņdarba izdarīšanas brīdi nepilngadīgi jaunieši; 18 no viņiem dzīvoja vai mācījās Rīgā.
Rīgas jauniešu varonības stāsti, arhīvu dokumenti, tā laika preses izdevumi, fotogrāfijas un kino materiāli, kā arī kauju atribūtika no Latvijas Kara muzeja iezīmē puicisko kara laika romantiku, piedzīvojumu kāri, trūkumu, briesmas, drosmi un bērnišķību. Kas lika pusauga zēniem ( un arī meitenēm) ielekt nežēlīgā kara virpulī, liekot iziet sūro karavīra sāpju un ciešanu ceļu?
Klausoties šodienas vidusskolēnu ierunātos atmiņu stāstījumus, uzdosim sev jautājumu: “Vai man pietiktu drosmes un pārliecības? Vai es šodien dotos aizstāvēt Latviju?”
Rīgas skolēnu varonībai veltītā izstāde iekļaujas Latvijas valsts simtgades programmā – varonība.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas bibliotēkā no 26.oktobra līdz 6. novembrim apskatāma izstāde, kas veltīta literatūras zinātniekam, bijušajam skolas latviešu valodas skolotājam Andrejam Grāpim. Izstādē izmantoti skolas muzeja un bibliotēkas materiāli, fotogrāfijas un grāmatas.
Skolotājs Andrejs bija unikāla personība, aktīvi darbojies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Viņš apkopojis un izdevis unikālus materiālus par vietām un cilvēkiem, radījis mācību materiālus skolām un aktīvi piedalījies kultūras dzīvē.
