Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi 11. jūnijā devās pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā – praktikumā uz Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu, kur notika skolu muzeju izstrādāto gada izpētes tēmu lasījumi. Semināra laikā septiņi muzeju pedagogi prezentēja aizvadītajā mācību gadā izstrādātās izpētes tēmas. Tāpat tika veikta visu skolu muzeju 2025./2026. mācību gada darba analīze, kā arī tika ieskicēti galvenie nākamā mācību gada uzdevumi. Tika nolemts nākamajā mācību gadā strādāt pie vienotas izpētes tēmas “Jaunatklājumi skolas muzejā”.
Semināra laikā Rīgas skolu pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties pieredzē savā starpā, bet arī, apmeklējot Jūrmalas Pumpuru vidusskolas muzeju. Paldies vidusskolas direktorei Santai Krūmiņai un muzeja vadītājam Edvīnam Rāfeldam par laipno uzņemšanu un stāstu par skolas vēsturi un tradīcijām!
Fotogrāfiju autori: Ineta Krastiņa, Aina Babre
Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.
Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā no 6. līdz 27. maijam apskatāma Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas dabas izglītības centra ”Meža māja” ceļojošā izstāde “Dabas dziednīca – purvs”.
Atzīmējot Muzeja dienu un tēmu „Muzejā dzīvo priekšmeti”, mūsu skolas muzejā šomēnes „viesojas” īpaša izstāde par purvu. Tie nav tikai informācijas stendi – tie ir stāsti par priekšmetiem un dabas resursiem, kas dziedē. Kamēr skolas muzeja pastāvīgie priekšmeti stāsta par mūsu vēsturi, viesizstāde atklāj purva antibakteriālo augu un Ķemeru sērūdeņu noslēpumus. Nāc un ieraugi, kā skolas telpās atdzīvojas stāsts par kūrortiem, kas veselību dāvājuši jau kopš 20. gadsimta!
2026. gada 18. maijā muzeji visā pasaulē atzīmēs Starptautisko Muzeju dienu “Muzeji vieno sašķelto pasauli”. Šī tēma uzsver muzeju potenciālu kalpot par tiltiem pāri kultūras, sociālajām un ģeopolitiskajām atšķirībām, veicinot dialogu, sapratni, iekļaušanu un mieru visā pasaulē. Tā iesāks arī ICOM (International Council of Museums) 80. gadadienas svinības visa gada garumā.
Kā mācību vietas muzeji veicina mierīgu līdzāspastāvēšanu un savstarpēju cieņu. Muzeji ir uzticamas publiskas telpas, kur cilvēki sastopas ar stāstiem, priekšmetiem un viens ar otru. Sociālās sadrumstalotības un polarizācijas laikā muzeji palīdz atjaunot saikni starp paaudzēm. Muzeji neizdzēš atšķirības, bet gan rada apstākļus, kuros atšķirības var saprast un risināt ar cieņu: aizsargājot mantojumu un atmiņu, piedāvājot mācīšanos un pārdomas, kā arī nodrošinot viesmīlīgas telpas, kur var uzklausīt dažādas balsis. Atvērti un pieejami, muzeji veicina daudzveidību un ilgtspējību.
Materiālu sagatavoja Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Vēsma Sūna
2026. gada 12. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” 8 stundu apjomā.
Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.
Kursu nodarbību pirmajā daļā restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre Ārija Ubarste sniedza ieskatu jautājumos, kas saistīti ar muzeja krājumā esošo papīra priekšmetu saglabāšanu. Kursu dalībnieki apguva sekojošas tēmas: pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai, konservācijas / restaurācijas pamatprincipi, papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas, bojājumu raksturojums un atpazīšana, primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot.
Dienas turpinājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maija Krūmiņa kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par mutvārdu vēstures nozīmību muzeja darbā. Klātesošie uzzināja par mutvārdu vēstures pētniecību Latvijā, tās nozīmi un praktisko pielietojumu, kā arī apguva teorētiskās zināšanas par biogrāfisko interviju sagatavošanu, norisi, dokumentēšanu un “pēcdzīvi’.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm!
Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.
Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs
Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” aicina pieteikties interešu izglītības programmu pedagogus profesionālās kompetences pilnveides programmas ”Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” (8 stundas) apguvei. Programma norisināsies 12. martā no 10.00-17.00, Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, K. Barona iela 99.
Lektores:
Ārija Ubarste – restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre
Maija Krūmiņa – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Rīgas pilsētas pašvaldības pedagogiem piesakoties uz Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” programmām izmantot pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, kas ietver @edu.riga.lv elementus, pretējā gadījumā netiek garantēta apstiprinājuma saņemšana.
Programmas apliecība EDOC formātā (parakstītas ar drošu elektronisko parakstu) tiks nosūtīta Pedagogam uz pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, izmantojot ELISS sistēmu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības programmu pedagogiem dalība bezmaksas.
Citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru pedagogiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma ir maksas pakalpojums, saskaņā ar Rīgas domes 23.10.2012.lēmumu Nr. 5376 “Par līdzfinansējuma apmēru interešu izglītības un neformālās izglītības programmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” lēmuma Nr. RD-25-4716-lē redakcijā. Par maksas pakalpojumu lūgums sazināties ar programmas vadītāju, rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv. Programmas izmaksas citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru skolotājiem 32,91 EUR. Rekvizīti rēķina izrakstīšanai jāiesniedz 10 darba dienas pirms programmas uzsākšanas rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv.
Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.
Rīgas Skolu muzejā 20.februārī plkst.16.00 BJC “Rīgas Skolēnu pils” Svētku zālē čehu rakstnieces Alenas Vostras grāmatas “SPRĀDZIENS BŪS SEŠOS” atklāšanas pasākums. Grāmatā stāstīts par to, kā beidzas piektklasnieka Ludviķa Četrpadsmitā aizraušanās ar fizikas eksperimentiem. Vizuālos efektus sarūpējis BJC “Rīgas Skolēnu pils” Radioelektronikas pulciņš; par eksperimentu rūpēsies LU CFI pārstāvji. Gaidāms neliels muzikālais pārsteigums! Visi interesenti laipni gaidīti K.Barona ielā 99, Rīgā.
Dr. hist. Alfrēdam Starim (16.02.1926 – 24.06.2011), kura mūža darbs bija Latvijas skolu vēstures izpēte, šogad svinam 100 gadu jubileju.
Viņš dzimis Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā zemnieku ģimenē. Skolas gados Vanagu pamatskolā aizrāvies ar latviešu valodu, vēsturi, aktīvi darbojies mazpulku organizācijā. 1950.gadā A. Staris absolvēja Pļaviņu vidusskolu, 1952. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Līdztekus vēstures studijām viņš strādāja par skolotāju dzimtajā pusē. 1958. gadā nākamais pētnieks studijas pabeidza ar izcilību un drīz vien tika iecelts par direktoru Līvānu Strādnieku jaunatnes vidusskolā, bet 1960.gadā – Pļaviņu vidusskolā. Tur sākās plašs novadpētniecības darbs, tika iekārtots skolas muzejs. 1972.gadā A. Staris sāka strādāt Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1973.gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva zinātnisko grādu.
Jāuzsver trīs Alfrēda Stara unikāli veikumi skolu vēsturē:
1) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota izglītības un pedagoģiskās domas vēsture Latvijā 20. gs. 20.- 30.gados;
2) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota Rīgas skolu vēsture no viduslaikiem līdz 1944.gadam;
3) pirmoreiz Latvijā publicēts plašāks materiāls par Rietumu trimdas latviešu skolām.
Visi A. Stara darbi balstās rūpīgā arhīva dokumentu un citu vēstures avotu izpētē. Grāmata par Rīgas skolu vēsturi ir izcila arī ar to, ka faktu materiāls papildināts ar vizuālajiem vēstures avotiem – skolu ēku attēliem.
A. Stara grāmatas, rakstus un savāktos materiālus turpina izmantot pedagoģijas vēstures pētnieki, studenti un muzejnieki. Atsauces uz viņa darbiem atrodamas Baltijas pedagoģijas vēsturnieku izstrādātajā darbā angļu valodā Izglītības vēsture un pedagoģiskā doma Baltijas valstīs līdz 1940.gadam (2009) , Stara materiāli izmantoti gandrīz visos šķirkļos par izglītību Latvijas enciklopēdijā (2002 – 2009). Viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstos pedagoģijas vēstures studiju kursos visās Latvijas augstskolās. No 1990. gadiem pētnieks aktīvi līdzdarbojās skolu muzeju skatēs, viņš bija iniciators Latvijas Skolu muzeju biedrības atjaunošanai 1995. gadā. 2001. gadā tika nodibināts Rīgas Skolu muzejs, kura veidošanā iesaistījās arī Alfrēds Staris.
A. Staris vienmēr ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības veicinātājs: jau kopš 20. gs. 70.gadiem piedalījies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pedagoģijas vēsturnieku pasākumos. Tādēļ viņa padoms lieti noderēja grāmatas par Baltijas valstu pedagoģijas vēsturi veidošanā . 20. gs. 90. gados, kad sākās Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskās domas antoloģijas veidošana, pateicoties A. Starim, Latvijas pedagoģijas vēsturniekiem aizsākās sadarbība ar ievērojamiem trimdas kultūras un izglītības darbiniekiem – E. Silkalnu Austrālijā, A. Cipuli Vācijā, J. Mežāku Kanādā, G. Pāvulu Zviedrijā, A. Ozoliņu Lielbritānijā u.c.
A. Stara veikums un godprātīgā attieksme pret darbu nav pārvērtējami. 1998. gadā Alfrēds Staris saņēma Luda Bērziņa konkursa Lielo balvu par mūža ieguldījumu pedagoģiskās domas apzināšanā Latvijā, bet 2011. gadā novērtēta ar augsto Valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.
A. Stara nozīmīgākie pētījumi:
1. Staris, A., Ūsiņš, V. Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Rīga.: Zinātne, 2000.
2. Staris, A. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds, 2000.
3. Staris, A. (Sastād., līdzautors) Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma (1944 – 1990). R.: RaKa, 2004.
Par A. Stara dzīvesdarbību vairāk: Laikmets un personība. 9. krāj. Rīga: RaKa, 2008, 150. – 217. lpp.
2006. Autoru kolektīvs rakstu “Laikmets un personība” 8. krājuma atvēršanas pasākums LU Mazajā aulā. 3. no kreisās puses Alfrēds Staris.
1.05.2011. Valsts apbalvojumu pasniegšana. 1. rindā 1. no kreisās puses Alfrēds Staris.
11.05.2011. Rīgas Skolu muzeja darbinieki ciemos pie dr. hist. Alfrēda Stara, sveicot ar Valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Burtiņu svētku ietvaros, kas notika Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pirmo klašu skolēni uz skolu atnesa savas, savu vecāku un vecvecāku ābeces. Starp bērnu atnestajām grāmatām kā spilgtas vēstures liecības bija Bībele, kas izdota 1898. gadā Jelgavā un vecā Stendera ābece. Atnesto grāmatu vidū bija arī citas senas un mūsdienīgas ābeces.
Katra ābece ir liecība par sava laika skolu, kultūru un sabiedrību. Radās ideja veidot izstādi “Ābeces ceļš: no Bībeles līdz datoram”. Izstāde bija skatāma no 2.-6. februārim RVZS. Skolēni no 1.-6. klasei ar lielu interesi apskatīja izstādi un noklausījās sagatavoto prezentāciju par lasīt un rakstītprasmes atīstību. Izglītojamie iepazinās arī ar rakstīto burtu izmaiņām Latvijā pēdējos 25 gados, un paši pamēģināja rakstīt.
Kas tad ir ābece? Tā ir īpaša atslēga, kas ļauj mums iepazīt pasauli lasot. Tā ir kā gaisma, kas rāda ceļu, lai mēs neapmaldītos šajā sarežģītajā pasaule. Tāpēc, ejot cauri laikiem, attīstījās arī ābece – esam jau atklājuši arī digitālās ābeces.
Bet ābeces sūtība nemainās. Tā joprojām mums dod iespēju iet gaismas ceļu un padarīt pasauli skaistāku, labāku un mīlestības pilnu. Piepildīsim savus sapņus, smeļoties gudrībās, ko mums sniedz grāmatu pasaule!
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja otrajā rakstu krājumā publicēti muzeja darbinieku, Rīgas skolu muzeju pedagogu, vēsturnieku un pedagoģijas vēsturnieku pētījumi, kuros izmantoti arhīvu, muzeju, bibliotēku krājumi un privātarhīvi. Rakstu krājums veltīts latviešu grāmatniecības piecsimtgadei.
Rakstos atklājas Rīgas skolu un to pedagogu, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta skolu pulciņu darbība, skolu muzeju veidošanās process un personības, kuras tos izveidoja, kā arī Skolu muzeju biedrības paveiktais pēdējos piecos gados. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde atklāj Rīgas pilsētas 8. (Maija) pamatskolas (1918-1944) vēsturi, veltītu Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 140-gadei. Skolu muzeju biedrības pēdējo piecu gadu (2021-2025) darbības pārskatu sniedz Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja pedagoģe Vēsma Sūna. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja volontiere Zinta Valdmane izpētījusi Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta skolu pulciņu darbību (1923-1940) un to nozīmi pilsoniskajā audzināšanā. Rīgas 34. vidusskolas skolotāja pievērsusies pedagoga Latvijā un trimdā Arvīda Dravnieka (1904-1977) darbībai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna izzinājusi latviešu pedagoga, skolu vēstures pētnieka Andreja Viča (1879-1943) dzīvi un darbību, savukārt Alīda Zigmunde ielūkojusies tālākā pagātnē, sniedzot ieskatu Rīgas Domskolas rektora, skolotāja Hermaņa Vilkena (1522-1603) darbībā Vācijā un Livonijā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe Maija Pozemkovska savā pētījumā atspoguļo mazāk zināmus faktus par 20. gadsimta pirmās puses skolu muzeju veidotājiem – Jāni Gresti, Oļģertu Krūmiņu un Eduardu Reiziņu.
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja otrais rakstu krājums izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem, Skolu muzeju biedrību, un pedagoģijas vēsturniekiem un muzejniekiem.
Rakstu krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. paed. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde.
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja pirmajā rakstu krājumā publicēti muzeja darbinieku, Latvijas skolu muzeju pedagogu un pedagoģijas vēsturnieku pētījumu rezultāti, kuros izmantoti arhīvu, bibliotēku un skolu muzeju krājumi. 2022. gadā Rīgas Skolu muzejā tika atklāta izstāde “Skola. Apģērbs. Laikmets. 1920-1990” un organizēta zinātniski praktiskā konference “Skola. Skolotājs. Skolēns. Vēsturiskā pieredze mūsdienu pedagoģiskajā procesā”, kurā ar ziņojumiem piedalījās krājumā publicēto rakstu autori.
Raksti atklāj skolas ikdienu – skolotāju mācību un audzināšanas darbu, bērnudārza audzēkņu, skolēnu un skolotāju apģērba tendences 20. gadsimtā, kā arī mācību iestāžu vēsturi un tās dokumentēšanu. Latvijas Universitātes emeritētā profesore, pedagoģijas vēsturniece Aīda Krūze un Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers ielūkojas rakstu krājumos “Laikmets un personība”, kuros 15 gadu garumā apkopoti 130 Latvijas pedagogu dzīvesstāsti. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja pedagogs Māris Zvaigzne savā pētījumā pievērsies skolai kā mikrovēstures objektam, par piemēru ņemot Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturi. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzeja pedagoģe Laura Balode raksturo 20. gadsimta sākuma ģimnāzisti izmantojot Natālijas Draudziņas meiteņu ģimnāzijas piemēru. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde pievērsusies jautājumam par skolēnu disciplīnu, bet Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, Rīgas Doma kora skolas skolotāja Ilze Jākobsone pētījusi, kā veidojies un mainījies skolēnu apģērbs un formastērps Latvijas skolās starpkaru periodā. Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, bērnudārzu vēstures pētniece Vineta Jonīte pievērsusies jautājumam par to, kā 20. gadsimta pirmajā pusē ģērbās bērnudārzu audzēkņi. Par skolēna un skolotāja vizuālā tēla izmaiņām no 1920. gada līdz 1940. gadam, izmantojot Valmieras Valsts ģimnāzijas piemēru, lasāms Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājas, muzeja pedagoģes Inetas Amoliņas rakstā. Rīgas Skolu muzeja metodiķis, muzeja krājuma glabātājs Uģis Vārslavāns atskatās uz Latvijas skolu muzeju veidošanos un attīstību no pirmsākumiem 19. gadsimta beigās līdz mūsdienām.
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja rakstu krājums izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem, Skolu muzeju biedrību, un pedagoģijas vēsturniekiem.
Rakstu krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. paed. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde.
