Author: Skolu muzeju vēstis Page 2 of 3

Skolu vēsturniekam Alfrēdam Starim – 100

Dr. hist. Alfrēdam Starim (16.02.1926 – 24.06.2011), kura mūža darbs bija Latvijas skolu vēstures izpēte, šogad svinam 100 gadu jubileju.

Viņš dzimis Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā zemnieku ģimenē. Skolas gados Vanagu pamatskolā aizrāvies ar latviešu valodu, vēsturi, aktīvi darbojies mazpulku organizācijā. 1950.gadā A. Staris absolvēja Pļaviņu vidusskolu, 1952. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Līdztekus vēstures studijām viņš strādāja par skolotāju dzimtajā pusē. 1958. gadā nākamais pētnieks studijas pabeidza ar izcilību un drīz vien tika iecelts par direktoru Līvānu Strādnieku jaunatnes vidusskolā, bet 1960.gadā – Pļaviņu vidusskolā. Tur sākās plašs novadpētniecības darbs, tika iekārtots skolas muzejs. 1972.gadā A. Staris sāka strādāt Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1973.gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva zinātnisko grādu.

Jāuzsver trīs Alfrēda Stara unikāli veikumi skolu vēsturē:

1) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota izglītības un pedagoģiskās domas vēsture Latvijā 20. gs. 20.- 30.gados;

2) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota Rīgas skolu vēsture no viduslaikiem līdz 1944.gadam;

3) pirmoreiz Latvijā publicēts plašāks materiāls par Rietumu trimdas latviešu skolām.

Visi A. Stara darbi balstās rūpīgā arhīva dokumentu un citu vēstures avotu izpētē. Grāmata par Rīgas skolu vēsturi ir izcila arī ar to, ka faktu materiāls papildināts ar vizuālajiem vēstures avotiem – skolu ēku attēliem.

A. Stara grāmatas, rakstus un savāktos materiālus turpina izmantot pedagoģijas vēstures pētnieki, studenti un muzejnieki. Atsauces uz viņa darbiem atrodamas Baltijas pedagoģijas vēsturnieku izstrādātajā darbā angļu valodā Izglītības vēsture un pedagoģiskā doma Baltijas valstīs līdz 1940.gadam (2009) , Stara materiāli izmantoti gandrīz visos šķirkļos par izglītību Latvijas enciklopēdijā (2002 – 2009). Viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstos pedagoģijas vēstures studiju kursos visās Latvijas augstskolās. No 1990. gadiem pētnieks aktīvi līdzdarbojās skolu muzeju skatēs, viņš bija iniciators Latvijas Skolu muzeju biedrības atjaunošanai 1995. gadā. 2001. gadā tika nodibināts Rīgas Skolu muzejs, kura veidošanā iesaistījās arī Alfrēds Staris.

A. Staris vienmēr ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības veicinātājs: jau kopš 20. gs. 70.gadiem piedalījies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pedagoģijas vēsturnieku pasākumos. Tādēļ viņa padoms lieti noderēja grāmatas par Baltijas valstu pedagoģijas vēsturi veidošanā . 20. gs. 90. gados, kad sākās Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskās domas antoloģijas veidošana, pateicoties A. Starim, Latvijas pedagoģijas vēsturniekiem aizsākās sadarbība ar ievērojamiem trimdas kultūras un izglītības darbiniekiem – E. Silkalnu Austrālijā, A. Cipuli Vācijā, J. Mežāku Kanādā, G. Pāvulu Zviedrijā, A. Ozoliņu Lielbritānijā u.c.

A. Stara veikums un godprātīgā attieksme pret darbu nav pārvērtējami. 1998. gadā Alfrēds Staris saņēma Luda Bērziņa konkursa Lielo balvu par mūža ieguldījumu pedagoģiskās domas apzināšanā Latvijā, bet 2011. gadā novērtēta ar augsto Valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.

A. Stara nozīmīgākie pētījumi:

1. Staris, A., Ūsiņš, V. Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Rīga.: Zinātne, 2000.

2. Staris, A. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds, 2000.

3. Staris, A. (Sastād., līdzautors) Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma (1944 – 1990). R.: RaKa, 2004.

Par A. Stara dzīvesdarbību vairāk: Laikmets un personība. 9. krāj. Rīga: RaKa, 2008, 150. – 217. lpp.

  1. 2006. Autoru kolektīvs rakstu “Laikmets un personība” 8. krājuma atvēršanas pasākums LU Mazajā aulā. 3. no kreisās puses Alfrēds Staris.
  2. 1.05.2011. Valsts apbalvojumu pasniegšana. 1. rindā 1. no kreisās puses Alfrēds Staris.
  3. 11.05.2011. Rīgas Skolu muzeja darbinieki ciemos pie dr. hist. Alfrēda Stara, sveicot ar Valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Rīgas Valda Zālīša sākumskolā Burtiņu svētku ietvaros bija skatāma izstāde “Ābeces ceļš: no Bībeles līdz datoram”

Burtiņu svētku ietvaros, kas notika Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pirmo klašu skolēni uz skolu atnesa savas, savu vecāku un vecvecāku ābeces. Starp bērnu atnestajām grāmatām kā spilgtas vēstures liecības bija Bībele, kas izdota 1898. gadā Jelgavā un vecā Stendera ābece. Atnesto grāmatu vidū bija arī citas senas un mūsdienīgas ābeces.

Katra ābece ir liecība par sava laika skolu, kultūru un sabiedrību. Radās ideja veidot izstādi “Ābeces ceļš: no Bībeles līdz datoram”. Izstāde bija skatāma no 2.-6. februārim RVZS. Skolēni no 1.-6. klasei ar lielu interesi apskatīja izstādi un noklausījās sagatavoto prezentāciju par lasīt un rakstītprasmes atīstību. Izglītojamie iepazinās arī ar rakstīto burtu izmaiņām Latvijā pēdējos 25 gados, un paši pamēģināja rakstīt.

Kas tad ir ābece? Tā ir īpaša atslēga, kas ļauj mums iepazīt pasauli lasot. Tā ir kā gaisma, kas rāda ceļu, lai mēs neapmaldītos šajā sarežģītajā pasaule. Tāpēc, ejot cauri laikiem, attīstījās arī ābece – esam jau atklājuši arī digitālās ābeces.

Bet ābeces sūtība nemainās. Tā joprojām mums dod iespēju iet gaismas ceļu un padarīt pasauli skaistāku, labāku un mīlestības pilnu. Piepildīsim savus sapņus, smeļoties gudrībās, ko mums sniedz grāmatu pasaule!

RVZS muzeja pedagoģe Rūta Dortāne

Rīgas Skolu muzeja raksti – 2. rakstu krājums

Rīgas Skolu muzejs, Rīga, 2025, 120 lpp.

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja otrajā rakstu krājumā publicēti muzeja darbinieku, Rīgas skolu muzeju pedagogu, vēsturnieku un pedagoģijas vēsturnieku pētījumi, kuros izmantoti arhīvu, muzeju, bibliotēku krājumi un privātarhīvi. Rakstu krājums veltīts latviešu grāmatniecības piecsimtgadei.

Rakstos atklājas Rīgas skolu un to pedagogu, Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta skolu pulciņu darbība, skolu muzeju veidošanās process un personības, kuras tos izveidoja, kā arī Skolu muzeju biedrības paveiktais pēdējos piecos gados. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde atklāj Rīgas pilsētas 8. (Maija) pamatskolas (1918-1944) vēsturi, veltītu Rīgas Centra humanitārās vidusskolas 140-gadei. Skolu muzeju biedrības pēdējo piecu gadu (2021-2025) darbības pārskatu sniedz Skolu muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja pedagoģe Vēsma Sūna. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja volontiere Zinta Valdmane izpētījusi Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta skolu pulciņu darbību (1923-1940) un to nozīmi pilsoniskajā audzināšanā. Rīgas 34. vidusskolas skolotāja pievērsusies pedagoga Latvijā un trimdā Arvīda Dravnieka (1904-1977) darbībai, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna izzinājusi latviešu pedagoga, skolu vēstures pētnieka Andreja Viča (1879-1943) dzīvi un darbību, savukārt Alīda Zigmunde ielūkojusies tālākā pagātnē, sniedzot ieskatu Rīgas Domskolas rektora, skolotāja Hermaņa Vilkena (1522-1603) darbībā Vācijā un Livonijā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe Maija Pozemkovska savā pētījumā atspoguļo mazāk zināmus faktus par 20. gadsimta pirmās puses skolu muzeju veidotājiem – Jāni Gresti, Oļģertu Krūmiņu un Eduardu Reiziņu.

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja otrais rakstu krājums izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem, Skolu muzeju biedrību, un pedagoģijas vēsturniekiem un muzejniekiem.

Rakstu krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. paed. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde.

Rīgas Skolu muzeja raksti – 1. rakstu krājums

Rīgas Skolu muzejs, Rīga, 2023, 144 lpp.

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja pirmajā rakstu krājumā publicēti muzeja darbinieku, Latvijas skolu muzeju pedagogu un pedagoģijas vēsturnieku pētījumu rezultāti, kuros izmantoti arhīvu, bibliotēku un skolu muzeju krājumi. 2022. gadā Rīgas Skolu muzejā tika atklāta izstāde “Skola. Apģērbs. Laikmets. 1920-1990” un organizēta zinātniski praktiskā konference “Skola. Skolotājs. Skolēns. Vēsturiskā pieredze mūsdienu pedagoģiskajā procesā”, kurā ar ziņojumiem piedalījās krājumā publicēto rakstu autori.

Raksti atklāj skolas ikdienu – skolotāju mācību un audzināšanas darbu, bērnudārza audzēkņu, skolēnu un skolotāju apģērba tendences 20. gadsimtā, kā arī mācību iestāžu vēsturi un tās dokumentēšanu. Latvijas Universitātes emeritētā profesore, pedagoģijas vēsturniece Aīda Krūze un Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers ielūkojas rakstu krājumos “Laikmets un personība”, kuros 15 gadu garumā apkopoti 130 Latvijas pedagogu dzīvesstāsti. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja pedagogs Māris Zvaigzne savā pētījumā pievērsies skolai kā mikrovēstures objektam, par piemēru ņemot Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturi. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzeja pedagoģe Laura Balode raksturo 20. gadsimta sākuma ģimnāzisti izmantojot Natālijas Draudziņas meiteņu ģimnāzijas piemēru. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde pievērsusies jautājumam par skolēnu disciplīnu, bet Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, Rīgas Doma kora skolas skolotāja Ilze Jākobsone pētījusi, kā veidojies un mainījies skolēnu apģērbs un formastērps Latvijas skolās starpkaru periodā. Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, bērnudārzu vēstures pētniece Vineta Jonīte pievērsusies jautājumam par to, kā 20. gadsimta pirmajā pusē ģērbās bērnudārzu audzēkņi. Par skolēna un skolotāja vizuālā tēla izmaiņām no 1920. gada līdz 1940. gadam, izmantojot Valmieras Valsts ģimnāzijas piemēru, lasāms Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotājas, muzeja pedagoģes Inetas Amoliņas rakstā. Rīgas Skolu muzeja metodiķis, muzeja krājuma glabātājs Uģis Vārslavāns atskatās uz Latvijas skolu muzeju veidošanos un attīstību no pirmsākumiem 19. gadsimta beigās līdz mūsdienām.

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzeja rakstu krājums izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem, Skolu muzeju biedrību, un pedagoģijas vēsturniekiem.

Rakstu krājuma sastādītāja un zinātniskā redaktore Dr. paed. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, pedagoģijas vēsturniece Alīda Zigmunde.

Muzeji Rīgas skolās – paaudžu paaudzēs

Rīgas Skolu muzejs, Rīga, 2021, 142 lpp.

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu (RD IKSD), iesaistot arī Rīgas vispārējās izglītības iestādes, ir īstenojis ideju apkopot pilsētas skolu muzeju vēsturi. Izglītības iestādēm tā ir iespēja popularizēt savu darbu skolas vēstures liecību un tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.

Grāmatas ievadā Rīgas skolu muzeju pedagogu metodiskās apvienības vadītājs Uģis Vārslavāns atklāj skolas muzeja lomu izglītības iestādē, savukārt Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers sniedz ieskatu vēsturē par skolu muzeju veidošanos Latvijā un Rīgā no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Turpinājumā ir apkopota informācija par 42 Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem, kuri pēdējos gados ir piedalījušies RD IKSD organizētajās skolu muzeju skatēs un ar savu darbību sekmējuši ne tikai lokālo patriotismu un lepnumu par savu skolu, bet arī iekļāvušies pozitīva pilsētas tēla veidošanas procesā. Grāmata “Muzeji Rīgas skolās paaudžu paaudzēs” izdota ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgas Skolu muzeju un Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem.

Grāmatu sastādījis Rīgas skolu muzeju pedagogu metodiskās apvienības vadītājs Uģis Varslavāns.

Krišjāņu zvaigznājs – otrā stunda Rīgas 71.vidusskolā

Šī gada 2. decembrī Krišjānim Valdemāram apritēja 200 gadu. Skolas muzejā par godu izcilajam tautas kustības tēvam, turpinot stāstījumu Krišjāņu zvaigznājā, notika stunda  desmitajām klasēm par Krišjāni Valdemāru.

Skolēni varēja iepazīties ar materiāliem par Krišjāni Valdemāru. Stundā varēja noskatīties videomateriālus par viņam veltītu Kolkasraga taku, kā arī par Ēdoles bibliotēku, uzzināt kā sākās jūrniecība Latvijā, par Krišjāņa Valdemāra dzīves ceļu. Protams, neizpalika arī tautas dziesma par jūru “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”.

Informāciju sagatavoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe

Rīgas 71. vidusskolas muzejnieki piedalās apspriedē par Nordeķu nākotni

Šā gada 6. novembrī  Nordeķu muižas saimnieki bija sapulcējuši vietējos iedzīvotājus, lai spriestu par Nordeķu muižas un parka tālāku attīstību. 

Arī mēs, Rīgas 71.vidusskolas pārstāvji (skolotājas Jekaterina Barčuka un Ramona Šemarova, skolēni Artūrs Krivko, Elīzabete Tumbsa un Marija Jakušova) piedalījāmies šajā interesantajā pasākumā. Darbojās vairākas dalībnieku grupas, kuras vizuāli varēja izteikt  savas vēlmes un priekšlikumus par parka attīstību. Dalībnieki darbojās radošajās darbnīcās, izteica savu viedokli un piedāvāja idejas par parka un apkaimes infrastruktūras uzlabošanu. Vakars izdevās ļoti pozitīvs un radošs.

Paldies Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam par rūpīgi organizēto pasākumu! Prieks būt daļai no mūsu kopīgās nākotnes veidošanas.

Informāciju apkopoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe

Krišjāņu zvaigznājs Rīgas 71.vidusskolas muzejā

Šā gada 31. oktobrī apritēja 190 gadi, kopš dzimis Dainu tēvs Krišjānis Barons – izcilākais latviešu folklorists, publicists, dzejnieks, rakstnieks.

Rīgas 71.vidusskolas 10. klases pulcējās skolas muzejā uz stundu, kura tika veltīta jubilāram. Skolēni noklausījās stāstījumu par jaunlatviešiem, par Dainu tēvu. Noskatījās mācību filmu par Krišjāni Baronu un viņa muzeju.

Muzejā tika atklāta izstāde, veltīta Dainu tēvam. Noslēdzot pasākumu, visi pasākuma dalībnieki kopā nodziedāja tautas dziesmu “Bēdu, manu lielu bēdu”. Izstādi par  Krišjāni Baronu var apskatīt līdz 2. decembrim.  Gaidām  skolas muzejā!

Informāciju sagatavoja Ramona Šemarova, Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe

Rīgas gada balva “Zelta pildspalva” Rīgas 71. vidusskolas ilggadējai muzeja pedagoģei Ramonai Šemarovai

Pirmdien, 10. novembrī, tika pasniegta gadskārtējā Rīgas gada balva pašvaldības izcilākajiem izglītības darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu. Balva “Zelta pildspalva” šogad tika pasniegta 30. reizi. Šī balva ir kļuvusi par vienu no prestižākajām un nozīmīgākajām atzinībām Rīgas pašvaldības pedagogiem, novērtējot viņu profesionalitāti un radošumu.

Liels prieks, ka starp laureātiem ir arī mūsu kolēģe no skolu muzeju saimes – Rīgas 71. vidusskolas muzeja pedagoģe, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ramona Šemarova! Balvu “Zelta pildspalva” viņa saņēma nominācijā “Par mūža ieguldījumu“ par ilggadēju, radošu un godprātīgu darbu pedagoģijā.

Lepojamies, ka mūsu vidū ir šādi kolēģi! Un, paldies, skolotājai par to darbu, ko viņa veic ne tikai izglītojot savus audzēkņus, bet arī nesavtīgi veltot visu savu laiku skolas un tuvākās apkaimes vēstures izzināšanai un saglabāšanai!

Fotogrāfijas: publicitātes foto, Jānis Lācis

Aizvadīta Rīgas Skolu muzeja zinātniski metodiskā konference un atklāta starptautiskā izstāde “Ābece kā sabiedrības spogulis”

Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu 2025. gada 23. oktobrī Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgā, K. Barona ielā 99 rīkoja zinātniski metodisko konferenci. Tās ietvaros tika nolasīti referāti, notika Rīgas Skolu muzeja rakstu 2. krājuma prezentācija un starptautiskās izstādes “Ābece kā sabiedrības spogulis” atklāšana.
Konferencē klātienē piedalījās 59 klausītāji. Visiem interesentiem bija iespēja attālināti vērot konferences tiešraidi Rīgas Skolu muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/RigasSkoluMuzejs Konferences norisi var noskatīties Rīgas Skolu muzeja YouTube kontā. Par dalību konferencē klātienē pedagogi un referenti saņēma apliecinājumu.
Ar referātiem konferencē piedalījās Rīgas Skolu muzeja speciālisti, skolu pedagogi, augstskolu mācībspēki un muzeju speciālisti. Galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par latviešu valodā drukātās ābeces izplatību no 17.gadsimta līdz mūsdienām, par autoru – pazīstamu pedagogu, rakstnieku un mākslinieku iesaisti ābeču sagatavošanas (izdošanas) procesā. Saistošos referātos tika atsegts mākslinieces Margaritas Stārastes bērnu grāmatu izglītojošais aspekts, skolu vēstures pētnieka, skolotāja A. Viča un ābeču autores Z. Lubānietes dzīves nozīmīgi, bet iepriekš nezināmi biogrāfijas fakti.
Darba turpinājumā notika arī Rīgas Skolu muzeja rakstu 2. krājuma prezentācija, iepazīstinot ar grāmatas autoriem un viņu atsegtajām rakstu tēmām par izciliem pedagogiem, skolu muzeju veidotājiem, skolu vēsturi un Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņu darbību skolās.
Konferences noslēgumā tika prezentēta un atklāta starptautiskā izstāde “Ābece kā sabiedrības spogulis”. Projektā, veidojot izstādi katrā valstī, piedalās seši izglītības vēstures muzeji: Bozenes – Bolcāno Brīvās universitātes Dienvidtiroles Izglītības vēstures pētniecības un dokumentācijas centrs (Itālija), Brēmenes Skolu muzejs (Vācija), Palamuses O. Lutsa Draudzes skolas muzejs (Igaunija), Slovēnijas Skolu muzejs, Ukrainas Nacionālās Pedagoģijas zinātņu akadēmijas Ukrainas Pedagoģijas muzejs un Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs.
Izstādes atklāšanā Rīgas Skolu muzejā klātienē piedalījās kolēģi no Igaunijas, bet tiešsaistē tai pieslēdzās un pasākuma apmeklētājus iepazīstināja ar sava izstādes risinājuma prezentāciju sadarbības partneri no Itālijas, Slovēnijas, Ukrainas un Vācijas.
Izstādē izmantoti Rīgas Skolu muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas Porcelāna muzeja un Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumu materiāli.
Īpašs paldies par sadarbību māksliniecei Dzintrai Aulmanei, kuras zīmētais gailis ir kļuvis par izstādes simbolu.
Starptautiskā izstāde “Ābece kā sabiedrības spogulis” Rīgas Skolu muzejā Krišjāņa Barona ielā 99 aplūkojama darba dienās līdz 2026. gada 29. maijam.
Muzeja apmeklējums un ekskursijas grupām gida pavadībā ir bez maksas un tikai ar iepriekšēju pieteikšanos pa tālr. Nr. 27006031, 27006037.
Tuvākās ekskursijas individuāliem apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, paredzētas sestdien, 22. novembrī un 13. decembrī plkst. 11:00, 13:00, 15:00.


Fotogrāfiju autori: Vita Oša un Uģis Vārslavāns

Jāzeps Imants Vikšers
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils”
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
+37127006037
K. Barona ielā 99, Rīgā
jiviksers@edu.riga.lv

Page 2 of 3

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén