2018
2018.gada 14.maijā apmeklētājiem durvis vēra jauna Rīgas Skolu muzeja darbinieku sagatavota izstāde „Rīgas skolas Latvijas simtgadē”. Tās mērķis – sniegt apkopojošu priekšstatu par Rīgas vispārējās izglītības iestādēm šodien, pirms 50 gadiem un pirms 100gadiem. Dažādi vēsturiskie periodi, dažādas varas un ideoloģijas ir ietekmējušas gan skolu ikdienas dzīvi, gan svinamos svētkus, gan domāšanu. Vairāku mēnešu Muzeja darbinieku intensīvs darbs meklējot, pētot un vācot skolu vēstures kripatas gan pašu muzeja un Valsts arhīvu krājumos, gan atsaucīgo skolu atsūtītajos un sociālajos tīklos atrastos materiālos, noslēdzies kā izstādes pirmais posms.
Apmeklētājiem ir iespēja kopainā ieraudzīt visas 114 šobrīd darbojošās Rīgas pašvaldības skolas, sameklēt tās lielajā Rīgas pilsētas kartē. Tāpat katrai skolai veltīts neliels apraksts – „starta” informācija, kas ievietota sešās grāmatās, atbilstoši katram pilsētas rajonam.
Nopietnāki interesenti var izpētīt Rīgas skolu sarakstus un adreses dažādos laika periodos, ielūkoties arhīvu kinohroniku un skolu sociālajos portālos ievietotos videomateriālos. Mazākiem un lielākiem apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt arī savas zināšanas interaktīvi.
Rīgas Skolu muzeja darbinieki ir gandarīti un pateicīgi visiem skolu vadītājiem, skolotājiem, skolu muzeju vadītājiem un aktīvistiem par sniegto palīdzību – informāciju par skolu vēsturi, notikumiem, izciliem skolotājiem un skolēniem.
Muzeja apmeklējums ir bezmaksas, bet allaž esam priecīgi, ja pirms nākšanas brīdi veltīsiet, atceroties savu skolas laiku, un kopā ar pāris fotogrāfijām uz Rīgas Skolu muzeju atnesīsiet atmiņas par skolas laiku. Tas būs Jūsu ieguldījums Rīgas Skolu muzeja „Latvijas simtgades atmiņu krātuvē”.
Izstāde apskatāma 14.05.2018.-30.11.2018., bet papildināta – ar nosaukumu „Rīgas skolas un skolotāji Latvijas simtgadē”, apskatāma, sākot ar 12.12.2018.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Tālr.Nr.: 27006031, 27006037
e-pasts: skolumuzejs@inbox.lv
skolumuzejs.lv
2015
Es adīju raibus cimdus,
Bērziņā lūkojot;
Cik lapiņu bērziņā,
Tik raibumu cimdiņā.
/Latviešu tautas dziesma/
Ziemas visskarbākajā laikā no 2015.gada 5.februārī plkst. 16.00 Rīgas Skolu muzejā tika atklāta un līdz 5.martam apskatāma izstāde „fantāzija par dūraiņiem: Latvija – Nīderlande”.
Kāpēc šāds nosaukums? Izstādes dalībnieki ir divu valstu bērni, bet vienojošais elements latviešu rakstainie dūraiņi, jo Nīderlandē tādu nav. Tāpēc divu Nīderlandes sākumskolu bērni – no Christelijke basisschool ‘t Haimstee eerste ‘Gezonde school’ in Veendam un Openbare Basisschool De Linde Nieuwe pekela, iedvesmojušies no latviešu cimdu rakstiem, nolēma sniegt savu priekšstatu par dūraiņiem. Rezultātā tapa gandrīz simts darbi zīmēšanas, krāsošanas, aplikācijas un izšūšanas tehnikās, ko uz Rīgas Skolēnu pili laipni atgādāja Multiplikācijas studijas vadītāja Taņa Gvozdeva.
Bagātināt izstādi ar savu redzējumu par dūraiņu rakstiem nolēma arī BJC “Rīgas Skolēnu pils” estētiskās audzināšanas skola “Mazais Prātnieks” audzēkņi, veidojot netradicionālus, īpašus, precīzi izšūtus ornamentus.
Izstādes veidotāji pateicas Anitai Gādigai, Arvīdam Knāviņam, Annai Kurmei, Dacei Alksnei, Dacei Putānei, Ievai Eriksonei, Jurim Bogdānovam, Laurai Paeglei, Ligitai Kanderei, Valdim Eglem par atbalstu, aizdodot uz izstādes laiku savus rakstainos dūraiņus, kā arī Ilgonim Klīvem par krāšņo cimdu fotogrāfiju. Par izstādes māksliniecisko noformējumu rūpējās Guntis Sproģis.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Ideja par izstādes veidošanu Rīgas Skolu muzejā radās pēc mūsu draugu – Brēmenes Skolu muzeja mudinājuma. Gatavojot izstādi 2014.gadā Brēmenē par pēckara perioda skolēnu atmiņām, kolēģe Ulla Nitz ierosināja mums piedalīties ar nelielu ilustrāciju par dzīvi pēckara Latvijā, ko mēs laipni pieņēmām un aizvedām uz Brēmeni 7 atmiņu stāstus. Brēmenes skolu muzeja sagatavoto izstādi atklāja Brēmenes rātsnama vecajā zālē 1.06.2014.
Tāds bija aizsākums, kas vedināja uz domu, veidot arī Rīgas Skolu muzejā izstādi par pēckara dzīvi Latvijā.
Rīgas Skolu muzeja darbinieki gada laikā satikās un intervēja cilvēkus, kuri dzimuši laika posmā starp 1928.un 1955.gadiem, t.i., kuri mācījušies skolā no 1944.līdz 1965.gadam. Tāpat arī nedaudz izmantojām skolu un interneta resursu savāktās atmiņas – kopā ap simts tā laika skolēnu atmiņas. Atmiņu stāstu ilustrēšanai vācām atbilstošā laika priekšmetus – lai izstādes apmeklētāji „sajustu tā laika garšu”.
Intervējot cilvēkus, atklājās, ka daudzi skolas gadus ir pavadījuši un mācījušies (cik un kā nu tas bija iespējams) izsūtījumā Sibīrijā. Tad arī nolēmām, ka, nepretendējot uz pilnīgu šī jautājuma izgaismošanu, tomēr dosim muzeja apmeklētājiem iespēju iepazīties ar skolēnu atmiņām ne tikai ar dzīvi Padomju Latvijā, bet arī par to bērnu likteni, kuri kopā ar vecākiem bija spiesti atstāt Latviju – dodoties emigrācijā uz Rietumiem vai izsūtījumā uz Austrumiem. Kara notikumu un izsūtīšanu rezultātā Latviju atstāja ap 200 000 cilvēku.
Izstāde tika atklāta, piedaloties delegācijai no Brēmenes Skolu muzeja direktores Fraukes Hellwig vadībā, kā arī Pedagoģijas muzeja, RD IKSD, BJC „Rīgas Skolēnu pils” un vēl daudzu sadarbības organizāciju pārstāvjiem. Pasākumu kuplināja Skolēnu pils TDA „Uguntiņa” ar ilggadējās vadītājas A.Līventāles horeogrāfiju „Skolas valsis” un Sarīkojumu deju studija „Dzintarjūra” ar sešdesmito gadu populāro deju „Letka jenka”.
Pateicamies par sadarbību un atbalstu izstādes tapšanā RD Izglītības, kultūras un sporta departamentam, BJC „Rīgas Skolēnu pils”, RD Labklājības departamenta Dienas centram „ĀBEĻZARS” (Inese Bambāne, Inese Sūniņa), Jēkabpils Valsts ģimnāzijas muzejam (vad. Stella Mekša), Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas muzejam (vad. Ināra Mihaloviča), A.Pumpura Rīgas 11.pamatskolas muzejam (vad. Māra Linde). Pateicamies daudzajiem cilvēkiem, kuri dalījās ar savām atmiņām, fotogrāfijām un lietām, kas raksturo divdesmit pēckara gadus – laiku, kurā izauga jauna paaudze; laiku, kas aizveda no pēckara trūkuma un ielāpiem līdz sešdesmito gadu jaunai dzīvei, modei, mūzikai.
Īpaši priecājamies par atbalstu, ko sniedza „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” (personīgi pateicamies Mariannai Auliciemai), deponējot unikālus priekšmetus no sava krājuma izstādes sadaļai par trimdas skolēniem.
Izstādes darba laiks Rīgas Skolu muzejā no 2015.gada 24.aprīļa līdz 25.novembrim.
Tikai saglabājot pagātnes liecības, mēs varam droši raudzīties nākotnē.
Jāzeps Imants Vikšers
(Rīgas Skolu muzeja vadītājs)
P.S. Ieskatam dažas fotogrāfijas no izstādes
No 22.12.2015. – 31.01.2016.
2015.gada nogalē, Ziemassvētku priekšvakarā Rīgas Skolu muzejā tika atklāta izstāde „Ar kalendāru cauri gadsimtiem”. Tās uzdevums – palīdzēt apmeklētājiem rast atbildes uz daudziem jautājumiem, jo kalendāri jau no seniem laikiem ir bijuši informācijas nesēji gada garumā. Un tomēr – kas ir kalendārs, kad un kāpēc radās pirmie kalendāri, kā un uz kāda materiāla veica pirmos kalendāra pierakstus ? Izstāde – tā ir iespēja uzzināt daudz jauna par kalendāra izcelšanos, laika skaitīšanas tradīcijām un gadsimtu gaitā notikušajām pārmaiņām.
Izstādē iespējams aplūkot gan seno ēģiptiešu, gan ebreju, gan maiju un acteku kalendārus, gan dažādu Eiropas tautu un dažādu gadsimtu kalendārus. Kur un kāpēc pazuda desmit dienas 1582.gadā, pārejot no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru un kāpēc pareizticīgie Ziemassvētkus svin 6.janvārī? Kāpēc 2016.gads ebrejiem ir 5777.gads, bet islāma valstīs 1438.gads?
Izstādē iespējams rast atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem. Skatītāju uzmanībai piedāvāta arī kalendāru pielietojuma daudzveidība (galda, sienas, kabatas, noplēšamie, dienu, mēnešu, kalendāri-plānotāji, u.c.). Mazajiem skatītājiem interesanti šķiet gan pasaku kalendāri, gan kabatas kalendārīši ar multiplikācijas varoņu, slavenu aktieru un dažādu pilsētu attēliem, bet kā jau pienākas Ziemassvētku gaidīšanas laikā vissaistošākie ir Adventes kalendāri ar saldu kārumu katrai dienai.
Gaišus svētkus un saistošus piedzīvojumus vēlot,
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
2014
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?”
Ziemas vistumšākajā laikā – decembrī un janvārī Rīgas Skolu muzejā būs apskatāma 4.decembrī atklātā izstāde „Baltā eņģeļa stāsts”.
Atverot Rīgas Skolu muzeja durvis, skatītājs nonāk citā pasaulē – kā baltā mākonī, kur no visām pusēm pretī raugās daudzi dažādās formās un materiālos darināti eņģeļi. Te tie noraugās no simtgadīgām Ziemasvētku pastkartēm, te – no mākslas darbu reprodukciju lapām; figūriņas, svečturīši, magnētiņi, eglīšu rotājumi, pat auskariņi un galda pulkstenis ar eņģeļa attēlu atceļojuši uz izstādi no atsaucīgo kolēģu mājām.
Tomēr vislielāko prieku un sajūsmu izraisa pašu rokām darinātie darbi – kolēģes Daces skolas gados krustdūrienā izšūts lielformāta eņģelis ar tauri, skolotājas Marutas Rotaslietu darināšanas pulciņa audzēkņu no pērlītēm darinātie eņģelīši un pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanās centra „Mazais Prātnieks” audzēkņu grieztie, krāsotie, līmētie eņģeļi.
Atklājot izstādi, Rīgas Skolu muzeja vadītājs izteica pateicību visiem atbalstītājiem un dalībniekiem, kuri palīdzēja baltajam sapnim tapt, un cerību, ka izstāde patiks arī daudzajiem Rīgas Skolēnu pils un Muzeja apmeklētājiem.
„Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!”
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Jāzeps Imants Vikšers
2013
Ekspozīcijas pamatideja – atvērta burtnīca ar iezīmētām tabulām atsevišķiem vēstures periodiem – Latvijas Republikas laiks, 1940-tie gadi kā Latvijas neatkarības zaudēšanas un okupācijas režīmu laiks, atmodas un atjaunotās Latvijas Republikas pirmā desmitgade. Līdzās jaunu skolu celtniecībai, liela uzmanība veltīta mācību procesa, bērnu un jauniešu organizāciju, ārpusklases darba atspoguļošanai. Mācību grāmatas, burtnīcas, dienasgrāmatas, skolēnu apliecības, liecības u.c. skolas lietas, kā arī improvizēta klase un arhīvu un citu muzeju piedāvātie foto un kino materiāli ļauj apmeklētājam pilnīgāk iejusties 20.gs. Rīgas skolas atmosfērā.
TDA „Uguntiņa” ar A.Līventāles deju „Skolas valsis” RSP Svētku zālē atklāja Rīgas Skolu muzeja ekspozīcijas „Izglītība Rīgā 1918.-2000.g.” prezentācijas pasākumu.
Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers sniedza ieskatu ekspozīcijas tapšanā un virtuāli iepazīstināja ar jaunās ekspozīcijas vadlīnijām, kā arī pateicās Muzeja darbiniekiem un atbalstītājiem par kopējo veikumu.
BJC „Rīgas Skolēnu pils” direktors Juris Bogdānovs pateicās Muzeja darbiniekiem par ieguldīto darbu un vēlēja veiksmīgu turpmāko darbību.
Kolēģe no Brēmenes Skolu muzeja Ulla Nitsch pakavējās atmiņās par 2001.gada maiju. Rīgas 800 gadu svinību laikā Skolēnu pils telpās bija izvietota viņas veidotā Brēmenes Skolu muzeja izstāde, kas deva pozitīvu impulsu Rīgas Domei pieņemt lēmumu par Rīgas Skolu muzeja dibināšanu.
Rīgas Skolu muzeja pirmā vadītāja Aina Elita Zumente izteica gandarījumu , ka darbs pie izglītības vēstures Rīgas skolās vainagojies ar pēdējā posma ekspozīcijas izveidi un tagad ataino periodu no 13.līdz 21.gs. Pateicoties arī agrākajiem Muzeja darbiniekiem un muzeja atbalstītājiem, viņa aizdedzināja sveci muzeja zinātniskā konsultanta – skolu vēsturnieka, Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Alfrēda Stara (1926. – 2011.) piemiņai. Latvijas Muzeju biedrības lielās saimes vārdā Rīgas Skolu muzeju sveica biedrības priekšsēdētāja Taiga Kokneviča.
Prieku un gandarījumu par Muzeja veikumu izteica Rīgas Domes IKSD Interešu izglītības programmu vadītāja Irina Jākobsone, Igaunijas Pedagoģijas arhīva un muzeja pārstāve Mare Torm, LU Pedagoģijas muzeja vadītāja, profesore Aīda krūze, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Baiba Kaļķe, RIIMC vadītāja Inga Cimiņa u.c. pasākuma dalībnieki.
Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers pateicās visiem Muzeja tapšanas atbalstītājiem par krājuma papildināšanu; īpašs PALDIES R. Vilkam, A.Skujam, J.Bogdānovam, kā arī bijušajam Muzeja darbiniekam G.Kušķim par entuziasmu eksponātu meklēšanā.
Vēlāk pasākuma dalībnieki tika aicināti aplūkot un novērtēt jauno ekspozīciju „Izglītība Rīgā 1918.-2000.g.”
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
P.S. Rīgas Skolu muzeja darbinieki aicina visus interesentus apmeklēt jauno ekspozīciju.
Muzeja darba laiks apmeklētājiem : darbadienās 10.00 – 16.00
Kontakttālrunis: 27006037
Izstādes atklāšanā piedalījās BJC „Rīgas Skolēnu pils” vadība un pedagogi, RIIMC pārstāvji, Pedagoģijas muzeja vadītāja profesore Aīda Krūze, mūsu ilggadēji sadarbības partneri no Rostokas Brīvā laika centra un arī citi interesenti. Izstādes līdzautore Leipcigas Skolu muzeja vadītāja Elke Urban pastāstīja par pasaules tautu ābeču izpētes darbu Leipcigā.
Katram no mums skološanās sākas ar lasītprasmes apguvi, kuras pamatā ir pirmā grāmata – ābece – tik pazīstama, bet tomēr katram sava, atšķirīga.
Pirmās latviešu ābeces izdeva 17. gadsimta beigās vācu mācītāji. Tās tika veidotas pēc vācu ābeču parauga, nepilnīgi ievērojot latviešu valodas fonētiskās un grafiskās īpatnības.
1941. gadā Tartu universitātes bibliotēkā tika atrasta ap1863. gadu izdota ābece latviešu valodā nesagrieztas tipogrāfijas loksnes veidā. Šo izdevumu grezno lepna gaiļa kā rīta gaismas vēstneša, zinību jundītāja simbols. Jāatzīmē, ka gailis uz latviešu valodā izdoto ābeču vākiem arī turpmāk tiek bieži izmantots kā agra rīta, čakluma simbols.
Kopš sāktas iespiest latviešu valodā, t.i., apmēram 330 gadu laikā, kopumā izdotas vairāk kā 200 ābeces. Pirmajai lasītprasmes apguves grāmatai gadsimtiem ilgi bijusi īpaša vieta Latvijā. Bilžu grāmata, kas vieno daudzas paaudzes, pamazām kļuvusi arvien interesantāka, lai lasītprasmes ceļa sākums būtu priecīgs un aizraujošs.
Izstādē aplūkojami attēli, kuros redzam dažādu ģimenes locekļu – mātes, tēvus, vecmātes, vectēvus, brāļus un māsas dažādu pasaules tautu ābecēm. Attēlos ģimenes locekļi redzami dažādās sadzīves un sabiedrības situācijās, parādās viņu loma ģimenē, nodarbes veidi, spēles un rotaļas kopā ar bērniem, kopīgi darbi un kopīga atpūta.
Pamatu izstādei veido Leipcigas Skolu muzeja darbinieku veiktā vairāk kā simts vācu un dažādu pasaules tautu ābeču izpēte, kas izvietota uz 15 stendiem, atainojot vecāku, vecvecāku, brāļu un māsu lomu ģimenē. Paralēli tam uz 9 stendiem var aplūkot Rīgas Skolu muzeja atlasīto materiālu no vairāk kā 50 dažādu periodu ābecēm.
Izstādi bagātina 41 ābece no Leipcigas Skolu muzeja krājuma un 43 ābeces no Rīgas Skolu muzeja krājuma, sniedzot nelielu ieskatu bagātajā un daudzveidīgajā pasaules tautu ābeču klāstā.
Izstāde „Ģimene pasaules tautu ābecēs” Rīgas Skolu muzejā visiem interesentiem būs apskatāma līdz šā gada 30.novembrim.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasīt.
Gan pazinu to meitiņu,
Kura tēva klausījusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņis.
Kas vecā vārda klausa,
Pilnu cepli maizes cepa;
Kas vecā neklausīja,
Pa pelniem rušināja.
Kaunam laista šī zemīte,
Vārdam tēvs, māmulīte:
Bij kauniņa kaunēties,
Bij vārdiņa bijāties.
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausīja,
Lai dar’ pati raudādama.
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausija,
Tai iesēja pauniņā.
Kura meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kura klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.
Kura meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura meita neklausīja,
Piln’ mugura žagariņu.
Kura meita māti klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura māti neklausīja,
Nav neviena gredzentiņa.
Kurš putniņis agri skrēja,
Agri slauka deguntiņu;
Kurš bērniņis mātei klausa,
Agri ēda brokastiņu.
Māte mani mīļi sauca,
Es likos nedzirdot;
Būt māmiņa nu saukusi,
Es būt mīļi atbildējsi.
Ne visiem’i bērniņiem
Tēva laipu izlaipot;
Tam laipot tēva laipu,
Kas tētiņa vārdu klausa.
Tēva tēva laipas mestas,
Bērnu bērni laipojās:
Tie bērniņi laipojās,
Kas klaus’ tēva, māmuliņas.
Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotaji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.
To puisīti suņi rēja,
Kas tēviņu neklausīja;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausīja māmulīti.
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu!
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.
Aizmirsās, aizmirsās
Man mātei roku dot;
Ka, māmiņa neaizmirsa
Sav’ dēliņu šūpulī.
Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausīja viena vārda.
Kāda koka tas bērziņš
Lapo zelta lapiņām?
Kuras mātes tas bērniņš,
Kas iet visur nesūtams?
Māte mani labi māca,
Kaut es mātes klausījuse;
Es atrastu mātes vārdus,
Kā villaines pūriņā.
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Skrien tu elles dibenā!
Tevis dēļ mani kūla
I rītosi, vakaros.
Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.
Mākulīti Dieviņš māca,
Nemākuli māmuliņa;
Nemākuli nevareja
I māmiņa izmācīt.
Par kù moņi mòte kòva,
Aiz mateņu volkódama?
Mòtis vorda naklaùseju,
Maizes skreiņu aplauzeju.
Māte mani mazu kūla
Ar vītola žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītola žagariņš.
Tēvs pātagu vēcinaja,
Uz manīm rādamies;
Remdē, Dievis, tēva dusmas,
Liec pātagu vadzītē’i.
Skolas bērni gauži raud,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā sīki raksti,
Vajag gudra padomiņa.
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatiņu lasīdami;
Kā tie gauži neraudāja,
Smalki raksti grāmatā.
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasīt.
Grāmatiņ, grāmatiņ,
Ko tu man laba dar’?
Vai tu man svārkus dod’
Vai riņķotu kažociņ’?
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Ko tu man laba dari?
Ne tu devi baltas putras,
Ne maizītes man paēst.
Vai, bērniņi, vai, bērniņi,
Kam tēviņa neklausat!
Tētiņš brēca, tētiņš sauca,
Kā putniņš lidināja.
A, kauniņis, a, godiņis,
Abi līdzās piedereja:
Kas kauniņu bijājās,
Tas godiņu paturēja.
Vai kauniņis ar godiņu
Abi līdzi piedzimuši?
Kas kauniņu kaunējās,
Tas godiņu paturēja.
Dēli, meitas, jaunavītes,
Klausat vecu māmulīti;
Neiet labi tai sētā’i,
Kur vecākus neklausīja.
Drīz es gāju, drīz tecēju,
Kur māmiņa man raidīja,
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad raudāju šūpulī.
Aust gaismiņa, lec saulīte,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa.
Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācījusi:
Ne sunīša kājām spert,
Ne guntiņas pagalītes.
Es vecam nesmejos,
Priekšā man tās dieniņas;
Ņemu vecu pie rociņas,
2012
Gada nogalē Rīgas Skolu muzeja izstāžu zālīte bija pārvērtusies par pasakainu sniegotu valstību, kur līdz 31.janvārim visi interesenti varēja apskatīt izstādi „Eglīte manā bērnībā”. Ar fotogrāfiju palīdzību centāmies atklāt Ziemassvētku un Jaungada svinēšanas paradumus Latvijā 20.gs 20.-30.gados, padomju laikā un mūsdienās. Kā īpaša tēma tika ieskicēta rietumu trimdas latviešu Ziemassvētku svinēšana pirmajos gados pēc II Pasaules kara angļu un amerikāņu okupētajās zonās Vācijas pārvietoto personu nometnēs; vienīgā liecība no austrumu trimdas – 1941.gadā izsūtītā pusaudža vēstule radiem uz Latviju no Sibīrijas ar lūgumu pēc palīdzības.
Vēl bija iespējams aplūkot 20.gadsimta 2.puses eglīšu rotājumus – Salavecīti, Sniegbaltīti, pasaku tēlus, kosmonautu, arlekīnu ; dažādus dzīvniekus – gaili, lāci, suni, kaķi, spāri; augļus un dārzeņus – gurķus, burkānus, baklažānus, kukurūzu, ābolus, vīnogas, kā arī sēnes, čiekurus, lāstekas, zvaigznes, rūķīšu māju, bāku un daudzus citus interesantus rotājumus.
Un kas gan būtu svētki bez konfekšu maisiņiem, āboliem, mandarīniem, piparkūku sirdīm un mājiņām, bez svecēm un dāvanām? Mākslinieks G.Sproģis ļoti veiksmīgi sasaistīja daudzās izstādes tēmas, radot gaišu, svinīgu un īpašu gaisotni.
„Paldies par sirdsdarbu, kas ielikts, veidojot šo izstādi! Mazliet skumju un nostaļģijas, kas rosināja uz atmiņām.” – no ieraksta Rīgas Skolu muzeja Viesu grāmatā.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Rīgas Skolu muzejā mēnesi varēja skatīt Krievijas Tveras apgabala Konakovas pilsētas Bērnu un jaunatnes centra „Novaja Korčeva” Tautas jaunrades nama bērnu radošo darbu izstādi, kas noritēja XI Starptautiskās pareizticīgās pedagoģijas konferences „Baznīca, ģimene, skola” ietvaros.
Sagaidot Skolotāju dienu, Rīgas Skolu muzeja darbinieki bija sarūpējuši izstādi – konkursu BJC „Rīgas Skolēnu pils” darbiniekiem, cik labi viņi pazīst savus kolēģus. Tā bija atgriešanās bērnībā ar īsām bikšelēm, ar smilšukasti tagadējās „Bērnu pasaules” vietā, ar fotogrāfiju Salavecīša kamanās vai klases foto, ar dziedāšanu pionieru korī u.t.t. Apskatei izliktajās 53 pirmsskolas un skolas vecuma fotogrāfijās nedēļas laikā bija jāatpazīst iespējami daudz no 34 darbabiedriem, kuri piedalījās izstādes veidošanā. Vislabākā kolēģu pazinēja izrādījās tagad jau RD IKSD galvenā speciāliste Irina Jākobsone; 2.vietu dalīja skolotāja Dagnija Ramane un lietvede Ieva Eriksone.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Kas skolas somā dažādos laikos bija atrodams? Tur atradās mācību grāmatas, burtnīcas, šīfera tāfelītes, spalvaskāti un tintes pudelītes. Vēlākos laikos somas saturs papildinājās ar dienasgrāmatām, dažādiem lineāliem, rasēšanas piederumiem u.c. 20.gs sākumā skolu mācību programmās parādās jauns mācību priekšmets – fiziskā kultūra, un somas saturs papildinās ar sporta tērpu un sporta čībām.
Dažkārt skolas somā varēja atrast arī daudzas lietas, kurām tur nebija jābūt; starp neatļautām lietām, īpaši kontroldarbu un eksāmenu laikā, atradās dažādu variāciju špikeri. Meitenēm somās varēja atrast atmiņu klades, rotaslietas, lūpu krāsu, zēniem – „kaķeni”, kārtis, sērkociņus, šķiltavas un dažkārt pat cigaretes. Īpaša uzmanība Padomju laikā tika pievērsta, lai skolēni ateistiskā valstī nevalkātu reliģisku atribūtiku – krustiņus; tos atņēma un atdeva vecākiem pēc pamatīgas „audzināšanas”.
Izstādē bija apskatāmi ap 230 dažādi eksponāti; starp tiem 14 somas no 20.gs 20.gadiem līdz mūsdienām, 78 mācību grāmatas, kā arī dienasgrāmatas, burtnīcas, rakstāmspalvas, tintes pudelītes, zīmuļi, dzēšgumijas un daudzas citas lietas.
Izstāde skolēniem pavēra priekškaru uz viņu vecāku un vecvecāku skolas gadiem, bet vecākiem – viņu skolas laiku ar jau mazliet piemirstiem bērnības draugiem, stingriem skolotājiem, ar bērnu spēlēm, rotaļām un jautrām izdarībām.
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
Daudzi skolnieki bija pārsteigti par to, ka skolotājiem savā brīvajā laikā ir tik interesanti vaļasprieki.
Regīna Strode ir latviešu valodas skolotāja un jau bērnībā ir iemīlējusi rokdarbus – šūšanu, adīšanu, tamborēšanu un izšūšanu. Viņu interesēja arī leļļu izgatavošana, bet nopietni ar leļļu veidošanu R.Strode sāka nodarboties 2004. gadā, kad viņa piedalījās Valdorfpedagoģijas seminārā.
Lelles skolotāja gan šuj, gan arī veido no dažādām plastikas masām, arī tērpus un aksesuārus izgatavo pati. Viss ir roku darbs. Lai izgatavotu vienu lelli, ir jādarbojas trīs līdz pat deviņus mēnešus. Regīnas Strodes lelles jau ir ceļojušas uz dažādām izstādēm Rīgā un Tallinā, daudzas ir „pārcēlušās uz dzīvi” Krievijā un Amerikā. Katrai lellei ir arī savs stāsts. Izstādes apmeklētājus īpaši sajūsmināja lelle Dārzniece ar krāšņo ziedu cepuri un interesanto spieķīti, priecīgais makšķernieks ar noķerto zivi un kaķīšiem, skaistās princeses pasakainajās kleitās un citas.
Žanna Broka 30 gadus ir latviešu valodas skolotāja un jau 12 gadus nodarbojas ar rokdarbiem un izšūšanu krustdūrienu tehnikā. Tā ir viņas sirdslieta un skolotāja izstādes atklāšanā teica: „Izšūšana man palīdz grūtajos brīžos, nomierina, ļauj paskatīties uz šo pasauli citām acīm. Bieži uzdodu sev jautājumu, kas paliks pēc manis uz šīs zemes. Paliks mani darbi un mani skolnieki. Katra cilvēka dzīve ir ļoti īss mirklis, kurš mums ir dots no augšas, mums katram ir dota iespēja padarīt šo dzīvi skaistāku un labāku. Un tikai no mums ir atkarīgs tas, vai mēs izmantosim visas iespējas, lai varētu iepriecināt sevi un citus ar laimi veidot, radīt skaisto.”
Izstādes apmeklētaji – skolnieki varēja sacīt: „ Pa smuko, skolotāj!”
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
2012.gada 10.aprīlī plkst.16.00 Rīgas Skolu muzeja zāles ar jaukām melodijām piepildīja Rīgas Skolēnu pils Pūtēju orķestra dalībnieks Kārlis Kanders, ievadot izstādes „Nāc, nākdama, lieldieniņa…” atklāšanu. Muzeja darbinieki izveda apmeklētājus caur muzeja zālēm, kurās izvietotā izstāde ļāva ielūkoties dažādās Lieldienu svinēšanas un atribūtikas niansēs.
1. Pirmajā zālē apmeklētāji varēja aplūkot 20.gs sākuma Lieldienu apsveikumu kartiņas no Krievijas un Vācijas, kā arī Latvijas 20.gs 20.-30.gadu un mūsdienu pastkartes.
2. Nākošajā telpā skatītājus sagaidīja lielā Kinder surprise ola kompānijā ar mazākām olām gan no garšīgas šokolādes un marcipāna, gan smaržīgas no ziepēm, gan apgleznotas no koka, keramikas un porcelāna. Turpat blakus apskatāmas arī Lieldienu zaķa un gaiļa figūriņas, kā arī dažāda veida olu paliktņi.
3. Ekspozīcijas zālē „Izglītība Rīgā 18.-19.gs” bija atvēlēta vieta Karla Pētera Faberžē firmas Lieldienu olu fotogrāfijām, kuras darinātas laika posmā no 1885. līdz 1917.gadam Krievijas imperatoru ģimenei un privātiem pircējiem. Kopsummā tika izgatavota 71 ola, no tām līdz mūsdienām saglabājušās 62. Izstādē bija apskatāmas 30 juvelierizstrādājumu fotogrāfijas.
Karls Faberžē un viņa firmas juvelieri pirmo olu izgatavoja 1885.gadā Krievijas caram Aleksandram III kā Lieldienu pārsteigumu viņa sievai Marijai Fjodorovnai. Tā sauktā „Vistiņa” no ārpuses klāta ar baltu, olas čaumalu imitējošu emalju, bet iekšpusē – ” dzeltenumā” no matēta zelta ievietota vistiņa no daudzkrāsaina zelta. Savukārt, vistiņā atradās noslēpts neliels rubīna kronis; tas atgādina saliekamo matrjošku principu. Imperatore bija tik iepriecināta, ka Faberže kļuva par galma juvelieri un saņēma pasūtījumu ik gadu izgatavot pa vienai olai, kam bija jābūt unikālai un ar pārsteigumu iekšā. Nākamais imperators Nikolajs II saglabāja šo tradīciju, pasūtot izgatavot divas olas – vienu mātei Marijai Fjodorovnai, otru jaunajai carienei Aleksandrai Fjodorovnai.
Vārdu salikums „Faberže olas” kļuva par imperatoru nama un pirmsrevolūcijas Krievijas greznības un bagātības sinonīmu, jo vienas Faberže olas cena 19.-20.gs mijā sastādīja 3000 – 8000 Krievijas rubļus. Tās tika gatavotas no zelta un sudraba, to pārklājot ar emalju un rotājot ar dārgakmeņiem. Dažkārt tika izmantoti netradicionāli materiāli – kalnu kristāls un augstvērtīgas koku sugas.
Tradicionāli katrā olā vajadzēja atrasties kādam pārsteigumam; bieži tās bija miniatūras ar pircēju vai viņu ģimenes locekļu portretiem, ziedu vāzi, piļu modeļiem, putniem. Dažas olas tika darinātas kā pulksteņi ar mehāniskām detaļām (dzeguzes un gaiļi).
Imperatora olu sērija bija tik populāra, ka ap 15 juvelierdarbi tika izgatavoti privātiem pasūtītājiem – zeltrūpniekam Aleksandram Kelham, Feliksam Jusupovam, Alfrēdam Nobelam, Rotšildiem, hercogienei Malboro u.c. Tās bija cara ģimenei darināto olu kopijas un arī ne tik greznas.
4. Noslēdzošajā zālē noritēja „LIELDIENU OLU SKAISTUMKONKURSS”, kura 28 dalībnieces – dažādos veidos un tehnikās krāsotas, apgleznotas vai kompozicionāli veidotas olas. Skatītāji sāka balsot par sev visvairāk iepatikušos, visskaistāko Lieldienu olu; balsošana turpinājās līdz 16.aprīlim, kad tika apbalvotas uzvarētājas.
Noslēgumā visi apmeklētāji tika aicināti sacensties veiklībā, ātrumā un precizitātē olu ripināšanas un nešanas sacensībās.
„Nāc, nākdama, lieldieniņa,
Visi bērni tevi gaida.”
Jāzeps Imants Vikšers
Rīgas Skolu muzeja vadītājs
2011
Latvijas vecākā interešu izglītības iestāde – Bērnu un jauniešu centrs „Rīgas Skolēnu pils” (tolaik LPSR Pionieru pils atklāšanas pasākums notika 1941. 21.februārī) 2011.gadā svin savu 70.dzimšanas dienu. Rīgas Skolu muzeja dāvana – izstāde „Skolēnu pilij 70 gadi”, kuras atklāšana norisinājās 25.februārī.
