Category: Ziņas Page 1 of 2

Lāčplēša Kara ordenis – Rīgas skolotājiem

Šogad aprit 100 gadu kopš tika pasniegts pirmais Latvijas valsts un augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam – Lāčplēša Kara ordenis. Ordeni pasniedza 11. novembrī, Lāčplēša dienā, no 1920. līdz 1928. gadam. To piešķīra par sevišķu varonību Latvijas brīvības cīņās, kā arī cīņām latviešu strēlnieku rindās Pirmajā pasaules karā. Ordeņa devīze bija «Par Latviju!»

Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši arī vairāki Rīgas skolu skolotāji. Starp pirmajiem apbalvotajiem 1920. gadā bija gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Jēkabs Apinis (1899–1945) un pašvaldību darbinieks, Latvijas Kara invalīdu savienības priekšsēdētājs un skolotājs Eduards Torgans (1890–1970). J. Apinis strādāja par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā (1939–1942), Rīgas pilsētas 17. pamatskolā (1940/41) un 33. pamatskolā (1941–1943), 4.Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1941–1944), Valsts grāmatrūpniecības vakarskolā (1939–1941).

1920. gadā ordeni saņēma arī ģenerālis un skolotājs Aleksandrs Kalējs (1876–1934), zvejnieks un skolotājs Ernests Ķeselis (1895–1962), sportists un skolotājs Alfrēds Lukstiņš (1892–1942), skolotājs Kārlis Miķelsons (1891–1962). A. Kalējs 20. gadsimta sākumā bija skolotājs Bolderājā, bijis Latvijas kara skolas, kas atradās tagadējās Rīgas Skolēnu pils telpās, priekšnieks (1923–1924). E. Ķeselis piecus gadus ir strādājis par skolotāju Zasulauka pamatskolā. A. Lukstiņš 20. gadsimta 20. un 30. gados mācīja vingrošanu vairākās Rīgas pilsētas skolās (27., 31. pamatskolā, V. Olava komercskolā), Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, kā arī Latvijas Kara skolā. Rīgas Skolotāju institūtā A. Lukstiņš strādāja par militārās apmācības un fiziskās audzināšanas skolotāju. K. Miķelsons pēc Latvijas brīvības cīņām strādāja Rīgas pilsētas 1., vēlāk – 48. pamatskolā, pēc Otrā pasaules kara – Rīgas pilsētas 47. pamatskolā.

1921. gadā tika apbalvoti inženieris un skolotājs Egons Āboliņš (1901–1961), skolotājs Jānis Kalniņš (1893–1974), inženieri un skolotāji Vilis Robežnieks (1888–1966) un Aleksandrs Teteris (1892–1969) un skolotājs Aleksis Žagars (1893–1978). E. Āboliņš līdztekus darbam Zemkopības ministrijā strādāja par skolotāju meliorācijas projektos Rīgas Valsts tehnikumā (1936–1944). J. Kalniņš pirms piedalīšanās Latvijas brīvības cīņās strādāja par skolotāju A. Sprīvuļa zēnu skolā (1918), vēlākajos gados mācīja vingrošanu, ģeogrāfiju, dabas mācību Rīgas pilsētas 1. un 2. vidusskolā, kustību mehāniku – Latvijas tautas universitātes Fiziskās kultūras institūtā. Skolotāja darbu viņš turpināja arī pēc Otra pasaules kara. Ilggadējais skolotājs V. Robežnieks pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja Rīgas kooperatīvajā tehnikumā (1945–1947). A. Žagars  tika pārcelts darbā uz Rīgu no Zilupes 1940. gadā. A. Teteris bija Latvijas Kara skolas lektors (1920–1922).

1922. gadā ordeni saņēma Pēteris Elksnītis (1887–1957), kurš 20. gs. 30. gados bija zvērināts advokāts, bet pēc Otrā pasaules kara – skolotājs un ierēdnis Rīgā un skolotājs Kārlis Opmanis (1892–1951) – Rīgas 28. pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs 20. gados un pēc tam Rīgas 8. pamatskolas pārzinis., Rīgas Skolotāju institūta inspektors (1934–1938).

1924. gadā Lāčplēša Kara ordeni saņēma divi skolotāji, kuri ir strādājuši Rīgas skolās: Leopolds Berkolds (1893–1964) – neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, bet Vilis Kakstāns– Kalnāre (1901–1978) Rīgas 23. vidusskolā strādāja padomju varos gados (1950/ 1951).

1926. gadā apbalvoto skolotāju pulkam pievienojās Pēteris Apkalns (1882–1942) un Jānis Celms (1895–1960). P. Apkalns bija teologs un Rīgas pilsētas II ģimnāzijas ticības mācības skolotājs (1935–1940). Ķīmiķis J. Celms pazīstams ne vien kā Izglītības ministrijas Kultūras fonda vadītājs (1934–1936), Mākslas un kultūras lietu pārzinis (1936–1938), Skolu departamenta vicedirektors (1938–1939) un direktors (1939 – 1940), bet arī ķīmijas, dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotājs sākot no 1922. gada P. Dzeņa ģimnāzijā, Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, 30. gados arī 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts komercskolā, mācījis ķīmiju, fiziku un prečzinību 2. Rīgas Valsts komercskolā (1940/ 1941), Otra pasaules kara gados bijis Latvijas Universitātes (Universitātes Rīgā) asistents.

1927. gadā ordeni pēc nāves piešķīra sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam, pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Taču der atcerēties, ka viņš jau studējot Rīgas Politehniskā institūta Komercijas nodaļā, 1909. gadā sāka strādāt par skolotāju V. Olava komercskolā un šo darbu veica līdz 1915. gadam. Tūlīt pēc studijām viņš strādāja par skolotāju arī E. Paegļa grāmatvedības kursos (1911/1912).

Skolotāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, devuši ne tikai savu artavu Latvijas valsts izveidē un nostiprināšanā, bet bijuši arī paraugs saviem skolēniem patriotiskajā audzināšanā, mīlestībā pret savu Tēvzemi.

Alīda Zigmunde

Rīgas Tehniskās universitātes profesore,

Rīgas Skolu muzeja ZP locekle

Izmantotie foto: http://lkok.com/index.asp

https://timenote.info/lv
http://www.karamuzejs.lv
https://www.valmiera.lv/lv/kultura/latvijai_100

11.11.2020.

Izstāde “RĪGAS SKOLNIEKI LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 1918 -1920”

Rīgas Skolu muzejā 5.11.2019. – 30.11.2020.

Novembris – cīņu un uzvaru mēnesis, pašaizliedzības un varonības mēnesis, atceres un godināšanas mēnesis.

Vēl līdz 30.11.2020. Rīgas Skolu muzejā stāsts par Rīgas skolēnu dalību skolēniem neraksturīgā pasākumā – Latvijas Neatkarības karā.

Kad 1918.gadā dzima Latvijas valsts, tās aizstāvēšanai viena no pirmajām militārajām vienībām formējās RĪGAS SKOLNIEKU ROTA – 120 Rīgas skolu puikas kļuva par valsts iestāžu, muzeju, muitas noliktavu sardzes vienību.

Kad 1919.gada 22.maijā Rīga tiks atbrīvota no lieliniekiem, vidusskolnieki brīvprātīgi pieteicās jaundibināmajā SKOLNIEKU BATALJONĀ (vēlāk – Kara ministrijas apsardzības bataljons, pulkveža Baloža brigādes 7. Atsevišķais bataljons;  augustā – Rēzeknes 9. kājnieku pulka 3.(mācības) rotu un 7.rotau). Daļu jauniešu aizkomandēja uz kara skolu. Daļa jauniešu pieteicās Studentu bataljonā.

Kad 1919.gada 8.oktobra rītā bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai, pieteicās ap 370 brīvprātīgo, nokomplektējot Studentu bataljonu ar 3 rotām. Lielākoties tie bija studenti, ierēdņi un skolnieki. Kā atsevišķu – 4. rotu izveidoja Kara zēnu rotu (Boi-skautu rotu) – 120 zēni vecumā no 12 līdz 16 gadiem.

Latvijas Neatkarības karā piedalījās vairāk kā 700  Latvijas pusaudži un arī bērni; ap 400 no viņiem – rīdzinieki. Par cīņās izrādīto varonību Lāčplēša Kara ordeni saņēma 27 uz varoņdarba izdarīšanas brīdi nepilngadīgi jaunieši; 18 no viņiem dzīvoja vai mācījās Rīgā.

Rīgas jauniešu varonības stāsti, arhīvu dokumenti, tā laika preses izdevumi, fotogrāfijas un kino materiāli, kā arī kauju atribūtika no Latvijas Kara muzeja iezīmē puicisko kara laika romantiku, piedzīvojumu kāri, trūkumu, briesmas, drosmi un bērnišķību. Kas lika pusauga zēniem ( un arī meitenēm) ielekt nežēlīgā kara virpulī, liekot iziet sūro karavīra sāpju un ciešanu ceļu?

Klausoties šodienas vidusskolēnu ierunātos atmiņu stāstījumus, uzdosim sev jautājumu: “Vai man pietiktu drosmes un pārliecības? Vai es šodien dotos aizstāvēt Latviju?”

Rīgas skolēnu varonībai veltītā izstāde iekļaujas Latvijas valsts simtgades programmā – varonība.

Jāzeps Imants Vikšers

BJC „Rīgas Skolēnu pils”

Skolu muzeja vadītājs

Foto: Rīgas Skolu muzejs, Andris Kozlovskis

Andrejam Grāpim 24. oktobrī 60

(1960-2020)

Ziemeļvalstu ģimnāzijas bibliotēkā no 26.oktobra līdz 6. novembrim apskatāma izstāde, kas veltīta literatūras zinātniekam, bijušajam skolas latviešu valodas skolotājam Andrejam Grāpim. Izstādē izmantoti skolas muzeja un bibliotēkas materiāli, fotogrāfijas un grāmatas.

Skolotājs Andrejs bija unikāla personība, aktīvi darbojies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Viņš apkopojis un izdevis unikālus materiālus par vietām un cilvēkiem, radījis mācību materiālus skolām un aktīvi piedalījies kultūras dzīvē.

Plašāka informācija par Andreju Grāpi:

https://www.literatura.lv/en/person/Andrejs-Grapis/1012399

Ziemeļvalstu ģimnāzijas

muzeja vadītāja Vēsma Sūna un bibliotekāres Inita Lūka un Zinta Paula

Noslēgušies kursi “Izglītības iestādes muzeja darbības pamati”

Noslēgušies kursi Rīgas skolu muzeju pedagogiem un interešu izglītības programmu skolotājiem “Izglītības iestādes muzeja darbības pamati”. Kursu programma (18 stundas) tika īstenota divās dienās – 20.un 21.oktobrī gan klātienē, gan tiešsaistē (lektore) Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” un Latvijas Kara muzejā.

Nodarbību laikā tika apgūtas sekojošas tēmas: skolas muzeja vispārējā dokumentācija, krājums, tā veidošana un saglabāšana, krājuma (grāmatas, periodika u.c. materiāli) saglabāšana, konservācija un restaurācija, izstāžu un ekspozīciju veidošanas pamatprincipi.

Pirmajā nodarbību dienā kursu dalībniekiem līdztekus teorētiskām zināšanām par skolas muzeja darbību bija iespēja noklausīties un prezentāciju veidā noskatīties Valmieras Valsts ģimnāzijas (Ineta Amoliņa) un Ziemeļvalstu ģimnāzijas (Vēsma Sūna) muzeju pedagogu praktiskā darba pieredzi, kā arī aktīvi iesaistīties diskusijā.

Otrās dienas ievadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ izpalika klātienes iepazīšanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājuma saglabāšanas centru. Tomēr lektore Sintija Saldābola bija izveidojusi lielisku prezentāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi krājuma saglabāšanā, konservācijā un restaurācijā.  Interesanta izvērtās virtuālā ekskursija pa Krājuma saglabāšanas centra telpām. Kursu programmas apguve noslēdzās Latvijas Kara muzejā, kur lektora Mārtiņa Mitenberga vadībā tika apgūtas gan teorētiskas zināšanas par ekspozīcijas un izstāžu izveidi, gan arī realizēta to praktiska pielietošana un izvērtēšana: muzeja ekspozīcijas kritiskā analīze, centrālie eksponāti, kulminācijas punkti, teksta un attēla mijiedarbība.

Paldies lektoriem I.Amoliņai, V.Sūnai, S.Saldābolai un M.Mitenbergam par profesionalitāti un vienlaicīgi vieglu un saprotamu valodu, sniedzot kursu dalībniekiem (tajā skaitā vairākiem jaunajiem muzeja pedagogiem, kuri skolu muzeju jomā savu darbību ir uzsākuši nesen) pamatzināšanas skolu muzeju darbības jomā.

Informāciju sagatavoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.

Apsveikums skolu muzejniekiem 1. septembrī

Muzejs atsāk darbu!

Izstāde „Rīgas skolas un skolotāji Latvijas simtgadē” 12.12.2018.-31.03.2019.-20.10.2019.

            2018.gada 12.decembrī apmeklētājiem durvis vēra Latvijas simtgadei veltītās izstādes otrā daļa – izstāde  „Rīgas skolas un skolotāji Latvijas simtgadē”, kur 100 fotogrāfijās rādām pa mirklim no dažādu Rīgas skolu dzīves 100 gadu garumā. Apmeklētāju uzmanībai gan fotogrāfijās uz sienas, gan digitālos fotorāmīšos sniegts ieskats skolotāju un skolēnu darba,  ikdienas un svētku gaitās – mācību stundās, sporta sacensībās, jaunu skolu celtniecības un atklāšanas gaitā, kara notikumos un pēckara grūtībās, jaunas tehnikas un jaunu tehnoloģiju apgūšanā, jaunu draugu iegūšanā un starptautiskajā apmaiņas procesā.

            Atsevišķa sadaļa atspoguļo Rīgas skolotāju darba novērtējumu Latvijas valsts līmenī, saņemot augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu, un Rīgas pilsētas balvu – „Zelta pildspalvu”.

            No daudzajiem konkursiem un balvām, kuros piedalās skolotāji,  esam izvēlējušies vienu; sniegts neliels ieskats par skolotājiem – Ata Kronvalda balvas ieguvējiem. Stāsts par Rīgas skolotājiem – Starptautisko Luda Bērziņa radošā darba konkursu laureātiem un viņu veikumu būs skatāms nākamajā izstādes sadaļā 2019.gada septembrī. Ceram, ka, uz Muzeja aicinājumu iesūtīt materiālus par savu skolu skolotājiem – prēmijas laureātiem, atsauksies visas Rīgas skolas, gan bagātinot Rīgas Skolu muzeja krājumu, gan atzīstot un popularizējot savas skolas pedagogu veikumu.

            Atklājot izstādi, atveram arī jaunu sadaļu Rīgas Skolu muzeja mājas lapā – interaktīvo RĪGAS SKOLU KARTI.  Uz sadaļu pārceļojušas gan skolu ēku un skolu notikumu fotogrāfijas, gan „starta” informācija par skolām. Darbs ir tikai aizsācies, tāpēc gaidām papildus informāciju un fotogrāfijas gan no skolām, gan interesentiem, lai materiāls par Jūsu skolas vēsturi, sadzīvi, izciliem skolotājiem un audzēkņiem veidotos bagātīgāks, fotogrāfijas interesantākas.

            Rakstīsim kopīgi Rīgas nacionālo un daudznacionālo skolu vēsturi! Veidosim kopīgi ieskatu Rīgas izglītības iestāžu tagadnē un nākošajā simtgadē!

            P.S. Sakarā ar apmeklētāju interesi, izstādes darbības laiks pagarināts līdz 2019.gada 20.oktobrim.

Jāzeps Imants Vikšers

Rīgas Skolu muzeja vadītājs

Tālr.Nr.: 27006031, 27006037

e-pasts: skolumuzejs@inbox.lv

skolumuzejs.lv

Semināru cikls „Personības nozīme izglītības attīstībā”

Semināru cikls „Personības nozīme izglītības attīstībā”

2019.gada 17.septembris – 8.oktobris

17.septembris – seminārs “Izcilas personības Latvijas izglītības attīstībai” ( 3 stundas)

  16:00 – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvja, BJC Rīgas Skolēnu pils direktores Māras Vilciņas, Rīgas Skolu muzeja vadītāja Jāzepa Imanta Vikšera uzruna

            Izstādes “Rīgas skolotāji – Starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureāti. 1994. – 2019.” atklāšana / RSM vadītājs Jāzeps Imants Vikšers; Luda Bērziņa konkursa projekta vadītāja Anita Šmite

  16:40 – Pedagoga personības parauga spēks teorijā un praksē / Dr.paed., prof.emeritus Aīda Krūze (konkursa laureāte)

    17:00 – Ludis Bērziņš – skolu reformators / konkursa projekta vadītāja Anita Šmite (konkursa laureāte)

  17:20 – Ludis Bērziņš skolotājiem un skolotāju izglītībai / Dr.paed., LU doc., Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas skolotāja Elita Stikute (konkursa laureāte)

    Paneļdiskusija, jautājumi

24.septembris – radošais seminārs “Skolu vēstures un personību apzināšana un izpēte”( 3 stundas)

    16:00 – Skolas muzeja materiālu izmantošana lietpratības veicināšanā / Dr.paed.Vilnis Purēns (konkursa laureāts)

   16:20 – Skolotāja tēla izpētes pieredze / Dr.paed., LU asoc.prof., Baldones vidusskolas skolotāja Baiba Kaļķe (konkursa laureāte)

    16:40 – Muzejnieku pieredze skolas vēstures izpētē:

  • Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolotājs Jānis Arājs (konkursa laureāts) un skolēni
  • Rīgas 40. vidusskolas muzeja vadītāja Ļubova Ruško (konkursa laureāte) un skolēni
  • Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzeja vadītājs Rolands Žalnierius (konkursa laureāts); Aldona Treija (konkursa laureāte)
  • Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja vadītāja Vēsma Sūna (konkursa laureāte) un skolēni

    Paneļdiskusija, jautājumi

   17:50  – Izstādes „Rīgas skolas un skolotāji Latvijas simtgadē” iepazīšana /Mg.hist., RSM vadītājs Jāzeps Imants Vikšers; konkursa projekta vadītāja Anita Šmite 

1.oktobris – seminārs/praktikums “Pētām skolu vēsturi un pedagogu dzīvesstāstus”( 3 stundas)

   16:00 –  Skolotāja personība pedagoģiski psiholoģiskā redzējumā / Dr.psych., RISEBA prof. Lūcija Rutka (konkursa laureāte)

   16:20 – Izcilu personību dzīvesdarbības apkopojums izdevniecības RaKa izdevumos / Mg.paed. Romāns Alhimionoks (konkursa laureāts)

    16:40 – Skolotāja personība kompetenču pieejas īstenošanā / Dr.paed.Vilnis Purēns (konkursa laureāts)

    17:00 – Skolotāja personības nozīme audzināšanā / Dr.paed., asoc.prof. Oskars Zīds (konkursa laureāts)

    Paneļdiskusija, jautājumi

    17:40 – Starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureātu darbu iepazīšana izstādē / Mg.hist., RSM vadītājs Jāzeps Imants Vikšers; konkursa projekta vadītāja Anita Šmite

     Apliecību izsniegšana par semināra programmas apguvi 9 stundu apjomā

8.oktobris – izstādes noslēguma pasākums “Laureātu devums. Starptautiskajam Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursam – 25”

    16:00 – Luda Bērziņa Starptautiskā pedagogu radošo darbu konkursa iedibinātāja, galvenā atbalstītāja, LZA                               Goda locekļa, LU un RSU Goda doktora Kristapa Keggi apsveikums

    16:10 – Apkopojums par pedagogu radošo darbu konkursa 25 gadu devumu / konkursa projekta vadītāja Anita Šmite 

    16:30 – 2019. gada laureātu godināšana:

  • Rīgas 40. vidusskolas muzeja vadītāja Ļubova Ruško
  • Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja vadītāja Vēsma Sūna
  • Skolu muzeju biedrības priekšsēdētāja Ineta Amoliņa
  • Kultūrvēsturisko izdevumu redaktore, Rīgas pilsētas gide Māra Siliņa
  • LZA emeritētā profesore, kultūrvēsturisku izdevumu autore Milda Pormale

    16.45 – Muzikāls sveiciens

    17:00 – Rīgas skolotāju – Starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureātu goda ieraksti

25 gados izdotajās Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureātu grāmatās

17:20 – Izstādes slēgšana / Uzrunas: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvis,

BJC Rīgas Skolēnu pils direktore Māra Vilciņa; Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers

Norises vieta: Rīgas Skolu muzejs, BJC „Rīgas Skolēnu pils”, K.Barona iela 99, Rīga

Atbalsta:  Rīgas  domes  Izglītības,  kultūras  un  sporta  departaments;  Biedrība  Luda  Bērziņa piemiņas atbalstīšanai;  LU Akadēmiskā bibliotēka; SIA “Izdevniecība RaKa”; referenti – augstskolu docētāji

            Piedaloties semināru ciklā, iesaistītās personas izsaka savu piekrišanu veikt personu datu apstrādi, vienlaikus ļaujot paust savu vēlmi nepubliskot personas datus. Fotogrāfijas un / vai video attēli var tikt publicēti Departamenta, BJC „Rīgas Skolēnu pils”, Rīgas Skolu muzeja tīmekļa vietnēs (tajā skaitā uzglabāti publiskās pieejamības arhīvā), drukātajos izdevumos, TV ierakstos.

          Pieteikšanās semināru ciklam:
https://forms.gle/i4ik2Qq6UP5BBJaW9

Sludinājums.

Bērnu un jauniešu centrs „Rīgas Skolēnu pils”

aicina pieteikties uz vakanto amatu:

 

Muzeja krājuma glabātājs Rīgas Skolu muzejā

 

Pienākumi:

  • glabāt muzeja krājumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošināt tā uzskaiti un dokumentācijas saglabāšanu;
  • pieņemt muzeja priekšmetus glabāšanā, uzskaitīt, signēt (numurēt) un aprakstīt tos;
  • reģistrēt krājuma priekšmetus klasifikatoros un katalogos, sagatavot visu ar krājumu saistīto dokumentāciju (pieņemšanas-nodošanas aktus, deponēšanas līgumus u.c.);
  • veikt muzeja krājuma priekšmetu sistemātisku digitalizāciju un priekšmetu zinātnisko izpēti;
  • izvērtējot krājuma priekšmetu stāvokli, sagatavot un izsniegt izstādēm vai ekspozīcijām nepieciešamos krājuma priekšmetus, kā arī organizēt to deponēšanu citos muzejos vai iestādēs;
  • nodrošināt un kontrolēt krājuma glabāšanas apstākļus; organizēt krājuma priekšmetu apkopi, konservāciju vai restaurāciju;
  • konsultēt muzeja apmeklētājus un speciālistus par krājuma priekšmetiem;
  • piedalīties muzeja attīstības koncepcijas izstrādāšanā kopā ar citiem muzeja speciālistiem.

 

Prasības:

  • augstākā vai augstākā profesionālā izglītība atbilstošajā jomā,
  • valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī, vismaz vienas svešvalodu zināšanas,
  • labas iemaņas darbā ar elektrotehniku, datortehniku un speciālo tehniku,
  • vēlama pieredze līdzīgā amatā, izglītības darbā,
  • teicamas komunikācijas un sadarbības spējas, precizitāte, iniciatīva, spēja strādāt komandā.

 

Pamatojoties uz Fizisko personas datu apstrādes likumu  informējam, ka:

1) pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs vakances personāla atlases norisi;

2)  personas datu aizsardzības speciālists ir Rīgas domes Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs, kontaktinformācija: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, elektroniskā pasta adrese dac@riga.lv.

 

Dokumentus – pieteikuma vēstuli, CV, izglītību un kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas un citus uz kandidēšanu amatam attiecināmos dokumentus – līdz 07.08.2018. sūtīt uz e-pastu: bjcrsp@riga.lv, vai iesniegt Bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils”, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99, Administrācijā. Tālruņi uzziņām 67848826, 29539205.

 

 

 

Kolēģi! Draugi! Līdzīgi domājošie!

Rīgas Skolu muzejā top izstāde

„RĪGAS SKOLAS LATVIJAS SIMTGADĒ”.

Esam pateicīgi par atsaucību un atbalstu gan daudzajām Rīgas skolām, gan bijušiem un esošiem skolotājiem un skolēniem par sniegto informāciju un fotogrāfijām, kas ļauj veidot izstādi bagātīgu un daudzveidīgu.

 

Aicinām ikvienu interesentu vēl pievienot arī savu artavu kopējam devumam.

Vienotiem spēkiem neviens darbs nav par smagu!

Izstādes I kārtas atklāšana paredzēta š.g. 14.maijā. 

 

Cieņā,

 

Jāzeps Imants Vikšers

Rīgas Skolu muzeja vadītājs

http:// skolumuzejs.lv

skolumuzejs@inbox.lv

Page 1 of 2

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén