Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā no 6. līdz 27. maijam apskatāma Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas dabas izglītības centra ”Meža māja” ceļojošā izstāde “Dabas dziednīca – purvs”.
Atzīmējot Muzeja dienu un tēmu „Muzejā dzīvo priekšmeti”, mūsu skolas muzejā šomēnes „viesojas” īpaša izstāde par purvu. Tie nav tikai informācijas stendi – tie ir stāsti par priekšmetiem un dabas resursiem, kas dziedē. Kamēr skolas muzeja pastāvīgie priekšmeti stāsta par mūsu vēsturi, viesizstāde atklāj purva antibakteriālo augu un Ķemeru sērūdeņu noslēpumus. Nāc un ieraugi, kā skolas telpās atdzīvojas stāsts par kūrortiem, kas veselību dāvājuši jau kopš 20. gadsimta!
Burtiņu svētku ietvaros, kas notika Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, pirmo klašu skolēni uz skolu atnesa savas, savu vecāku un vecvecāku ābeces. Starp bērnu atnestajām grāmatām kā spilgtas vēstures liecības bija Bībele, kas izdota 1898. gadā Jelgavā un vecā Stendera ābece. Atnesto grāmatu vidū bija arī citas senas un mūsdienīgas ābeces.
Katra ābece ir liecība par sava laika skolu, kultūru un sabiedrību. Radās ideja veidot izstādi “Ābeces ceļš: no Bībeles līdz datoram”. Izstāde bija skatāma no 2.-6. februārim RVZS. Skolēni no 1.-6. klasei ar lielu interesi apskatīja izstādi un noklausījās sagatavoto prezentāciju par lasīt un rakstītprasmes atīstību. Izglītojamie iepazinās arī ar rakstīto burtu izmaiņām Latvijā pēdējos 25 gados, un paši pamēģināja rakstīt.
Kas tad ir ābece? Tā ir īpaša atslēga, kas ļauj mums iepazīt pasauli lasot. Tā ir kā gaisma, kas rāda ceļu, lai mēs neapmaldītos šajā sarežģītajā pasaule. Tāpēc, ejot cauri laikiem, attīstījās arī ābece – esam jau atklājuši arī digitālās ābeces.
Bet ābeces sūtība nemainās. Tā joprojām mums dod iespēju iet gaismas ceļu un padarīt pasauli skaistāku, labāku un mīlestības pilnu. Piepildīsim savus sapņus, smeļoties gudrībās, ko mums sniedz grāmatu pasaule!
Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā apskatāma fotoizstāde “Baltijas dziļjūra”.
Dabas aizsardzības pārvalde:
“Fotogrāfijās var apskatīt svešzemju invazīvās sugas – Ķīnas cimdiņkrabi un apaļo jūrasgrunduli. Interesanti izskatās arī laukakmeņi, kas apauguši ar Ziemeļu ēdamgliemenēm un jūraszīlēm. Tāpat visā krāšņumā var skatīt taukzivi, jūras dzeloņgalvi, pleksti, četrragu buļzivi, ar zemūdens skābekļa ražotāju sārtaļģes un ūdens dzidrības veicinātāju – gliemeni un jūraszīli, kā arī ar ausaino aurēliju, kas ir Baltijas jūrā visbiežāk sastopamā medūza.
Nav daudz cilvēku, kas savām acīm redzējuši Baltijas jūras zemūdens skatus, kurus izrādām izstādē. Šādus tuvplānus, kas fiksēti dziļāk par 25 metriem, iespējams, redzējuši tikai jūras pētnieki un profesionāli nirēji. Lai sniegtu iespēju aplūkot jūras pasauli plašākam cilvēku lokam, izstāde ceļo pa visu Latviju.”
Paldies fotogrāfiem, māksliniekiem un organizatoriem par iespēju ielūkoties zemūdens pasaules krāšņumā!
Mūsu skola ir stipra ar savām tradīcijām un metodisko pieredzi.
Muzejs ir viena no tradīciju krātuvēm, un mēs esam gatavi dalīties pieredzē par skolas muzeja izveidi un organizēšanu.
28. novembrī skolas aktu zālē notika skolas muzeja pieredzes apmaiņas seminārs, kurā piedalījās trīs Rīgas skolu pārstāvji (Rīgas Ostvalda vidusskola, Rīgas 33.vidusskola, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) , kā arī Rīgas Skolu muzeja izglītības metodiķis Uģis Varslavāns.
Seminārā tika apvienota gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Ar savām projekta “Izpēti savu apkaimi Iļģuciemu!” prezentācijām uzstājās 6.a, 9.a, 12.a un 12.b klases.
Bagātinot programmu ar muzikāliem priekšnesumiem, uzstājās skolas deju ansamblis Viktorijas Zeļezņakas vadībā, dziesmas dziedāja skolas ansamblis Tatjanas Sidorenko vadībā, bet Raimonda Paula dziesmu izpildīja Vladislava Anfinogentova, 10.klases audzēkne.
Semināra praktiskajā daļā, apmeklējot skolas muzeju, ciemiņiem bija iespēja piedalīties interešu izglītības skolotājas, meistares Marinas Laces meistarklasē, ka gatavot ziedus no aukstā porcelāna.
Esam paveikuši lielu, interesantu darbu, kuru ar atzinību novērtējuši mūsu ciemiņi.
Paldies atbalsta komandai par ieguldījumu seminārā un īpaši skolas muzeja vadītājām Ramonai Šemarovai un Nataļjai Kuzminai!
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2024” turpina iedvesmot interesentus ar 12 Latvijas pētnieku un pētnieču stāstiem. No 4. decembra līdz pat skolēnu brīvlaikam Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi varēs ieskatīties dažādu zinātņu nozaru inovācijās, sasniegumos un vēstījumos.
Šī izstāde stāsta par 12 aizrautīgām, izcilām savā nozarē un neierobežota radošuma apveltītām personībām. Zinātnieki ar saviem pētījumiem palīdz rast risinājumus globāliem izaicinājumiem un ikdienas problēmām, darbojoties tādās jomās kā heterogēnas vienčipa sistēmas un to programmēšana, inovatīvi polimēri, litija un nātrija jonu bateriju materiāli, satelītdati un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, molekulārā ģenētika un funkcionālā genomika, fluora un supramolekulārā ķīmija, zemes resursu un ainavu ilgtspējīga pārvaldība, radošā uzņēmējdarbība, ilgtspējīgu materiālu pielietojums iepakojumos, notekūdeņu monitorēšana un attīrīšana.
Dr. oec. Ieva Zemīte (LKA Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece);
Dr. sc. comp. kandidāte Ilze Bargā (Satelītdatu analītiķe un satelītdatu pielietojuma programmu izstrādātāja, pētniece);
Ph. D. Miķelis Kirpļuks (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks);
Dr. geogr. Pēteris Lakovskis (Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs);
Dr. biol. Vita Rovīte (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja);
Prof. Mārcis Auziņš (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, iepriekš – arī Lāzeru centra vadītājs);
Dr. med. Linda Gailīte (RSU vadošā pētniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja);
Ph. D. Brigita Dejus (RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadošā pētniece);
Dr. chem. Jānis Veliks (Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs);
Dr. sc. ing. Rihards Novickis (Elektronikas un datorzinātņu institūta Iegulto shēmu un sistēmu laboratorijas vadītājs, iepriekš – Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks);
Dr. phys. Gints Kučinskis (LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs);
Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava (LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece).
Kalendāru un izstādi “Zinātne Latvijai” IZM veido jau septīto gadu. Aktivitāte tiek īstenota ERAF projekta “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Zinātnes kalendārs tika izstrādāts sadarbībā ar dizaina servisa aģentūru “Ozols Ir”, fotogrāfi Ivetu Gabaliņu un video režisoru Kristapu Mozgiru.
13.05.2024. Ziemeļvalstu ģimnāzijā notika Muzeju diena – “MUZEJI IZGLĪTĪBAI UN PĒTNIECĪBAI”.
Garajos starpbrīžos skolas muzejā notika pužļu ātrlikšanas sacensības, planētu skaitīšana Saules sistēmā, sarunas par polāro dienu un polāro nakti. Visaktīvākās bija 4. un 5. klases. Sacensību uzvarētāji saņēma gardās Milky Way un Marss konfektes. Jau no 7. maija skolas muzejā apskatāma arī Latvijas Nacionālā arhīva fotoizstāde “ Deklarācijai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai 30”.
Visas dienas garumā stundās notika dažādas pētnieciskās aktivitātes. Vai Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnavas” ir ķīmijas un fizikas termini un procesi? Matemātikas stundā 8. klase atklāja, kāda ir taisnleņķa trijstūra hipotenūza, ja katetes ir vienādas?
1979.gads – Rīgā sāk darbu jaunuzceltā Rīgas 84. vidusskola.
Izstāde ļauj skolēniem ieskatīties, kāds tad bija mācību process un skolas darbs tajā laikā. Eksponāti palīdz labāk izprast, kā skolēni mācījās, ģērbās, komunicēja laikā pirms aptuveni 40 gadiem.
Izstādē var aplūkot pirmās izmantotās mācību grāmatas, burtnīcas, saliekamās ābeces (matemātikā, latviešu valodā). Skolēnu uzmanību piesaista rakstāmmašīna, tintnīca ar tintes pildspalvu un spalvas kātu. Var aplūkot sadzīviskas lietas, kā skolas somu, piemiņas kladi, skolēnu apliecību, skolas formu u.c.
Uz izstādes apmeklējumu, kā reklāmas rullītis, rosina 2 min. gara filmiņa – https://youtu.be/UoyvcjU4z2Y Tā dod nelielu priekšstatu par to, kas notika skolā agrāk un tagad.
Un tad… skaties, domā, salīdzini un izspried!
Rīgas 84. vidusskolas muzeja pedagoģe Mudīte Rebaine.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā no 12. līdz 27. februārim iespējams apskatīt košos Zemgales tautastērpus. Izstādi organizē SIA “Austras raksti”, kas saņēmusi apliecinājumu, ka Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci ir nemateriālā kultūras mantojuma vērtība. Apmeklētāji var iepazīties ar aušanas tehnikas fotostāstu, salīdzināt meitas un sievas tērpu, kā arī nobalsot par skaistākajiem brunčiem.
Rīgas 21. vidusskolas vēstures muzejs 2023. gadā svin 10 gadu jubileju! Jubilejas pasākumi sākās ar tradicionālo tikšanos ar absolventiem. Februāra pirmajā piektdienā muzeja durvis tika atvērtas skolas absolventiem.
Starp atnākušajiem bija arī īpaši viesi – 1974. gadā skolas absolventi – bijušā angļu valodas skolotāja J. Zahožaja un operators, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Viktors Grībermans blakus sev veltītajiem stendiem.
Jau vairāk nekā 20 gadus Ziemeļvalstu ģimnāzijā tiek svinēta izcilās latviešu mākslinieces un rakstnieces Margaritas Stārastes (1914.g. 2. februāris – 2014.g. 18. februāris) dzimšanas diena, jo skolas muzeja vadītājai un skolotājai Vēsmai Sūnai ir liela grāmatu, materiālu un oriģināldarbu kolekcija. Katru gadu skolas bibliotēkā ierodas 1. klašu skolēni, lai klausītos un skatītos.
Piektdien 3. februārī bibliotekāre Inita Lūka sagaidīja šogad piecas pirmās klases jeb vairāk nekā simts skolēnus, lai atzīmētu mākslinieces 109. dzimšanas dienu. Viņa iepazīstināja ar M. Stārastes grāmatām skolas bibliotēkā. Pēc tam skolas muzejā skolēni tikās ar kolekcionāri V. Sūnu. Pasākuma noslēgumā konferenču zālē pirmklasnieki noskatījās multfilmu par Sārtuļa piedzīvojumiem, kas uzņemta pēc M. Stārastes sarakstītās grāmatas “Sārtuļa brīnišķais ceļojums” motīviem.
Materiālu sagatavoja Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejpedagoģe Vēsma Sūna
