Author: Jāzeps Imants Vikšers Page 1 of 7

Aizritējusi akcija skolu muzejniekiem “Iezvanīsim Latviju!”

Nospraužot uzdevumus 2020./21.mācību gadam, Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju jomas metodiskā apvienība kā vienu no pasākumiem, kurā iesaistīties, izvēlējās akciju “Iezvanīsim Latviju!”.  Akcijas vadmotīvs nav izvēlēts nejauši. 1919.gadā 11.novembra rītā, pēc tam, kad Rīga tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, par svarīgo notikumu ziņoja Svētā Pētera baznīcas zvani (iespējams arī citu dievnamu), tādējādi pilsētas iedzīvotājiem nesot svarīgo vēsti.

Akcijas mērķis bija skolu muzeju komandām Patriotu nedēļas laikā (no 11.līdz 18.novembrim) ar zvanu skaņām un sveču liesmām apliecināt savu piederību Latvijai. Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju, skolu muzejniekiem bija dota rīcības brīvība un brīvs radošo domu lidojums.

Kā pirmie akcijā iesaistījās Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolēni. 11. novembra rītā tradicionāli skolēni veidoja gaismas ceļu – no rīta nākot uz skolu novietoja sveces pašu gatavotos ietvaros, tādējādi godinot to cilvēku piemiņu, kuri aizstāvējuši Latviju! Atsaucoties Skolas muzeja aicinājumam, 3. b klase iestudēja un gaismas ceļa ieskauti iezvanīja 11. novembra rītu izpildot latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”. Tāpat ciešā sadarbībā ar Skolas muzeja pedagogiem norisinājās Patriotisko dziesmu konkurss “Skani, mana tēvu zeme!” un Skolas muzeja veidotā virtuālā izstāde “Svinam Latvijas dzimšanas dienu!”.

Lāčplēša dienā svecītes gan skolas amfiteātrī, izgaismojot vārdu “Latvija”, gan katrs savās mājās, iededza Rīgas 49.vidusskolas skolēni.

Savukārt 28.vidusskolas audzēkņi skolas pagalmā izveidoja un izgaismoja Latvijas kontūru.

 53.vidusskolas 12.a klases skolniece izveidoja svētku plakātu iedvesmojoties no “Dvēseļu puteņa”.

Rīgas 25.vidusskolas Valsts svētku nedēļas tēma bija “Mana tautasdziesma Latvijai” un viena no aktivitātēm bija Saules simbola izveidošana skolas iekšpagalmā.

Rīgas 84.vidusskolā šogad gan izpalika tradicionālās svecīšu Spēka zīmes veidošana skolas pagalmā. Toties patriotu nedēļas laikā, skolēni caur spēli un filmām iepazina Latviju un tās vēsturi. Strādājot skolotāju grupai, skolotājas Līgas Priedes vadībā, tika izveidotas trīs spēles. Iedvesmu skolotājas smēlās arī no skolēnu darbiem, kuri tapuši iepriekšējos gados. Spēles domātas gan lieliem, gan maziem.

Rīgas Igauņu pamatskolā, lai iezvanītu Latvijas svētkus, neatkarības dienai par godu notika pasākums “Ar dziesmu par Latviju!”. Visām klasēm norisinājās arī foto un video akcija “Latvijai 102. Piedzīvo savu Latviju!”, kuras laikā skolēni iesūtīja skolas e-pastā savus darbus ar redzējumu par Latviju.

Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.b klase “iezvanīja” ar 10 vārdiem Latvijai vārdu mākoņus. Tika izveidotas virtuālās atklātnes, kuras tika nosūtītas skolotājiem un vecākiem.

Savukārt Iļģuciema vidusskolas audzēkņi rakstīja savus novēlējumus Latvijai 102.dzimšanas dienā un veidoja gaismas kompozīcijas, arī lielu Auseklīša zīmi skolas pagalmā.

Aktīvi Tēvzemes nedēļas pasākumos iesaistījās Ēbelmuižas pamatskolas muzejnieki, gan apmeklējot Brīvdabas muzeju, Brāļu kapus, Dziesmusvētku parku, gan izstāstot Zvana stāstu: “Pirms 5 gadiem Ēbelmuižas pamatskolas muzejā nonāca Hermaņa Zeibota fotogrāfijas, dokumenti, piemiņas lietiņas un zvans… H. Zeibots bija mūsu skolas skolotājs,  skolas direktors (1940 -1941), kā arī Cēsu skolnieku rotas karavīrs. Par nopelniem Brīvības cīņās ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Lepojamies ar skolotāja Hermaņa Zeibota devumu Latvijas un mūsu skolas labā.  Latvijas 102.dzimšanas dienu ieskandinām, pieminot cilvēkus, kuri veidoja šo valsti… Fotogrāfijās zvans skolas muzejā, skolas muzejnieki – Vaho Eims, Izabella Celma un Tīna Siliņa ar zvanu pie skolas vēstures stenda” (Video https://rnbi.lv/).

Latviju “iezvanīja” arī Rīgas 61.vidusskolas kolektīvs, veidojot zvanu formas apsveikumus un fotokolāžas par nozīmīgākajiem notikumiem skolas un valsts dzīvē.

Ar tautasdziesmām, dzejoļiem un apsveikumu kolāžām svētku rītu sāka 21.vidusskolas skolēni.

Valda Zālīša sākumskolas skolēni Lāčplēša dienas nedēļā pieskandināja skolu ar dzidro skolas zvanu un savām skanīgajām balsīm. Dzeju par dzimteni skanēja visur – skolas muzejā, aktu zālē, gaiteņos, uz kāpnēm. Svētku noskaņas radīšanā piedalījās teātra studijas “Zālīši” skolēni un skolotāja Ilze Stobova.

Piederību savai zemei ar sveču liesmām apliecināja arī 13.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki.

Paldies skolu muzeju pedagogiem un skolēniem par aktīvu līdzdalību akcijā “Iezvanīsim Latviju”! Pieļauju, ka arī visās pārējās Rīgas skolās notika līdzīga rakstura pasākumi. Par to mēs varam pārliecināties ielūkojoties skolu mājas lapās un facebook kontos. Šeit pievienotie foto un video ir neliels ieskats akcijas norisē no skolu muzeju iesūtītajiem materiāliem.

Informāciju apkopoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.

Lāčplēša Kara ordenis – Rīgas skolotājiem

Šogad aprit 100 gadu kopš tika pasniegts pirmais Latvijas valsts un augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam – Lāčplēša Kara ordenis. Ordeni pasniedza 11. novembrī, Lāčplēša dienā, no 1920. līdz 1928. gadam. To piešķīra par sevišķu varonību Latvijas brīvības cīņās, kā arī cīņām latviešu strēlnieku rindās Pirmajā pasaules karā. Ordeņa devīze bija «Par Latviju!»

Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši arī vairāki Rīgas skolu skolotāji. Starp pirmajiem apbalvotajiem 1920. gadā bija gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Jēkabs Apinis (1899–1945) un pašvaldību darbinieks, Latvijas Kara invalīdu savienības priekšsēdētājs un skolotājs Eduards Torgans (1890–1970). J. Apinis strādāja par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā (1939–1942), Rīgas pilsētas 17. pamatskolā (1940/41) un 33. pamatskolā (1941–1943), 4.Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1941–1944), Valsts grāmatrūpniecības vakarskolā (1939–1941).

1920. gadā ordeni saņēma arī ģenerālis un skolotājs Aleksandrs Kalējs (1876–1934), zvejnieks un skolotājs Ernests Ķeselis (1895–1962), sportists un skolotājs Alfrēds Lukstiņš (1892–1942), skolotājs Kārlis Miķelsons (1891–1962). A. Kalējs 20. gadsimta sākumā bija skolotājs Bolderājā, bijis Latvijas kara skolas, kas atradās tagadējās Rīgas Skolēnu pils telpās, priekšnieks (1923–1924). E. Ķeselis piecus gadus ir strādājis par skolotāju Zasulauka pamatskolā. A. Lukstiņš 20. gadsimta 20. un 30. gados mācīja vingrošanu vairākās Rīgas pilsētas skolās (27., 31. pamatskolā, V. Olava komercskolā), Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, kā arī Latvijas Kara skolā. Rīgas Skolotāju institūtā A. Lukstiņš strādāja par militārās apmācības un fiziskās audzināšanas skolotāju. K. Miķelsons pēc Latvijas brīvības cīņām strādāja Rīgas pilsētas 1., vēlāk – 48. pamatskolā, pēc Otrā pasaules kara – Rīgas pilsētas 47. pamatskolā.

1921. gadā tika apbalvoti inženieris un skolotājs Egons Āboliņš (1901–1961), skolotājs Jānis Kalniņš (1893–1974), inženieri un skolotāji Vilis Robežnieks (1888–1966) un Aleksandrs Teteris (1892–1969) un skolotājs Aleksis Žagars (1893–1978). E. Āboliņš līdztekus darbam Zemkopības ministrijā strādāja par skolotāju meliorācijas projektos Rīgas Valsts tehnikumā (1936–1944). J. Kalniņš pirms piedalīšanās Latvijas brīvības cīņās strādāja par skolotāju A. Sprīvuļa zēnu skolā (1918), vēlākajos gados mācīja vingrošanu, ģeogrāfiju, dabas mācību Rīgas pilsētas 1. un 2. vidusskolā, kustību mehāniku – Latvijas tautas universitātes Fiziskās kultūras institūtā. Skolotāja darbu viņš turpināja arī pēc Otra pasaules kara. Ilggadējais skolotājs V. Robežnieks pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja Rīgas kooperatīvajā tehnikumā (1945–1947). A. Žagars  tika pārcelts darbā uz Rīgu no Zilupes 1940. gadā. A. Teteris bija Latvijas Kara skolas lektors (1920–1922).

1922. gadā ordeni saņēma Pēteris Elksnītis (1887–1957), kurš 20. gs. 30. gados bija zvērināts advokāts, bet pēc Otrā pasaules kara – skolotājs un ierēdnis Rīgā un skolotājs Kārlis Opmanis (1892–1951) – Rīgas 28. pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs 20. gados un pēc tam Rīgas 8. pamatskolas pārzinis., Rīgas Skolotāju institūta inspektors (1934–1938).

1924. gadā Lāčplēša Kara ordeni saņēma divi skolotāji, kuri ir strādājuši Rīgas skolās: Leopolds Berkolds (1893–1964) – neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, bet Vilis Kakstāns– Kalnāre (1901–1978) Rīgas 23. vidusskolā strādāja padomju varos gados (1950/ 1951).

1926. gadā apbalvoto skolotāju pulkam pievienojās Pēteris Apkalns (1882–1942) un Jānis Celms (1895–1960). P. Apkalns bija teologs un Rīgas pilsētas II ģimnāzijas ticības mācības skolotājs (1935–1940). Ķīmiķis J. Celms pazīstams ne vien kā Izglītības ministrijas Kultūras fonda vadītājs (1934–1936), Mākslas un kultūras lietu pārzinis (1936–1938), Skolu departamenta vicedirektors (1938–1939) un direktors (1939 – 1940), bet arī ķīmijas, dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotājs sākot no 1922. gada P. Dzeņa ģimnāzijā, Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, 30. gados arī 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts komercskolā, mācījis ķīmiju, fiziku un prečzinību 2. Rīgas Valsts komercskolā (1940/ 1941), Otra pasaules kara gados bijis Latvijas Universitātes (Universitātes Rīgā) asistents.

1927. gadā ordeni pēc nāves piešķīra sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam, pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Taču der atcerēties, ka viņš jau studējot Rīgas Politehniskā institūta Komercijas nodaļā, 1909. gadā sāka strādāt par skolotāju V. Olava komercskolā un šo darbu veica līdz 1915. gadam. Tūlīt pēc studijām viņš strādāja par skolotāju arī E. Paegļa grāmatvedības kursos (1911/1912).

Skolotāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, devuši ne tikai savu artavu Latvijas valsts izveidē un nostiprināšanā, bet bijuši arī paraugs saviem skolēniem patriotiskajā audzināšanā, mīlestībā pret savu Tēvzemi.

Alīda Zigmunde

Rīgas Tehniskās universitātes profesore,

Rīgas Skolu muzeja ZP locekle

Izmantotie foto: http://lkok.com/index.asp

https://timenote.info/lv
http://www.karamuzejs.lv
https://www.valmiera.lv/lv/kultura/latvijai_100

11.11.2020.

Rīgas 84.vidusskolai – 40.

 Pagājis 2019./2020. mācību gads. Gads ar priecīgiem un ne tik priecīgiem notikumiem. Gads, kurš skolai bija nozīmīgs, kā jubilejas gads. Mūsu mīļajai skolai jau 40 gadi.

Gatavošanās iesākās ar daudzām  jaukām iecerēm un plāniem, Gatavojās visi – skolēni, skolotāji, vecāki, absolventi, taču svinību priekšvakarā ļoti daudz kas mainījās. Jauki skolas jubileju atzīmēja skolēni. Nedēļas laikā atcerējās skolas vēsturi, gatavoja dāvanu skolai un 12.03.20. sveica skolu ar jaukiem pasākumiem klasē. Skolotāji savukārt pulcējās 13.03.20., ievērojot noteikumus par distancēšanos. Sajūtas bija ļoti interesantas, ka kolēģis nevar sēdēt blakus, bet ar atstarpi.  Pats pasākums bija jauks un aizkustinošs. Daudz labu vārdu, vēlējumu, skolotāju godināšana. Skolā ciemojās Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa un galvenā speciāliste – eksperte Zane Doniņa. Žēl, ka izpalika absolventu salidojums, kuru absolventi ļoti gaidīja.

Pievienotajās kolāžās ir mirkļi no skolēnu un skolotāju pasākumiem. Ļoti priecē, ka skolotāju pasākumu vadīja mūsu bijušie absolventi Keita Straume un Visvaldis Tutiņš, kuri jau kļuvuši par skolas darbiniekiem.

Rīgas 84.vidusskolas muzeja vadītāja Mudīte Rebaine

Izstāde “RĪGAS SKOLNIEKI LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ 1918 -1920”

Rīgas Skolu muzejā 5.11.2019. – 30.11.2020.

Novembris – cīņu un uzvaru mēnesis, pašaizliedzības un varonības mēnesis, atceres un godināšanas mēnesis.

Vēl līdz 30.11.2020. Rīgas Skolu muzejā stāsts par Rīgas skolēnu dalību skolēniem neraksturīgā pasākumā – Latvijas Neatkarības karā.

Kad 1918.gadā dzima Latvijas valsts, tās aizstāvēšanai viena no pirmajām militārajām vienībām formējās RĪGAS SKOLNIEKU ROTA – 120 Rīgas skolu puikas kļuva par valsts iestāžu, muzeju, muitas noliktavu sardzes vienību.

Kad 1919.gada 22.maijā Rīga tiks atbrīvota no lieliniekiem, vidusskolnieki brīvprātīgi pieteicās jaundibināmajā SKOLNIEKU BATALJONĀ (vēlāk – Kara ministrijas apsardzības bataljons, pulkveža Baloža brigādes 7. Atsevišķais bataljons;  augustā – Rēzeknes 9. kājnieku pulka 3.(mācības) rotu un 7.rotau). Daļu jauniešu aizkomandēja uz kara skolu. Daļa jauniešu pieteicās Studentu bataljonā.

Kad 1919.gada 8.oktobra rītā bermontieši sāka uzbrukumu Rīgai, pieteicās ap 370 brīvprātīgo, nokomplektējot Studentu bataljonu ar 3 rotām. Lielākoties tie bija studenti, ierēdņi un skolnieki. Kā atsevišķu – 4. rotu izveidoja Kara zēnu rotu (Boi-skautu rotu) – 120 zēni vecumā no 12 līdz 16 gadiem.

Latvijas Neatkarības karā piedalījās vairāk kā 700  Latvijas pusaudži un arī bērni; ap 400 no viņiem – rīdzinieki. Par cīņās izrādīto varonību Lāčplēša Kara ordeni saņēma 27 uz varoņdarba izdarīšanas brīdi nepilngadīgi jaunieši; 18 no viņiem dzīvoja vai mācījās Rīgā.

Rīgas jauniešu varonības stāsti, arhīvu dokumenti, tā laika preses izdevumi, fotogrāfijas un kino materiāli, kā arī kauju atribūtika no Latvijas Kara muzeja iezīmē puicisko kara laika romantiku, piedzīvojumu kāri, trūkumu, briesmas, drosmi un bērnišķību. Kas lika pusauga zēniem ( un arī meitenēm) ielekt nežēlīgā kara virpulī, liekot iziet sūro karavīra sāpju un ciešanu ceļu?

Klausoties šodienas vidusskolēnu ierunātos atmiņu stāstījumus, uzdosim sev jautājumu: “Vai man pietiktu drosmes un pārliecības? Vai es šodien dotos aizstāvēt Latviju?”

Rīgas skolēnu varonībai veltītā izstāde iekļaujas Latvijas valsts simtgades programmā – varonība.

Jāzeps Imants Vikšers

BJC „Rīgas Skolēnu pils”

Skolu muzeja vadītājs

Foto: Rīgas Skolu muzejs, Andris Kozlovskis

Andrejam Grāpim 24. oktobrī 60

(1960-2020)

Ziemeļvalstu ģimnāzijas bibliotēkā no 26.oktobra līdz 6. novembrim apskatāma izstāde, kas veltīta literatūras zinātniekam, bijušajam skolas latviešu valodas skolotājam Andrejam Grāpim. Izstādē izmantoti skolas muzeja un bibliotēkas materiāli, fotogrāfijas un grāmatas.

Skolotājs Andrejs bija unikāla personība, aktīvi darbojies Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē. Viņš apkopojis un izdevis unikālus materiālus par vietām un cilvēkiem, radījis mācību materiālus skolām un aktīvi piedalījies kultūras dzīvē.

Plašāka informācija par Andreju Grāpi:

https://www.literatura.lv/en/person/Andrejs-Grapis/1012399

Ziemeļvalstu ģimnāzijas

muzeja vadītāja Vēsma Sūna un bibliotekāres Inita Lūka un Zinta Paula

Noslēgušies kursi “Izglītības iestādes muzeja darbības pamati”

Noslēgušies kursi Rīgas skolu muzeju pedagogiem un interešu izglītības programmu skolotājiem “Izglītības iestādes muzeja darbības pamati”. Kursu programma (18 stundas) tika īstenota divās dienās – 20.un 21.oktobrī gan klātienē, gan tiešsaistē (lektore) Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” un Latvijas Kara muzejā.

Nodarbību laikā tika apgūtas sekojošas tēmas: skolas muzeja vispārējā dokumentācija, krājums, tā veidošana un saglabāšana, krājuma (grāmatas, periodika u.c. materiāli) saglabāšana, konservācija un restaurācija, izstāžu un ekspozīciju veidošanas pamatprincipi.

Pirmajā nodarbību dienā kursu dalībniekiem līdztekus teorētiskām zināšanām par skolas muzeja darbību bija iespēja noklausīties un prezentāciju veidā noskatīties Valmieras Valsts ģimnāzijas (Ineta Amoliņa) un Ziemeļvalstu ģimnāzijas (Vēsma Sūna) muzeju pedagogu praktiskā darba pieredzi, kā arī aktīvi iesaistīties diskusijā.

Otrās dienas ievadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ izpalika klātienes iepazīšanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Krājuma saglabāšanas centru. Tomēr lektore Sintija Saldābola bija izveidojusi lielisku prezentāciju par Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi krājuma saglabāšanā, konservācijā un restaurācijā.  Interesanta izvērtās virtuālā ekskursija pa Krājuma saglabāšanas centra telpām. Kursu programmas apguve noslēdzās Latvijas Kara muzejā, kur lektora Mārtiņa Mitenberga vadībā tika apgūtas gan teorētiskas zināšanas par ekspozīcijas un izstāžu izveidi, gan arī realizēta to praktiska pielietošana un izvērtēšana: muzeja ekspozīcijas kritiskā analīze, centrālie eksponāti, kulminācijas punkti, teksta un attēla mijiedarbība.

Paldies lektoriem I.Amoliņai, V.Sūnai, S.Saldābolai un M.Mitenbergam par profesionalitāti un vienlaicīgi vieglu un saprotamu valodu, sniedzot kursu dalībniekiem (tajā skaitā vairākiem jaunajiem muzeja pedagogiem, kuri skolu muzeju jomā savu darbību ir uzsākuši nesen) pamatzināšanas skolu muzeju darbības jomā.

Informāciju sagatavoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.

Notiks informatīva sanāksme Rīgas skolu muzeju jomas pedagogiem

Informējam, ka Bērnu jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs 2020.gada 15.oktobrī plkst. 15.00 rīkos tiešsaistes informatīvo sanāksmi Rīgas skolu muzeju jomas pedagogiem. Tiešsaistes piekļuves saite tiks nosūta dalībniekiem uz e-pastiem.

Darba kārtībā:

  1. Skolu muzeju jomas aktualitātes, darba plāns 2020./2021. mācību gadam.
  2. Skolu vēstures muzeju darba vērtēšana, kritēriji.
  3. Skolu muzeju līdzdalības iespējas valsts mēroga aktivitātēs, skolu muzeju loma kompetenču izglītībā.
  4. Informatīvais materiāls “Rīgas Skolu muzeju vēsture”.
  5. Dažādi jautājumi.

Rosinām rast iespēju  skolu muzeju jomas pedagogiem piedalīties sanāksmē.

Kontaktpersona:

Uģis Vārslavāns – Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, tālrunis 26156562, e-pasts: uvarslavans@edu.riga.lv .

                     Izglītības metodiķis                                U.Vārslavāns

Notikums

J.G.Stenders “Bildu ābice”, 1787.

Apsveikums skolu muzejniekiem 1. septembrī

Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejs

Informācija drīzumā sekos

Page 1 of 7

Powered by WordPress & Theme by Anders Norén