Rīgas Kultūru vidusskolas muzejs dibināts 2024. gadā.
Muzeja darbības mērķi.
Skolas vēstures izzināšana.
Muzeja dibinātāji / pirmais vadītājs.
Lēmumu par Rīgas Kultūru vidusskolas muzeja dibināšanu pieņēma skolas administrācija, bet viena no iniciatorēm bija direktores vietniece audzināšanas darbā Inese Pitkeviča. Jaunveidojamā muzeja vadīšana uzticēta skolotājam Edgaram Svilānam.
Īsa muzeja vēsture.
Muzeja koncepcija veidota tā, kā tas būs virtuāls muzejs, bet skolas telpās tiks izvietotas dažādas ekspozīcijas un izstādes, kurās atspoguļosies skolas vēsture un tradīcijas.
Mūsu skola ir stipra ar savām tradīcijām un metodisko pieredzi.
Muzejs ir viena no tradīciju krātuvēm, un mēs esam gatavi dalīties pieredzē par skolas muzeja izveidi un organizēšanu.
28. novembrī skolas aktu zālē notika skolas muzeja pieredzes apmaiņas seminārs, kurā piedalījās trīs Rīgas skolu pārstāvji (Rīgas Ostvalda vidusskola, Rīgas 33.vidusskola, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija) , kā arī Rīgas Skolu muzeja izglītības metodiķis Uģis Varslavāns.
Seminārā tika apvienota gan teorētiskā, gan praktiskā daļa. Ar savām projekta “Izpēti savu apkaimi Iļģuciemu!” prezentācijām uzstājās 6.a, 9.a, 12.a un 12.b klases.
Bagātinot programmu ar muzikāliem priekšnesumiem, uzstājās skolas deju ansamblis Viktorijas Zeļezņakas vadībā, dziesmas dziedāja skolas ansamblis Tatjanas Sidorenko vadībā, bet Raimonda Paula dziesmu izpildīja Vladislava Anfinogentova, 10.klases audzēkne.
Semināra praktiskajā daļā, apmeklējot skolas muzeju, ciemiņiem bija iespēja piedalīties interešu izglītības skolotājas, meistares Marinas Laces meistarklasē, ka gatavot ziedus no aukstā porcelāna.
Esam paveikuši lielu, interesantu darbu, kuru ar atzinību novērtējuši mūsu ciemiņi.
Paldies atbalsta komandai par ieguldījumu seminārā un īpaši skolas muzeja vadītājām Ramonai Šemarovai un Nataļjai Kuzminai!
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2024” turpina iedvesmot interesentus ar 12 Latvijas pētnieku un pētnieču stāstiem. No 4. decembra līdz pat skolēnu brīvlaikam Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi varēs ieskatīties dažādu zinātņu nozaru inovācijās, sasniegumos un vēstījumos.
Šī izstāde stāsta par 12 aizrautīgām, izcilām savā nozarē un neierobežota radošuma apveltītām personībām. Zinātnieki ar saviem pētījumiem palīdz rast risinājumus globāliem izaicinājumiem un ikdienas problēmām, darbojoties tādās jomās kā heterogēnas vienčipa sistēmas un to programmēšana, inovatīvi polimēri, litija un nātrija jonu bateriju materiāli, satelītdati un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, molekulārā ģenētika un funkcionālā genomika, fluora un supramolekulārā ķīmija, zemes resursu un ainavu ilgtspējīga pārvaldība, radošā uzņēmējdarbība, ilgtspējīgu materiālu pielietojums iepakojumos, notekūdeņu monitorēšana un attīrīšana.
Dr. oec. Ieva Zemīte (LKA Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece);
Dr. sc. comp. kandidāte Ilze Bargā (Satelītdatu analītiķe un satelītdatu pielietojuma programmu izstrādātāja, pētniece);
Ph. D. Miķelis Kirpļuks (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks);
Dr. geogr. Pēteris Lakovskis (Agroresursu un ekonomikas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un Bioekonomikas nodaļas vadītājs);
Dr. biol. Vita Rovīte (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja);
Prof. Mārcis Auziņš (LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, iepriekš – arī Lāzeru centra vadītājs);
Dr. med. Linda Gailīte (RSU vadošā pētniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja);
Ph. D. Brigita Dejus (RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģijas laboratorijas vadošā pētniece);
Dr. chem. Jānis Veliks (Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs);
Dr. sc. ing. Rihards Novickis (Elektronikas un datorzinātņu institūta Iegulto shēmu un sistēmu laboratorijas vadītājs, iepriekš – Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks);
Dr. phys. Gints Kučinskis (LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs);
Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava (LBTU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece).
Kalendāru un izstādi “Zinātne Latvijai” IZM veido jau septīto gadu. Aktivitāte tiek īstenota ERAF projekta “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Zinātnes kalendārs tika izstrādāts sadarbībā ar dizaina servisa aģentūru “Ozols Ir”, fotogrāfi Ivetu Gabaliņu un video režisoru Kristapu Mozgiru.
Rīgas Skolu muzeja veidotā izstāde “Sports skolā” sniedz ieskatu par sporta kā mācību priekšmeta ieviešanu izglītības iestādēs, sporta veidu daudzveidību, skolotāju un skolēnu ikdienu, svētkiem un sasniedzamiem rezultātiem.
19. gadsimta mode un prasība pēc izkopta un fiziski norūdīta ķermeņa no Rietumeiropas ienāca Baltijas guberņās (t.sk. skolās). To veicināja Vācijā izglītību guvušie skolotāji un turnēšanas mākslu apguvuši entuziasti.
19.– 20. gadsimtā ir mainījies ne vien mācību priekšmeta nosaukums – turnēšana, ģimnastika, vingrošana, fizkultūra, fiziskā audzināšana, plastika, sports, mainījusies arī sabiedrības attieksme pret fiziskām aktivitātēm, pret sieviešu iesaisti sportā un meiteņu dalību vingrošanas nodarbībās. Izstādē izmantots Rīgas Skolu muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Rīgas Iļģuciema pamatskolas, Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas, Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas muzeju krājumu un privātkolekciju materiāli.
Izstādes atklāšana notiks 2024. gada 28. novembrī plkst. 15.00. Izstāde apskatāma līdz 2025. gada 30. maijam darba dienās no 10.00 līdz 17.00 gida pavadībā; pieteikšanās – tālr. Nr. 27 00 6031, 27 006 037.
Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi 12. jūnijā devās pieredzes apmaiņas izbraukuma seminārā – praktikumā uz Jelgavas Valsts ģimnāziju, kur notika skolu muzeju izstrādāto gada izpētes tēmu lasījumi. Semināra laikā vairāki muzeju pedagogi prezentēja divu gadu garumā tapušās izpētes tēmas. Tāpat tika veikta visu skolu muzeju 2023./2024. mācību gada darba analīze, kā arī tika ieskicēti galvenie nākamā mācību gada uzdevumi. Diskusiju rezultātā skolu muzeju pedagogi nonāca pie secinājuma par to, ka nākamajā mācību gadā jāvienojas par vienotu izpētes tēmu. Kā viens no variantiem tika piedāvāts veikt pētījumus par interešu izglītību skolā vai vismaz par māksliniecisko pašdarbību.
Semināra laikā Rīgas skolu pedagogiem bija iespēja ne tikai dalīties pieredzē savā starpā, bet arī, apmeklējot Jelgavas novada Ozolnieku vidusskolas muzeju, Jelgavas Valsts ģimnāzijas muzeju, Bauskas novada Iecavas vidusskolas muzeju, kā arī Jelgavas Dzīvesziņas un arodu sētu, gūt jaunas vērtīgas idejas turpmākajam darbam. Paldies Ozolnieku vidusskolas direktorei Everitai Borisovai un muzeja vadītājai Maijai Kārkliņai par laipno uzņemšanu un stāstu par skolas vēsturi un tradīcijām! Paldies Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktorei Inesei Bandeniecei un muzeja vadītājai Reginai Detlavai par iepazīstināšanu ar skolu un semināra norises nodrošināšanu! Paldies Iecavas vidusskolas muzeja vadītājai Dacei Greižai par sirsnīgo uzņemšanu un iepazīstināšanu ar skolas vēsturi!
13.05.2024. Ziemeļvalstu ģimnāzijā notika Muzeju diena – “MUZEJI IZGLĪTĪBAI UN PĒTNIECĪBAI”.
Garajos starpbrīžos skolas muzejā notika pužļu ātrlikšanas sacensības, planētu skaitīšana Saules sistēmā, sarunas par polāro dienu un polāro nakti. Visaktīvākās bija 4. un 5. klases. Sacensību uzvarētāji saņēma gardās Milky Way un Marss konfektes. Jau no 7. maija skolas muzejā apskatāma arī Latvijas Nacionālā arhīva fotoizstāde “ Deklarācijai Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai 30”.
Visas dienas garumā stundās notika dažādas pētnieciskās aktivitātes. Vai Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnavas” ir ķīmijas un fizikas termini un procesi? Matemātikas stundā 8. klase atklāja, kāda ir taisnleņķa trijstūra hipotenūza, ja katetes ir vienādas?
2024. gada aprīlis Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogiem bija gana piesātināts un vērtīgs no pieredzes apmaiņas viedokļa. Šajā laikā bija iespējas apmeklēt Rīgas 33. vidusskolu un Rīgas Zolitūdes ģimnāziju, jo šo skolu muzeju pedagogi rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus. Šiem abiem semināriem pa vidu notika Latvijas Skolu muzeju biedrības organizētais tiešsaistes pasākums, kurā Rīgas un Latvijas skolu muzejnieki prezentēja savus pētījumus par tēmu “Skolas vizuālā tēla pārmaiņas”.
Bet tālāk lai stāsta paši skolu muzeja pedagogi.
Ludmila Sviridova-Skakunova un Dmitrijs Kapusta, Rīgas 33. vidusskolas muzeja pedagogi:
2024.gada 11.aprīlī Rīgas 33. vidusskolā notika Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolas muzeju pedagogu pieredzes apmaiņas seminārs “Novadpētniecība kā pilsoniskās audzināšanas pamats.”
Semināra ideja radās 2023. gada maijā, kad skolas muzeja pedagogi un muzeja padomes locekļi (7.-12. klases skolēni) plānoja savu darbu 2023.-2024. mācību gadam. Pirms 100 gadiem – 1924. gadā Rīgas administratīvajā sastāvā tika iekļauta Bolderāja un Daugavgrīva – mūsu skolas apkaime, un semināru mēs uzskatām par dāvanu mūsu pilsētai.
Semināru sagatavoja skolas muzeja pedagogi, muzeja padome, muzeja pulciņa dalībnieki, skolas pašpārvaldes locekļi. Lielu atbalstu sniedza skolas direktore Ināra Kostina un direktores vietniece Eva Tanas.
Pirms semināra sākumam skolas interešu izglītības pulciņu dalībnieki uzstājas ar spožu koncertprogrammu.
Semināra programmā bijā iekļauti sekojošie jautājumi:
Novadpētniecības teorētiskie jautājumi.
Rīgas 33. vidusskolas muzeja praktiskā darbība Bolderājas un Daugavgrīvas vēstures izpētē un iegūto rezultātu izmantošana pilsoniskajā audzināšanā.
Noslēgumā skolas muzeja gidi novadīja ekskursiju muzeja telpās un iepazīstināja viesus ar Bolderājas un Daugavgrīvas vēsturi.
Jeļena Ofmane, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas muzeja pedagoģe:
2024. gada 18.aprīlī Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā tika organizēts seminārs “Pieredzes apmaiņa skolas muzeju darbībā”.
Programmas ietvaros muzeja pedagogiem un skolēniem bija iespēja apmeklēt mūsu skolu īsas ekskursijas laikā, iepazīties ar skolas muzeja vēsturi un skolēnu un muzeja pedagogu darbību skolas muzejā, dalīties ar pieredzi un piedalīties radošajā darbnīcā.
Semināra laikā izskatītas tēmas:
Ko Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolas muzejs stāsta? – 12.a klases skolnieces Darjas Rudnickas veiksmes stāts par paveikto darbu skolas muzejā un pētnieciskajā darbā.
Kā vadīt stundu skolas muzejā? – sociālās zinības un vēstures skolotāja un muzeja pedagoģe, Jeļena Ofmane dalījās pieredzē, kā radoši un jēgpilni var izveidot starp priekšmetu saiti un vadīt stundas muzejā. Kolēģiem tika piedāvātas darba lapas, idejas, kā var vadīt stundas.
Darbs ar muzeja krājumu. Muzeja dokumentācija. – muzeja pedagoģe un latviešu valodas skolotāja Marija Brauna stāstīja par muzeja krājumu un to, kā tiek veidota muzeja dokumentācija.
Noslēgumā norisinājās radošā darbnīca, ko vadīja mākslas skolotāja Olga Lukaševiča. Tajā gan pedagogiem, gan skolēniem bija iespēja izveidot piezīmju blociņu. Skolas muzejā dzīvo pūce. Radošās darbnīcas dalībniekiem bija iespēja veikt pūces sagatavotus uzdevumus. Ceram, ka pūce turpinās mitināties ne vien tikai mūsu skolas muzejā, bet arī citu skolu muzejos.
Paldies visiem kolēģiem par dalību seminārā!
Noslēguma vārdi.
Skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vārdā vēlos pateikties visiem iesaistītajiem par darbu.
Paldies Rīgas 33. vidusskolas muzeja komandai: pedagogiem Ludmilai Sviridovai-Skakunovai, Dmitrijam Kapustam un muzeja padomes pārstāvjiem! Paldies visiem skolas audzēkņiem, kuri ar saviem priekšnesumiem radīja svētku sajūtas, paldies pedagogiem par viņu gatavošanu. Paldies skolas direktorei Inārai Kostinai par atbalstu gan semināra norisē, gan visā skolas muzeja darbībā!
Paldies Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas muzeja komandai: pedagogiem Jeļenai Ofmanei un Marijai Braunai, kā arī 12. klases audzēknei Darjai Rudnickai! Paldies mākslas skolotājai O. Lukaševičai par radošās darbnīcas vadīšanu! Paldies ģimnāzijas direktorei Svetlanai Semenko un visam skolas kolektīvam par atbalstu un ieinteresētību skolas muzeja darbībā!
Materiālu apkopoja skolu muzeju jomas MA vadītājs Uģis Vārslavāns.
1979.gads – Rīgā sāk darbu jaunuzceltā Rīgas 84. vidusskola.
Izstāde ļauj skolēniem ieskatīties, kāds tad bija mācību process un skolas darbs tajā laikā. Eksponāti palīdz labāk izprast, kā skolēni mācījās, ģērbās, komunicēja laikā pirms aptuveni 40 gadiem.
Izstādē var aplūkot pirmās izmantotās mācību grāmatas, burtnīcas, saliekamās ābeces (matemātikā, latviešu valodā). Skolēnu uzmanību piesaista rakstāmmašīna, tintnīca ar tintes pildspalvu un spalvas kātu. Var aplūkot sadzīviskas lietas, kā skolas somu, piemiņas kladi, skolēnu apliecību, skolas formu u.c.
Uz izstādes apmeklējumu, kā reklāmas rullītis, rosina 2 min. gara filmiņa – https://youtu.be/UoyvcjU4z2Y Tā dod nelielu priekšstatu par to, kas notika skolā agrāk un tagad.
Un tad… skaties, domā, salīdzini un izspried!
Rīgas 84. vidusskolas muzeja pedagoģe Mudīte Rebaine.
Ceturtdien, 2024. gada 14. martā Rīgas Skolu muzeja darbinieki Bauskas novada Rundāles Multifunkcionālajā centrā piedalījās ar lasījumiem Bauskas novada skolotāju zinātniski praktiskajā konferencē “Skola. Skolotājs. Skolēns. Vēsturiskā pieredze mūsdienu pedagoģiskajā procesā” un Rīgas Skolu muzeja papildinātās izstādes “Skola. Apģērbs. Laikmets” atklāšanā.
Konferencē tika nolasīti sekojoši referāti: 1. Rīgas Skolu muzeja jauniegūto priekšmetu stāsti – Jāzeps Imants Vikšers, Rīgas Skolu muzeja vadītājs; 2. Skolu kārtības noteikumi un to neievērošana Latvijā starpkaru periodā. – Alīda Zigmunde, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, pedagoģijas vēsturniece, muzejpedagoģe Rīgas Skolu muzejā; 3. Muzeji Latvijas skolās: no uzskates līdzekļu krātuvēm līdz skolu vēstures saglabāšanai un pētniecībai. – Uģis Vārslavāns, Rīgas Skolu muzeja krājuma glabātājs un izglītības metodiķis; 4. Rīgas Kultūru vidusskolas identitāte un tradīciju saglabāšana. – Inese Pitkeviča, Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietniece, kultūras un mākslas skolotāja; 5. Latviešu tautskolas laukos: ko un kā tajās mācījās 19.gs. beigās, 20.gs sākumā. – Aigars Urtāns, Bauskas muzejs direktors; 6. Izstādes “Skola. Apģērbs. Laikmets” izveide. – Ilze Jākobsone, Rīgas Skolu muzeja izglītības metodiķe un izstādes kuratore, NMV Rīgas Doma kora skolas vēstures skolotāja.
Konferences noslēgumā dalībnieki varēja iepazīties ar Rīgas Skolu muzeja veikumu, sagatavojot un atklājot izstāde “Skola. Apģērbs. Laikmets”.
Izstāde jau bija apskatāma Rīgas Skolu muzeja telpās no 2022.gada novembra līdz 2024.gada februārim, gūstot apmeklētāju atzinību un saņemot dāvinājumā vairākus muzejam nozīmīgus, pat unikālus, priekšmetus, kā, piemēram, skolnieces (vēlāk aktrises) Veltas Skurstenes saglabātās N. Draudziņas Rīgas 7.vidusskolas 10. – 11. klases trīs dienasgrāmatas (klases notikumu apraksti, 1949–1951), skolotāja Eduarda Ritmaņa fotogrāfijas un apģērba detaļas (20.gs 30. gadi), modelētāja – šuvēja E. Kadeika (Kadiķa) piegriežņu un modeļu paraugu burtnīca, skolotājas melns atlasa virsvalks (ķitelis) (20.gs 50. gadi), skolotājas svētku tērpi un skolas piederumi (20.gs 60. – 70. gadi), 20.gs 50. – 60. gadu skolnieces formas tērpa autentisks priekšauts, un citi – ne mazāk svarīgi priekšmeti muzeja krājuma bagātināšanai.
Lielākā daļa izstādē aplūkojamo tērpu un aksesuāru ir dāvinājumi muzejam. Diemžēl, 19.gs beigu un 20.gs pirmās puses skolas apģērbi maz saglabājušies, tāpēc lielu atbalstu sniedza vēsturisko tērpu šuvēja Ilze Jurkste, darinot vairākas skolas apģērbu autentiskas rekonstrukcijas.
Pirms teju gada izstādi Rīgas Skolu muzejā apskatīt ieradās Rundāles Multifunkcionālā centra kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece, un aizsākās sarunas par iespēju eksponēt izstādi Rundālē. Nu ideja ir realizējusies –papildināta ar jauniegūtiem priekšmetiem, izstāde sniedz iespēju gan Bauskas novada un Zemgales reģiona iedzīvotājiem, gan citiem interesentiem apskatīt un atcerēties savā skolas laikā valkāto apģērbu, jaunākiem apmeklētājiem – atklāt un iepazīt mazāk zināmu skolas dzīves lappusi.
Skolas apģērbs un tā izmaiņas ir maz pētīts temats, tāpēc izstādes tapšanas gaitā tika pētīti arhīvu dokumenti un fotogrāfijas, analizēti likumdošanas akti un Izglītības ministrijas dokumenti, mācību iestāžu priekšlikumi un apģērbu ražotāju radītās tērpu skices un formastērpu modeļi.
Rīgas Skolu muzejs izsaka pateicību Latvijas Nacionālajam arhīvam, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam, pētniecības centram un muzejam “Latvieši pasaulē”, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka memoriālajam dzīvoklim – muzejam par sadarbību.
Pateicamies visiem dāvinātājiem, kuri, Rīgas Skolu muzejam uzticēja glabāt skolas laika lietas, fotogrāfijas un atmiņu stāstus, bagātinot mūsu vēsturisko atmiņu un saglabājot kādu daļu no mūsu kopīgās vēstures.
Izstādes kuratore – Rīgas Skolu muzeja muzejpedagoģe, NMV Rīgas Doma kora skolas skolotāja Ilze Jākobsone. Izstādes vizuālais noformējums – muzeju māksliniece Ieva Lapiņa. Izstādes “Skola. Apģērbs. Laikmets” idejas autors – Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers. Zinātniskā konsultante – pedagoģijas vēsturniece, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Rīgas Skolu muzeju muzejpedagoģe Alīda Zigmunde.
Foto: Uģis Vārslavāns, Ivars Bogdanovs, Inga Sidorčika-Boboviča
Jāzeps Imants Vikšers Bērnu un jauniešu centrā «Rīgas Skolēnu pils» Rīgas Skolu muzeja vadītājs
P.S. Izstādes kuratore Ilze Jākobsone ekskursijas vadīs 28.martā; vairāk par ekskursiju laikiem – tālr. Nr. 26524190 (Rundāles Multifunkcionālajā centrā)
2023. gada 26. oktobrī un 2024. gada 12. martā Rakstniecības un mūzikas muzejā un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krātuvē Pulka ielā 8 tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Muzeja krājums – muzeja darbības pamats” 8 stundu apjomā. Kursu programma tika realizēta Rīgas Skolu muzejam sadarbojoties ar Rīgas Interešu izglītības metodisko centru.
Kursu programmas mērķis bija veidot izpratni par darba ar muzeja krājumu specifiku un tā nozīmi izglītības un pedagoģijas pētniecībā. Programmas laikā tika aplūkotas tēmas: muzeja krājuma nozīme un loma nacionālo vērtību saglabāšanā, muzeja misija 21. gs., krājuma priekšmetu digitalizācijas nepieciešamība, darbs ar muzeja krājumu, tā veidošana, uzskaite un saglabāšana.
Kursu laikā Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi iepazinās ar Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pieredzi krājuma darbā.
Kursu nodarbību pirmajā daļā Rakstniecības un mūzikas muzeja lektores: muzeja krātuves vadītāja Arta Mende (26. oktobrī) un muzeja direktora vietniece krājuma darbā Ineta Antone (12. martā) ar savu komandu kursu dalībniekiem sniedza teorētiskās zināšanas par muzeja krājumu, tā nozīmi un lomu nacionālo vērtību saglabāšanā, krājuma pieejamību pētnieciskajai darbībai, krājuma glabātāja uzdevumiem un izaicinājumiem digitalizācijas laikmetā. Klausītāji uzzināja, kāda ir muzeja misija 21. gadsimtā. Tāpat bija iespēja praktiski darboties ar muzeja izstrādāto elektronisko datu bāzi un apmeklēt krājuma telpas, kur klātienē varēja pārliecināties, kā un kādos apstākļos tiek glabāti muzeja krājuma priekšmeti, no RMM muzeja krājuma glabātājiem uzzināt vērtīgus padomus un “knifus” darbam ar krājumu. Pirmās daļas noslēgumā bija iespēja pabūt muzeja restaurācijas darbnīcā, kur tika gūta vērtīga pieredze un ieteikumi darbam pie papīra (dokumenti, grāmatas, fotogrāfijas) saglabāšanas, tīrīšanas un arī atjaunošanas.
Kursu nodarbības otrajā daļā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja lektore, muzeja direktora vietniece krājuma darbā Anita Meinarte kursu dalībniekiem uz konkrētu muzeja krājuma priekšmetu bāzes sniedza ieskatu uzskaites, reģistrēšanas, signēšanas un saglabāšanas kārtībā. Īpaša vērība tika piegriezta darba inventāram (ar ko un kā rakstīt, kādus materiālus izmantot signēšanai u.t.t.). Tāpat tika dota iespēja apmeklēt arī LNVM krātuvi, tādējādi varēja, ne tikai papildinot savas zināšanas par priekšmetu uzglabāšanu, bet arī, salīdzinot abu muzeju darbību, veidot izpratni par to, ka arī vienotu normatīvo aktu noteiktajās robežās ir iespējama dažādība.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm! Paldies, abu muzeju krātuvju darbiniekiem, kuri mūs laipni uzņēma un neatteica savu padomu!
Materiālu sagatavoja Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs Uģis Vārslavāns.
