Category: Notikumi skolu muzejos

Šogad pēc divu gadu pārtraukuma Natālijas Draudziņas dzimšanas dienas svinības 14. decembrī ir atgriezušās pie viņas dzīves laikā iedibinātajām tradīcijām – no rīta skolas lielajā foajē bija skolēnu padomes sagatavots cienasts – tēja un cepumi. Tāpat tika apciemota (šogad sniegotā) Draudziņas jaunkundzes kapa vieta, kur tika nolikti viņas iemīļotie ziedi – baltas lilijas un aizdegtas sveces. Taču, lai arī šķiet, ka laiks, kad klātienē tikties bija sarežģīti, ir palicis pagātnē, arī šogad skolas muzeja vadītāja Laura Balode sagatavoja nelielu rakstu un virtuālu galeriju, kas tika ievietota skolas facebook (www.facebook.com/RNDVidusskola) un instagram (www.instagram.com/rndvidusskola) kontos, savukārt skolas telpās tika izvietotas 14 lapas ar skenējamiem QR kodiem, kuros šogad tika dota iespēja ieskatīties pašreizējās skolas ēkas un tās korpusu vēsturē. 

Informāciju sagatavoja Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzeja vadītāja Laura Balode 

Fotogrāfijas: RNDV muzeja krājums, K. Nadežņikova 

• 

• 

• 

• 

• 

Rīgas 63. pamatskolas skolēnu pašpārvalde savā brīvajā laikā strādāja pie virtuālā skolas muzeja projekta un ir gatava dalīties ar tā rezultātiem. Tika ieskenēti/pārfotografēti dokumenti un daudzi fotoalbumi no diviem mūsu skolas muzejiem (Baltezera ielā  un Pāles ielā) – dažādu gadu skolas, sporta, pionieru hronikas, izlaidumu arhīvi, ikgadējās fotografēšanās un citi tematiskie albumi.

Visas fotogrāfijas, sakārtotas pēc kategorijām un gadiem, pieejamas muzeja mājaslapā: https://ej.uz/VirtualaisMuzejs-63vsk   

Apmeklējot Rīgas 63. pamatskolas virtuālo muzeju, skolēniem ir lieliska iespēja apgūt skolas vēsturi, savukārt tiem, kas kādreiz šeit mācījušies – atcerēties savus skolas gadus un atrast sevi un savus draugus fotogrāfijās.

Rīgas 63. pamatskolas muzeja vadītāja, skolas direktore Nataļja Naumeca

• 

Ziemeļvalstu ģimnāzijā izveidota neliela izstāde, kurā redzamas no 2004. līdz 2015. gadam skolā lietotās skolēnu dienasgrāmatas un mobilās iekārtas. Pēc dažiem gadiem varēsim skaidrot jauniešiem papīra formāta dienasgrāmatas nozīmi, jo trīsdesmit gadu laikā mobilais telefons, dators un planšetes tās ir izkonkurējuši.

Dienasgrāmata ir ar roku rakstīts teksts par notikumiem, kas sakārtoti hronoloģiskā secībā. Vairākas paaudzes skolēnu dienasgrāmatā ierakstus papildināja katru dienu ar uzdoto un plānoto, skolotāji lika atzīmes un rakstīja piezīmes, bet vecāki pārbaudīja un tās parakstīja.

Matīss Eglītis (Garā pupa, 2019)

Mobilais telefons

Melns kā velns,
iegrebtas rētas.
Izpalīdzīgs kā eņģelis.
Cilvēces labākais izgudrojums – Mobilais telefons.

Mobilais telefons jeb mobilais tālrunis ir bezvadu ierīce balss un datu  pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Pirmo rokas mobilo tālruni demonstrēja Martins Kūpers Motorola pārstāvis Ņujorkā 1973. gadā, tas svēra aptuveni 2 kilogramus. Dažus gadus vēlāk 1979. gadā Japānā atklāja pasaulē pirmo mobilo sakaru tīklu Nippon Telegraph and Telephone (NTT). Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons.

Palielinoties interneta iespējām, sākās strauja ikdienas digitalizācija. Elektronisko dienasgrāmatu lietošanu Latvijā veicināja 2005. gadā ieviestā E-klase. Šī elektroniskā skolvadības sistēma šobrīd nodrošina ātru un ērtu saziņu starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem.

Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja vadītāja Vēsma Sūna

Aprīlī skolas muzejs piedāvāja skolēniem un viņu vecākiem
piedalīties izstādē “Manu vecāku čaklās rokas”. Izstāde tika veltīta
svētkiem, kurus atzīmē maijā – Mātes dienai un Starptautiskajai ģimenes
dienai.

Gandrīz visas klases iesniedza savu vecāku darbus. Tās bija
gleznas, izšuvumi, adījumi, koka un metāla darinājumi, pinumi, lelles,
rotaļlietas.

Izstāde bija atvērtā no 5. līdz 9. maijam. Visi, kuri vēlējās, varēja
redzēt, cik talantīgi un radoši vecāki ir mūsu skolēniem un skolotājiem.
Izstāde raisīja pozitīvas emocijas un labas atsauksmes gan no
skolēnu, gan no skolotāju puses.

Var droši apgalvot – pasākums izdevās interesants, spilgts un
noderīgs!

Informāciju sagatavoja Rīgas 13. vidusskolas muzeja pedagogs
Nataļja Jurčenko

14. maijā muzeji visā Latvijā aicināja uz ikgadējo Muzeju nakti. Muzeji gaidīja apmeklētājus, lai kopīgi baudītu koncertus un kino vakarus, piedalītos izstāžu atklāšanās, dotos ekskursijās un gūtu atkalsatikšanās prieku.

Savukārt Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejs 13. maijā jau devīto reizi
rīkoja Muzeja dienu. Šogad pētījām pasaules notikumus šajā datumā
(https://view.genial.ly/624892a90c243c0018228b1a/presentation-13maijs), mudinājām skolēnus un darbiniekus sekot dienas notikumiem un tos iemūžināt. Kas tad interesants notika skolā?

Ziemeļvalstu ģimnāzijā 2022. gada 13. maijā mācījās un klausījās
koncertu “Daudz laimes, Latvija”, kurā uzstājās jaunie mākslinieki Grēta
Grantiņa un Justs Sirmais. Koncertā skanēja gan tautasdziesmas, gan
dažādu komponistu dziesmas. Skolēni aktīvi dziedāja, dejoja un atbalstīja
dziedātājus. Atbildot uz testa jautājumiem (https://www.letonika.lv/valodasdiena.aspx), atzīmējām Jura Alunāna dzimšanas dienu un Valsts valodas dienu. Šajā dienā svinējām divpadsmito pēdējo mācību dienu, virpuļojām čigānu melodiju ritmos un stādījām rododendrus. Muzejnieki apkopoja foto un video mirkļus un izveidoja nelielu filmiņu. Bija skaista un saulaina pavasara diena.

• 

Informāciju apkopoja muzeja vadītāja Vēsma Sūna

Rīgas 49. vidusskolas “Skolas karoga stāsts”

Skatīt šeit.

Pirmais skolas karogs bija Rīgas Valsts parauga pamatskolas karogs. Tas radās kā Draudzīgā Aicinājuma dāvinājums 1939. gada 7. maijā, un to īstenoja un svinīgi skolai nodeva Rīgas prefektūra. Par šo notikumu ir atrodama informācija Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālos 6642.f., 1.apr., 2986.lieta, 244.lpp, to apstiprina arī 1939. gada preses izdevumi. Otrā pasaules kara un okupāciju rezultātā skolas pirmais karogs pazuda. Padomju laika karogs ir saglabājies un ir apskatāms skolas vēstures muzejā. 1990. gadā, kad skola sāka gatavoties savai 70. gadadienai, tika meklēta informācija Latvijas Valsts arhīvā, apkopoti preses materiāli un vākti ziedojumi, lai darinātu skolas karogu, kas būtu identisks pirmajam skolas karogam. Iniciatori bija direktors Juris Liepiņš – 1973.gada skolas absolvents un direktora vietnieks Lūdolfs Mihelsons, 1965. gada skolas absolvents.

Skolas karoga stāstu popularizē 12.a klases skolniece Evelīna Liepiņa: “Gribu ne tikai pati lepoties ar savas skolas patriotiskajām saknēm, bet arī dot ieguldījumu skolas karoga un skolas vēstures popularizēšanā”

Materiālu sagatavoja Rīgas 49. vidusskolas vēstures muzeja vadītāja Aina Babre.

Ziemeļvalstu ģimnāzijas “Karoga stāsts”

https://arcg.is/1muSPq

Jau 2021.gada rudenī, kad gatavojāmies Ziemeļvalstu ģimnāzijas 30. dzimšanas dienai, īpaši apzinājām skolas vērtības un simboliku. Jau no pirmajiem skolas gadiem ir nemainīgs logo, kurā ietverti burti “ZVĢ”. Skolas 5 gadu jubilejā izveidots skolas karogs, bet vēlāk arī himna, sudraba žetons un sporta T-krekls. Gandrīz divdesmit gadus mums bija sava dienasgrāmata. Skolas muzejā glabājas materiāli par šo lietu tapšanu, bet pateicoties konkursam “Skolas karoga stāsts”, esam izveidojuši virtuālu vēstījumu.

Veidojot stāstu bija grūtības, kuras radīja epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid- 19 infekcijas izplatības ierobežošanas laikā 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā. Vēlējāmies satikt karoga autori klātienē, lai nofilmētu video vēstījumu un uzzinātu 25 gadus senus notikumus. Interesantas bija sarakstes ar nepazīstamiem cilvēkiem, kad meklējām citus mākslinieces Astras Rubenes gatavotos karogus, jo viņa pati tos nav fotografējusi, pirms atdošanas kolektīviem. Tātad, šis stāsts ir arī par tekstilmākslinieces darba mūžu.

Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja prezidents Dāvids Germants 12.a klases skolēns un muzeja pedagogs Vēsma Sūna.