2026. gada 12. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” 8 stundu apjomā.
Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.
Kursu nodarbību pirmajā daļā restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre Ārija Ubarste sniedza ieskatu jautājumos, kas saistīti ar muzeja krājumā esošo papīra priekšmetu saglabāšanu. Kursu dalībnieki apguva sekojošas tēmas: pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai, konservācijas / restaurācijas pamatprincipi, papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas, bojājumu raksturojums un atpazīšana, primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot.
Dienas turpinājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maija Krūmiņa kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par mutvārdu vēstures nozīmību muzeja darbā. Klātesošie uzzināja par mutvārdu vēstures pētniecību Latvijā, tās nozīmi un praktisko pielietojumu, kā arī apguva teorētiskās zināšanas par biogrāfisko interviju sagatavošanu, norisi, dokumentēšanu un “pēcdzīvi’.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm!
Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.
Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs
Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” aicina pieteikties interešu izglītības programmu pedagogus profesionālās kompetences pilnveides programmas ”Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” (8 stundas) apguvei. Programma norisināsies 12. martā no 10.00-17.00, Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, K. Barona iela 99.
Lektores:
Ārija Ubarste – restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre
Maija Krūmiņa – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece
Rīgas pilsētas pašvaldības pedagogiem piesakoties uz Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” programmām izmantot pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, kas ietver @edu.riga.lv elementus, pretējā gadījumā netiek garantēta apstiprinājuma saņemšana.
Programmas apliecība EDOC formātā (parakstītas ar drošu elektronisko parakstu) tiks nosūtīta Pedagogam uz pašvaldības piešķirto darba e-pasta adresi, izmantojot ELISS sistēmu.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības programmu pedagogiem dalība bezmaksas.
Citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru pedagogiem pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma ir maksas pakalpojums, saskaņā ar Rīgas domes 23.10.2012.lēmumu Nr. 5376 “Par līdzfinansējuma apmēru interešu izglītības un neformālās izglītības programmām Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” lēmuma Nr. RD-25-4716-lē redakcijā. Par maksas pakalpojumu lūgums sazināties ar programmas vadītāju, rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv. Programmas izmaksas citu pašvaldību vai pakļautības iestāžu un privātstruktūru skolotājiem 32,91 EUR. Rekvizīti rēķina izrakstīšanai jāiesniedz 10 darba dienas pirms programmas uzsākšanas rakstot e-pastu uvarslavans@edu.riga.lv.
Informāciju sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs.
Šogad aprit 100 gadu kopš tika pasniegts pirmais Latvijas valsts un augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam – Lāčplēša Kara ordenis. Ordeni pasniedza 11. novembrī, Lāčplēša dienā, no 1920. līdz 1928. gadam. To piešķīra par sevišķu varonību Latvijas brīvības cīņās, kā arī cīņām latviešu strēlnieku rindās Pirmajā pasaules karā. Ordeņa devīze bija «Par Latviju!»
Lāčplēša Kara ordeni saņēmuši arī vairāki Rīgas skolu skolotāji. Starp pirmajiem apbalvotajiem 1920. gadā bija gleznotājs un zīmēšanas skolotājs Jēkabs Apinis (1899–1945) un pašvaldību darbinieks, Latvijas Kara invalīdu savienības priekšsēdētājs un skolotājs Eduards Torgans (1890–1970). J. Apinis strādāja par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā (1939–1942), Rīgas pilsētas 17. pamatskolā (1940/41) un 33. pamatskolā (1941–1943), 4.Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1941–1944), Valsts grāmatrūpniecības vakarskolā (1939–1941).
1920. gadā ordeni saņēma arī ģenerālis un skolotājs Aleksandrs Kalējs (1876–1934), zvejnieks un skolotājs Ernests Ķeselis (1895–1962), sportists un skolotājs Alfrēds Lukstiņš (1892–1942), skolotājs Kārlis Miķelsons (1891–1962). A. Kalējs 20. gadsimta sākumā bija skolotājs Bolderājā, bijis Latvijas kara skolas, kas atradās tagadējās Rīgas Skolēnu pils telpās, priekšnieks (1923–1924). E. Ķeselis piecus gadus ir strādājis par skolotāju Zasulauka pamatskolā. A. Lukstiņš 20. gadsimta 20. un 30. gados mācīja vingrošanu vairākās Rīgas pilsētas skolās (27., 31. pamatskolā, V. Olava komercskolā), Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtā, kā arī Latvijas Kara skolā. Rīgas Skolotāju institūtā A. Lukstiņš strādāja par militārās apmācības un fiziskās audzināšanas skolotāju. K. Miķelsons pēc Latvijas brīvības cīņām strādāja Rīgas pilsētas 1., vēlāk – 48. pamatskolā, pēc Otrā pasaules kara – Rīgas pilsētas 47. pamatskolā.
1921. gadā tika apbalvoti inženieris un skolotājs Egons Āboliņš (1901–1961), skolotājs Jānis Kalniņš (1893–1974), inženieri un skolotāji Vilis Robežnieks (1888–1966) un Aleksandrs Teteris (1892–1969) un skolotājs Aleksis Žagars (1893–1978). E. Āboliņš līdztekus darbam Zemkopības ministrijā strādāja par skolotāju meliorācijas projektos Rīgas Valsts tehnikumā (1936–1944). J. Kalniņš pirms piedalīšanās Latvijas brīvības cīņās strādāja par skolotāju A. Sprīvuļa zēnu skolā (1918), vēlākajos gados mācīja vingrošanu, ģeogrāfiju, dabas mācību Rīgas pilsētas 1. un 2. vidusskolā, kustību mehāniku – Latvijas tautas universitātes Fiziskās kultūras institūtā. Skolotāja darbu viņš turpināja arī pēc Otra pasaules kara. Ilggadējais skolotājs V. Robežnieks pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja Rīgas kooperatīvajā tehnikumā (1945–1947). A. Žagars tika pārcelts darbā uz Rīgu no Zilupes 1940. gadā. A. Teteris bija Latvijas Kara skolas lektors (1920–1922).
1922. gadā ordeni saņēma Pēteris Elksnītis (1887–1957), kurš 20. gs. 30. gados bija zvērināts advokāts, bet pēc Otrā pasaules kara – skolotājs un ierēdnis Rīgā un skolotājs Kārlis Opmanis (1892–1951) – Rīgas 28. pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs 20. gados un pēc tam Rīgas 8. pamatskolas pārzinis., Rīgas Skolotāju institūta inspektors (1934–1938).
1924. gadā Lāčplēša Kara ordeni saņēma divi skolotāji, kuri ir strādājuši Rīgas skolās: Leopolds Berkolds (1893–1964) – neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, bet Vilis Kakstāns– Kalnāre (1901–1978) Rīgas 23. vidusskolā strādāja padomju varos gados (1950/ 1951).
1926. gadā apbalvoto skolotāju pulkam pievienojās Pēteris Apkalns (1882–1942) un Jānis Celms (1895–1960). P. Apkalns bija teologs un Rīgas pilsētas II ģimnāzijas ticības mācības skolotājs (1935–1940). Ķīmiķis J. Celms pazīstams ne vien kā Izglītības ministrijas Kultūras fonda vadītājs (1934–1936), Mākslas un kultūras lietu pārzinis (1936–1938), Skolu departamenta vicedirektors (1938–1939) un direktors (1939 – 1940), bet arī ķīmijas, dabas zinātņu un ģeogrāfijas skolotājs sākot no 1922. gada P. Dzeņa ģimnāzijā, Rīgas lietuviešu ģimnāzijā, 30. gados arī 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts komercskolā, mācījis ķīmiju, fiziku un prečzinību 2. Rīgas Valsts komercskolā (1940/ 1941), Otra pasaules kara gados bijis Latvijas Universitātes (Universitātes Rīgā) asistents.
1927. gadā ordeni pēc nāves piešķīra sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam, pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam (1887–1925). Taču der atcerēties, ka viņš jau studējot Rīgas Politehniskā institūta Komercijas nodaļā, 1909. gadā sāka strādāt par skolotāju V. Olava komercskolā un šo darbu veica līdz 1915. gadam. Tūlīt pēc studijām viņš strādāja par skolotāju arī E. Paegļa grāmatvedības kursos (1911/1912).
Skolotāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, devuši ne tikai savu artavu Latvijas valsts izveidē un nostiprināšanā, bet bijuši arī paraugs saviem skolēniem patriotiskajā audzināšanā, mīlestībā pret savu Tēvzemi.
Informējam, ka Bērnu jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs 2020.gada 15.oktobrī plkst. 15.00 rīkos tiešsaistes informatīvo sanāksmi Rīgas skolu muzeju jomas pedagogiem. Tiešsaistes piekļuves saite tiks nosūta dalībniekiem uz e-pastiem.
Darba kārtībā:
Skolu muzeju jomas aktualitātes, darba plāns 2020./2021. mācību gadam.
Skolu vēstures muzeju darba vērtēšana, kritēriji.
Skolu muzeju līdzdalības iespējas valsts mēroga aktivitātēs, skolu muzeju loma kompetenču izglītībā.
Informatīvais materiāls “Rīgas Skolu muzeju vēsture”.
Dažādi jautājumi.
Rosinām rast iespēju skolu muzeju jomas pedagogiem piedalīties sanāksmē.
Kontaktpersona:
Uģis Vārslavāns – Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” izglītības metodiķis, tālrunis 26156562, e-pasts: uvarslavans@edu.riga.lv .
