Rīgas 49.vidusskolas muzejs

Adrese: K. Valdemāra iela 65, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs dibināts 2009. gadā. Muzejs atrodas (pagaidām) sporta kompleksa 206. kabinetā.

Muzeja darbības mērķis.

Rīgas valsts parauga pamatskolas – Rīgas 49. vidusskolas vēstures regulāra apzināšana, sistematizēšana un papildināšana. Muzeja uzdevumi: veikt krājumu dokumentēšanu/signēšanu un saglabāšanu; veikt izglītojošo darbu; rīkot informatīvas pēcpusdienas un tematiskos pasākumus; popularizēt skolu; nodrošināt muzeja krājumu pieejamību un saglabāšanu; veikt pētniecisko darbu, izstrādājot projektus un ZPD.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Muzeja pamatlicēja ir Dace Putniņa, skolas direktore no 1975. līdz 1987. gadam, Rīgas 49. vidusskolā darbu uzsāka 1957. gadā kā vecākā pionieru vadītāja, no 1959. līdz 1971. gadam bija direktora vietniece mācību darbā 1.-3. klasēs, no 1972. līdz 1975. gadam – vēstures  un sabiedrības mācību skolotāja līdz 1991.gadam,  pēc tam vadīja pensionāru klubiņu “No sirds uz sirdi”, bija tā dvēsele. līdz Daces Putniņas viens no lielākajiem ieguldījumiem skolas dzīvē ir skolas vēstures izzināšana, apkopošana un popularizēšana. Viņa vāca ziņas par skolas vēsturi, sekoja norisēm, informācijai masu mēdijos par skolas dzīvi, absolventiem, viņu bērniem un pat viņu bērnu bērnu gaitām. D. Putniņa ne tikai pati interesējās par skolas vēsturi, veidoja mapes par kolēģiem, bet rosināja to darīt arī citiem skolas skolotājiem, bijušajiem direktoriem.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Muzeja tagadējā vadītāja un darba turpinātāja ir Aina Babre – vēstures un sociālo zinību skolotāja, no 2003. gada pārņēma skolas vēstures izpētes darbību, sākumā tās bija pulciņa nodarbības interesentiem, no 2009. gada strādā par muzeja vadītāja. 2009./2010. m.g. muzejā strādāja Kristīne Strode, 2012./2013. m.g. – Eva Millere. A. Babres laikā skolas muzejs divas reizes ir mainījis telpas un tagad gaida jauno telpu remontu, iekārtošanos uz pastāvīgu palikšanu, sagaidot skolas simtgadi.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas muzejs darbojas pēc plāna, saskaņā ar skolas darbības virzieniem, atbilstoši nolikumam un kopsolī ar skolas domes nospraustajām vadlīnijām. Muzeja saturu veido Latvijas Nacionālajā vēstures arhīvā izpētītie un iegūtie materiāli par skolas pirmsākumiem, ēkas iegādi, iesvētīšanu, skolas karoga tapšanu, pirmajiem skolotājiem – personībām atbilstoši paraugskolas uzdevumam, par sadarbību ar Rīgas Skolotāju institūtu u. c. svarīgiem notikumiem. Ieskatu papildina arī skolas arhīva izziņas, skolotāju, absolventu atmiņas, foto stāsti, dāvinājumi. Saturu ir bagātinājuši un ar savām idejām dalījušies daudzi, piemēram,  bijusī direktora vietniece mācību darbā Anita Šmite, absolvente Inese Mauliņa, Viesturs Šiliņš, Valts Žilinskis, jo arī viņa tēvs Arvīds Žilinskis bija šīs skolas skolnieks, vēlāk ar māksliniekiem A. Lediņu, E. Pakuli, V. Davidovu, M. Brehmani-Štengeli, A. Daškovu., P. Grāveli, J. Ķepīti u. c. Savu atbalstu ir devusi Rasma Gurtlava, absolvente, matemātikas skolotāja, padomu un praktisku palīdzību sniedza RTU profesore Alīda Zigmunde,  LU profesore Aīda Krūze u. c. Muzeja gidi vada ekskursijas skolas muzejā un skolā. Muzeja padome apkopo un papildina informāciju, vizualizē datus par skolas absolventiem, organizēja muzeja dienas, konkursus, radošās darbnīcas, tikšanās ar absolventiem. Muzejā savāktos un apkopotos materiālus izmanto mācību un audzināšanas darbam stundās, piemēram, vēstures izpratni vairo ģeogrāfijas skolotāja Staņislava Ģīļa uzrakstītais dzīves apraksts un dāvinājums skolai. Pēc tikšanās ar Latvijas bērnudārzu vēstures pētnieci Vinetu Jonīti muzeja padome saņēma dāvinājumu – grāmatu ”Latvijas bērnu dārzu māte Marta Rinka”, kuras noformējumā uz vāka, saturā  ir fotogrāfijas no mūsu skolas muzeja. Muzeja padomes pārstāvji piedalījās grāmatas atvēršanas svētkos un iegādājās Latvijas Kara muzeja izdoto grāmatu „Ar parakstu par Latviju”, jo arī šīs grāmatas saturs ir papildināts ar skolas muzejā esošo informāciju par skolotāju Elfrīdu Rapu – Latvijas Centrālā Padomes Memoranda parakstītāju.

2017. gadā Anna Niedra, Dace Brice un Edgars Beķeris prezentēja citiem “Muzeja darbības atspoguļojums Latvijas simtgadei”. Skolas gaiteņos tika izvietoti materiāli par paveikto, piemēram, “Viena diena skolā”, interesenti varēja izlasīt aktuālāko informāciju mainīgajā stenda daļā skolas pirmā stāva vestibilā vai iegriežoties skolas muzejā.  Skolas muzeja padome piedalījās daudzās muzeju skatēs par skolotājiem-personībām, izveidoja fotostāstu “Rīgas 49. vidusskolas izaugsmes vēstījums Latvijas 100. dzimšanas dienai”. 9. klases zēni Aleksejs Pekarskis un Artūrs Vobļikovs uzņēma filmu “Skolas soma”, kuru noskatījās arī citu pilsētas skolu muzejnieki un interesenti Latvijas Kara muzejā 2017. gada 12. decembrī.  2018. gada 10. janvārī Rīgas Skolēnu pilī ar skolas muzeja padomes darbu iepazīstinājām citu skolu muzejniekus, skolotājus un Rīgas pilsētas ārpusstundu darba metodiķes. 2018. gadā ar sava muzeju veikumu iepazīstinājām Rīgas 28. vidusskolas un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzejniekus, tāpat iepazināmies Ar viņu skolu muzeju darbību.

Muzeja darbu atbalsta skolas administrācija, skolas atbalsta fonds, absolventi, interesenti.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

• Skolas muzeja viens no īpašākajiem eksponātiem ir Rīgas pilsētas pamatskolas protokolu grāmata 1921. g. 13.IX – 1927. g. Tā parāda, kā tapa valsts parauga pamatskola, kādi skolotāji strādāja, kā sadarbojās ar Rīgas Skolotāju institūtu un demonstrēja stundas praktikantiem, palīdzēja gatavot jaunos skolotājus. Var uzzināt, kā komplektēja klases, organizēja mācību darbu, kādas bija grūtības, kā strādāja ar vecākiem, lai sasniegtu labus rezultātus, kā skolotāji pilnveidoja pieredzi, lasot lekcijas pedagoģisko sēžu laikā, kā skolas pārzinis Fricis Jansons, skolotāji Mežulis, J. Broka vairākus mēnešus iepazina skolu darbu Vācijā, pēc tam ar populāro Gaudiga metodi iepazīstināja kolēģus, publicēja rakstu “Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā”. Šī protokolu grāmata ir pirmais vēsturiskais orģinālmateriāls par skolas dzīves sākumu.