Arkādijas vidusskola dibināta 2021. gadā apvienojot Rīgas 53. vidusskolu un Rīgas 61. vidusskolu. Abās minētajās skolās bija iekārtoti skolu vēstures muzeji. Pēc skolu apvienošanas tika nolemts veidot jaunu Arkādijas vidusskolas muzeju, saglabājot materiālus no likvidētajām mācību iestādēm.
Skolas muzeja nosaukums.
“Krāsainie stāsti.”
Skolas muzeja darbības mērķis.
Audzināt skolēnos piederības izjūtu savai skolai, savai pilsētai, savai valstij.
Moto: “Tu esi Latvija”.
Muzeja darba turpinātāji
Apvienoto skolu muzeja vadīšana tiek uzticēta mākslas skolotājai Veltai Kešānei.
Muzeja tagadējā vadītāja
Kopš 2022. gada skolas muzeja pedagoģes pienākumus veic Nadežda Razorjonova.
Muzeja dibināšana
2011. gadā interešu izglītības ietvaros tika izveidots muzeja pulciņš, kuru vadīja vizuālās mākslas skolotāja Gunta Ābele. Turpinājās skolas vēstures materiālu vākšana. 2014. gadā Gunta Ābele uzsāka muzeja pedagoga darbu, kopā ar skolēniem veicot eksemplāru uzskaiti, strukturizēšanu, katalogu izveidi, noformēšanu.
2019. gada janvārī tika rasta iespēja muzejam iegūt savas telpas. Ar skolas direktores Ingunas Slapiņas atbalstu, skolas muzeja pedagoģes Guntas Ābeles, skolēnu un vecāku patiesu ieinteresētību tika radīts skolas muzejs.
Īsa muzeja vēsture.
Pirmā skolas vēstures materiālu vācēja Alla Sokovikova (tagad Bažanova) – latviešu valodas skolotāja un pionieru vadītāja – strādāja skolā no 1961. līdz 1971. gadam. Tika sakrāts daudz vēsturisku dokumentu, kā arī visi iespējamie preses materiāli ar rakstiem par Rīgas 53. vidusskolu. Šīs vēstures liecības šobrīd apkopotas albumos un atrodas muzeja krājumā.
Turpmākā laika periodā skolas vēsturisko materiālu apkopošanā ar entuziasmu darbojās krievu valodas un literatūras skolotāja Ludmila Markuševa. Tika izstrādāti skolēnu projektu darbi par noteiktiem gadu periodiem skolas dzīvē. Attiecīgie raksti un foto materiāli noformēti un saglabāti raparellās.
Kas veidos Skolas muzeja būtību – stāsti vai priekšmeti? Tāds bija muzeja radīšanas koncepta pamatjautājums. Telpu proporcijas un visai nelielie gabarīti – 3 telpas ar kopējo platību 35m2, kā arī vēsturisku relikviju salīdzinoši nelielais skaits noteica risinājuma virzienu – muzejs tiks veidots kā vizuālu stāstu telpa ar aicinājumu “Ienāc! Iepazīsti skolas vēsturi! Radi savu stāstu nākotnei! Esi savas skolas un Latvijas patriots!”.
Muzeja nosaukuma izvēlei tika organizēts konkurss, kurā iesaistījās viss skolas kolektīvs. Kā atbilstošākais muzeja konceptam uzvarēja 9.a klases radītais muzeja nosaukums “Krāsainie stāsti”. Saskaņā ar šo nosaukumu tika izstrādāts arī muzeja logo dizains.
Šobrīd skolas muzeja krājumā atrodami signēti materiāli – vairāk nekā 1000 vienību.
Ekspozīcijas izvietojums muzeja telpās tematiski grupēts. Ir sakrāti mākslinieciski plakāti, kas gadu gaitā izstrādāti par godu dažādiem skolas pasākumiem un uztverami gan kā vizuāli informatīva vērtība, gan arī kā dekoratīvs interjera elements.
Savukārt tematiskos albumos atrodami skolas dzīves notikumu apraksti, foto un citas liecības. Muzeja iekārtu un mēbeļu izvietojums kopumā nodrošina pārskatāmu krājumu ekspozīciju. Telpas centrā izvietotais galds kalpo kā maināmu izstāžu zona un arī kā apspriežu galds vai muzejnieku darba virsma. Attīstot muzeja telpas funkcijas, paredzēts arī audio/video informācijas nodrošinājums.
Muzejnieki tiek iesaistīti digitalizācijas materiālu izstrādē – vēsturisku faktu fiksēšanā, skolas ievērojamo personību galerijas tālākā izveidē, skolas absolventu apzināšanā, savu mācību sasniegumu un projektu prezentēšanā, tradīciju sargāšanā un attīstīšanā, pasākumu organizēšanā. Ir uzsākta muzeja mājas lapas izveide.
Muzeja telpa izmantojama visa mācību procesa laikā, organizējot muzeja stundas. Tiek meklētas jaunas iespējas muzeja krājumu integrēšanā mācību procesā, kompetenču izglītībā un dažādos aktuālos pasākumos – projektu izstādes, Atvērto durvju dienas, Ēnu dienas, Karjeras dienas, kā arī uzņemot viesus un iepazīstinot ar mūsu skolas vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm, aicinot dalīties pieredzē.
Muzeja dalībnieki, gidi ir skolēni, un darbība šajā jomā sniedz tiem iespēju izprast signēšanas darba nozīmi, attīstīt savas IT prasmes, nostiprināt valodu zināšanas, tulkošanas pamatus un prezentēšanas iemaņas, kā arī apgūt runas un sociālās saskarsmes kultūru.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
- Albums “Skolas karogs – tā tapšanas vēsture 1999./2000. m.g.”. Lai ieaudzinātu skolēnos cieņu pret valsts atribūtiku un nozīmīgiem simboliem, viens no muzeja darba virzieniem ir – savas skolas simbolu radīšana un cieņas pilnas attieksmes veidošana. Tā kā skolas karogs ir spēcīgs kolektīvu vienojošs simbols, tad tika nolemts tā radīšanā iesaistīt skolēnus. Skolas karoga ideju konkursā iesniegtie skolēnu darbi tika eksponēti izstādē un skolēnu balsojumā tika noteikta idejas 1. vieta – autore 10. klases skolniece M. Galaka. Tālākā darba gaitā tika risināti karoga meti krāsās, audumu izvēle, kā arī skolēnu izstrādāti rasējumi karoga kāta un balsta izgatavošanai. Visbeidzot māksliniece Timeja Strautiņa darināja skolas karogu auduma aplikāciju tehnikā. Daudzo darba etapu materiāli, to skaitā skolēnu zīmējumi, plakāts, audumu paraudziņi, karogā ietvertās simbolikas apraksti, ir saglabāti muzeja krājumā.
- 1961. gada 1. septembra avīze ar Rīgas 53. vidusskolas atklāšanas foto. Senā avīze – skolas atklāšanas lieciniece, iestiklota un ierāmēta, atrodas muzejā vienotā kompozīcijā ar skolas siltināšanas fotofiksāciju 2017. gadā un skolas foto šodien. Ar šo vēsturisko muzeja eksemplāru saistās arī kāds sens, romantisks stāsts, cieši savīts ar skolas dzīvi.
Jauns zēns tālajos 60. gados deju kursos iepazinies ar skaistu meiteni. Bet kursi beigušies un līdz ar to arī meitene vairs nav bijusi atrodama! Reiz, pavisam nejauši, zēns avīzē ieraudzījis foto – Rīgas 53. vidusskola, 1961. gada 1. septembris, un tur redzama arī vidusskolniece ar bizītēm, baltā priekšautiņā – viņa Sapņu meitene! Pateicoties šim foto, zēns mīļoto meiteni atradis! Sekojis bildinājums, kāzas! Dzīves tālākās gaitas viņiem abiem cieši savijušās ar mūsu skolu. Meitene ieguva skolotājas – logopēdes izglītību, daudzus gadus strādāja Rīgas 53. vidusskolā. Arī zēns – skolas tehniskais darbinieks, ar atsaucīgu sirdi un prasmīgām rokām, joprojām strādā mūsu skolā. Tieši viņš palīdzēja veikt muzeja telpu sagatavošanas darbus – telpu kosmētisko atjauninājumu, apgaismes papildinājumu, grīdas remontu un… liktenīgās avīzes eksponāta izvietošanu. Mazais skolas foto laimīgi sakrustoja divus dzīves ceļus.
Pirmā Rīgas 53. vidusskolas vēstures materiālu vācēja Alla Sokovikova (tagad Bažanova) 
Ar entuziasmu Rīgas 53. vidusskolas vēstures materiālu apkopošanā darbojās Ludmila Markuševa 
Rīgas Arkādijas vidusskolas muzeja (Melnsila ielā) tagadējā vadītāja Gunta Ābele 
Rīgas 53.vidusskolas muzeja “Krāsainie stāsti” logo 
Rīgas 53. vidusskolas muzeja pamatekspozīcija “Ar piederību skolai un Latvijas valstij” 
Nozīmīgs Rīgas 53. vidusskolas eksponāts – 1961. gada 1. septembra avīze ar skolas atklāšanas fotogrāfiju
Muzejs Pārslas ielā (bijusī Rīgas 61. vidusskola)
Adrese: Pārslas iela 14, Zemgales priekšpilsēta, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Skolas muzejs tika nodibināts 2006. gadā.
Muzeja darbības mērķi.
Veidot zināšanas par skolas vēsturi. Veicināt skolas prestižu. Izglītot un socializēt skolēnus. Skolas devīze – “Mēs mācamies dzīvei, nevis skolai”.
Pamatkoncepcija muzeja izveidei kļuva – “Skolas vēsture vakar, šodien un rīt”.
Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.
Muzeja dibinātāja un tagadējā vadītāja ir Larisa Poļakova, kura skolā māca mājturību un vizuālo mākslu. Skolā strādā jau vairāk nekā 25 gadus. L. Poļakova ir radoša skolotāja, kura ar saviem muzeja aktīvistiem noformē skolas telpas, organizē dažādus konkursus, pasākumus un aktīvi piedalās tajos.
Īsa muzeja vēsture.
Iniciatore skolas muzeja izveidei ir skolas bijusī direktore Eleonora Guseva. Viņa uzdāvināja muzejam seno grāmatu kolekciju, žurnālus un dažādus dokumentus, kas attiecas uz izglītības procesu, kā arī viņai bija liels foto arhīvs. Skolas tehniskās daļas vietniece rūpīgi glabāja un nodeva muzejam 20. gs. 70. gadu atskaišu albumus par dažādu skolas organizāciju darbību.
No atskaitēm ir redzams, ka bērni tāpat kā šodien nodarbojās ar novadpētniecību – pētīja dzimto novadu, iepazinās ar citām pilsētām un valstīm. Par to liecina viņu sarakste ar bērniem no citām valstīm. Tādā veidā bērni iepazina citu valstu dzīvi un tradīcijas.
Skolas muzejā ir daudz eksponātu, kas stāsta par skolas vēsturi, tāpēc pamatekspozīcija ir veltīta tieši šai tēmai. Tie ir stendi un dažādi albumi, kurus izpētot mums rodas priekšstats par tā laika mācību procesa organizāciju.
Sagaidot skolas 45. gadadienu, pēc skolas administrācijas, skolas domes un muzeja lēmuma projektu nedēļas tika veltītas skolas vēstures izpētei. Klases pētīja dažādus posmus no skolas dzīves. Skolēni aktīvi apmeklēja muzeju un izmantoja tajā esošos pamatekspozīcijas materiālus. Rezultātā tika izveidotas ļoti interesantas prezentācijas, un muzejā palika šo darbu rezultāti, proti, apsveikuma albumi, fotoalbumi, mūsu skolas “Dzimtas koks”, visu skolas absolventu saraksti, skolotāju saraksti.
2017. gadā projektu nedēļa tika veltīta teātrim. 10. klases skolēni uzrakstīja projektu “Pārdaugavas aktrises” un noformēja to kā almanahu, kas tagad glabājas skolas muzejā.
Muzejā ir ekspozīcija ar nosaukumu “Mūsu tradīcijas”, kas izvietota arī gaiteņos.
Muzeja padomē ir seši skolēni. Par muzeju stāsta gidi.
2019. gadā skola svinēja 50 gadu jubileju. Muzeja aktīvisti aktīvi piedalījās jubilejai veltītajā pasākumā un veidoja par to filmu. 2020. gada novembrī, strādājot attālināti, viņi apkopoja videomateriālus, kas veltīti Latvijas Neatkarības dienai, un izveidoja filmu.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
- Unikāla ekspozīcija ir seno grāmatu izstāde, no kurām vairākas grāmatas ir vairāk nekā 100 gadu vecas. Seno grāmatu kolekcijā ir mākslas grāmatas, žurnāli un dažādi ar izglītības procesu saistīti dokumenti. Šo kolekciju muzejam uzdāvināja bijusī direktore Eleonora Guseva. Šī ekspozīcija sniedz iespēju izmantot esošos eksponātus dažādu pasākumu organizēšanai, proti, sagatavojot nodarbības, apaļo galdu diskusijas, veicot pētniecisko darbību.
- Radās ideja iepazīties ar laikraksta «Pēterburgas Avīzes», kas 20. gs. sākumā tika izdots Pēterburgā, materiāliem, uzzināt vairāk par Latvijas kultūras un mākslas pārstāvjiem, kuri tolaik mācījās un dzīvoja šajā pilsētā. Muzeja materiāli tiek aktīvi izmantoti, lai veiktu projektu darbus.
Rīgas Arkādijas vidusskolas muzeju (Pārslas ielā) no pirmssākumiem vada Larisa Poļakova 
Rīgas 61. vidusskolas muzejā 
Rīgas 61. vidusskolas muzejā 
Unikāla ir Rīgas 61. vidusskolas muzeja seno grāmatu kolekcija, kuru muzejam dāvināja bijusī direktore Eleonora Guseva 
Unikāla ir Rīgas 61. vidusskolas muzeja seno grāmatu kolekcija, kuru muzejam dāvināja bijusī direktore Eleonora Guseva