Category: Rīgas Skolu muzeji Page 2 of 5

Adrese: Dammes iela 20, Kurzemes rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Ostvalda vidusskolas muzejs ir dibināts 2011. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Skolas muzeja darbības mērķis ir savākt un sistematizēt materiālus par Rīgas Ostvalda vidusskolas dzīvi un darbību, par izglītības iestādi, bijušajiem skolēniem un skolotājiem, par viņu darbu un panākumiem, kā arī sekmēt labvēlīgas attieksmes veidošanos pret izglītības iestādi un tās darbiniekiem.

Muzeja dibinātājs / pirmais vadītājs.

Muzeja dibinātājs un pirmais muzeja vadītājs ir ilggadējais skolas darbinieks Nikolajs Lašins – muzeja pedagogs no 2011. gada līdz 2017. gadam.

Muzeja darba turpinātāji.

Jeļena Maslovska (Yelena Maslovskaya) (ekonomikas skolotāja) – no 2017. gada līdz 2020. gadam. Turpināja muzeja darbību, kārtoja dokumentāciju, atjaunoja ekspozīciju jaunā telpā, uz kuru muzejs pārcēlās Nikolaja Lašina darbības laikā.

Jeļena Daškova (vizuālas mākslas skolotāja, Rīgas Ostvalda vidusskolas absolvente) – no 2018. gada līdz 2020. gadam. Nodrošināja skolēnu kolektīva izveidošanu, kas kļuva par muzeja darbības attīstības kodolu un atbalstu.

Muzeja tagadējais vadītājs.

Muzeja tagadējais pedagogs no 2020. gada ir sociālo zinību skolotājs Aleksejs Lazarevs. Viņš turpina aktīvu darbu ar skolēnu kolektīvu, izraisot interesi par vēstures izpēti un novadpētniecību, gatavo skolēnus – ekskursiju vadītājus skolas muzejam (valodās, kas tiek mācītas skolā: latviešu un angļu). Turpina darbu krājuma vākšanā, ekspozīciju veidošanā, pētniecisko un projektu darbu organizēšanā.

Īsa muzeja vēsture.

Ideja par skolas vēstures muzeja izveidošanu pieder Nikolajam Lašinam. No tā dibināšanas dienas Rīgas Ostvalda vidusskolas vēstures muzejs regulāri vada ekskursijas gan mūsu, gan citu skolu skolēniem, aktīvi sadarbojas ar citu izglītības iestāžu pedagogiem un muzeju vadītājiem, nodrošinot pieredzes apmaiņu. 2016. gadā muzeja ekspozīciju pārvietoja uz citu telpu. Jaunajā telpā ir mazāka platība, taču tas netraucē muzeja kolektīvam attīstīt un uzlabot muzeja darbības kvalitāti, vadīt izglītojošo un komunikācijas darbu, iepazīstināt skolēnus ar skolas vēsturi un veicināt skolas prestiža palielināšanu.

Tagad Rīgas Ostvalda vidusskolas vēstures muzeja ekspozīcijā ir uzskaitīti vairāk nekā 400 eksponātu, un skaitlis ar katru gadu palielinās.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Daži visnozīmīgākie eksponāti ir:

Atslēga, kas simbolizē Rīgas Ostvalda vidusskolas atklāšanu. 1974. gada 1. septembrī celtnieki to pasniedza skolas pirmajai direktorei Gaļinai Pavlovai, skolai tika piešķirts Nr.76.
Gobelēns, ar ko skolēnu kolektīvs no Rīgas Ostvalda vidusskolas piedalījās Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos 20. gs. 80. gados.
Vēsturiska plāksne ar skolas numuru un nosaukumu, kas rotāja tagadējās Rīgas Ostvalda vidusskolas galveno ieeju no skolas dibināšanas laika līdz 1987. gadam, kad skolai piešķīra Mihaila Lomonosova vārdu.

Rīgas Ostvalda vidusskolas muzeja dibonātājs un pirmais vadītājs Nikolajs Lašins

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzejs

Adrese: Bruņinieku iela 24A, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzejs dibināts 2005. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Atspoguļot Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas vēsturi, izaugsmi un sasniegumus darbā.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Valda Indāne (dz. Jansone, 1931. g.) ir ilggadēja vēstures skolotāja un skolas vēstures pamatkrājuma veidotāja. Pēc tam kad 1954. gadā Valda Indāne absolvēja Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu un ieguva tiesības pasniegt vēsturi un sabiedrības mācību, viņa tika nozīmēta darbā tobrīd Rīgas N. Draudziņas 7. vidusskolā (sākotnēji par pionieru vadītāju). No 1958. gada līdz 2008. gadam viņa skolā mācīja vēsturi, kā arī ir vadījusi tūrisma, vēlāk vēstures pulciņu un ir bijusi skolas muzeja un novadpētniecības pulciņa vadītāja no tā dibināšanas brīža līdz 2009. gadam. Pēc Valdas Indānes ierosmes skolā tika atjaunota tradīcija atzīmēt Natālijas Draudziņas dzimšanas dienu 14. decembrī tā, kā to atmiņās atcerējās tā laika skolas absolventes – ar tēju un cepumiem. V. Indāne saņēmusi vairākus goda rakstus, krūšu nozīmi “Tautas Izglītības Teicamnieks”, medaļu “Darba veterāns”, kā arī pateicības rakstus par sekmīgu skolēnu sagatavošanu Centra rajona olimpiādēm 1999. un 2002. gadā, Latvijas Republikas Ministru prezidenta pateicības rakstu par ilggadēju un sekmīgu darbu izglītībā 2006. gadā, Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu pedagoģijā 2008. gadā.

Muzeja darba turpinātāji.

Gunta Gultniece ir ilggadēja skolas ģeogrāfijas skolotāja un skolas muzeja vadītāja no 2009. līdz 2011. gadam. Šajā periodā skolas muzeja krājumu un ekspozīciju papildināja Guntas Gultnieces un skolēnu veiktās izpētes materiāli un ar profesionālo sportu saistīto skolas skolotāju un absolventu dāvinājumi skolas muzejam.

Lelde Gultniece ir šīs skolas 2004. gada absolvente, dabaszinību un sporta skolotāja un skolas muzeja vadītāja no 2011. līdz 2013. gadam. Turpinot tradīciju skolā pieminēt Natālijas Draudziņas dzimšanas dienu, Lelde Gultniece veidoja iestudējumu skolas aktu zālē, kurā, izmantojot informāciju no skolas muzeja krājuma un tā materiālus, tika inscenēti notikumi no skolas piecpadsmitgades svinībām 1910. gadā, Lelde Gultniece iejutās Natālijas Draudziņas tēlā.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Laura Balode ir šīs skolas 2003. gada absolvente, bioloģijas un ķīmijas laborante un skolas muzeja vadītāja no 2013. gada. Izmantojot Lauras Balodes Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un projektā “Zudusī Lavija” gūto pieredzi vēsturisko attēlu digitalizēšanā un aprakstu veidošanā, ir aizsākta skolas muzeja krājuma digitalizēšana un aprakstu veidošana datu bāzē. Sadarbībā ar skolas vēstures un muzeja entuziastiem ir izveidota sadaļa “Skolas vēsture” skolas mājaslapā un tās saturs. Izmantojot skolas muzeja krājumu, ir veidots 2015. gada 18. aprīlī notikušā skolas salidojuma svinīgās daļas librets un skatuves vizuālā noformējuma projekcijas, kā arī buklets (par ieguldījumu skolas salidojuma organizēšanā Laura Balode ir ierakstīta Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas goda grāmatā). Kopš skolas muzeja pārcelšanās uz jaunām telpām 2019. gada septembrī turpinās pamatekspozīcijas iekārtošana un papildināšana ar iespējām, kādas nodarbību vadīšanā sniedz digitālie risinājumi.

Īsa muzeja vēsture.

Par muzeja krājuma aizsākumiem ir uzskatāmi materiāli, kas, uzrunājot skolas absolventus vietējā un trimdas latviešu presē, tika vākti skolas 95. jubilejai. Tos apkopojot, tika izveidota pirmā ar skolas vēsturi saistītā ekspozīcija skolotāju istabā, bet pēc tam, kad skolas muzejs ieguva patstāvīgas telpas, šīs ekspozīcijas stendi kļuva par pamatekspozīcijas sākumu. Katrs no skolas muzeja vadītājiem ir pastāvīgi strādājis pie muzeja krājuma papildināšanas, ekspozīcijas zāles iekārtošanas un labiekārtojumu veikšanas, kā arī ar Natālijas Draudziņas personību un viņas vadītās skolas vēstures iepazīstināšanu darbā ne tikai ar audzēkņiem, pedagogiem un absolventiem, bet arī ar citiem muzeja apmeklētājiem. Muzeju vadītājiem strādājot ar skolas audzēkņiem, ir tapuši darbi, kas papildinājuši skolas muzeja krājumu, kā arī laika līnija, kas apskatāma skolas mājaslapas sadaļā “Skolas vēsture”. Muzeja krājums ir ticis izmantots mācību stundās un nodarbībās, kā arī veidojot 2015. gada 18. aprīlī notikušā salidojuma oficiālās daļas libretu, projekcijas materiālus vizuālajam skatuves noformējumam un gatavojot salidojuma bukletu. 2019. gada septembrī muzejam tika piešķirtas telpas skolas vecākā korpusa 4. stāvā, kas ir devusi iespēju ne tikai pārskatīt muzeja krājumu, bet iekārtot jauno ekspozīcijas telpu, ņemot vērā priekšnoteikumus mūsdienīgas ekspozīcijas veidošanai.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Muzeja krājumā ir daži priekšmeti, kas savulaik ir piederējuši Natālijai Draudziņai, to vidū gribas izcelt tējas tasi un sudraba tējkarotīti. Skolas muzeja krājumā nodotie absolvenšu atmiņu stāsti liecina, ka Draudziņas jaunkundzes dzīves laikā visi lielākie skolas svētki ir svinēti viņas dzimšanas dienā 14. decembrī (šis datums ir iegravēts tējkarotītes kātā). Vēl atmiņu stāstos ir norādīts, ka šī diena ir atzīmēta, cienājot gan skolotājus, gan audzēknes ar tēju un cepumiem. Šo tradīciju skolā atjaunoja pirmā muzeja vadītāja Valda Indāne. Stāstot par Natāliju Draudziņu, skolas vēsturi un tradīcijām muzeja apmeklētājiem, šādi var radīt acīmredzamu saikni starp Draudziņas jaunkundzes personību, viņas dzīves laikā iedibinātajām tradīcijām un muzeja eksponātiem.

Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas muzeja pamatlicēja un pirmā vadītāja Valda Indāne

Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzejs

Adrese: Bultu iela 5, Latgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzejs dibināts 2001. gadā.

Muzeja īpašais nosaukums.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzejs “Lietuvieši Latvijā”.

Muzeja darbības mērķis.

Skolēnu intereses radīšana par lietuviešu dzīvi un mācībām Latvijā.

Latvijas un Lietuvas valsts svētku svinēšana.

Baltijas ceļš un citi piemiņas pasākumi.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Broņislava Aldona Treija – lietuviešu un latviešu pedagoģe, sabiedriskā aktīviste.

Beigusi Gargždu vidusskolu Lietuvā, studējusi lietuviešu valodu un literatūru Viļņas Pedagoģiskajā institūtā. Pēc apprecēšanās ar latvieti 1961. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Labi apguvusi krievu un latviešu valodu, viņa strādāja par skolas direktora vietnieci, vēlāk par krievu-latviešu skolas direktori. Sākoties atmodai, pēc viņas iniciatīvas 1991. gadā Rīgas 85. vidusskolā tika atklāta pirmā lietuviešu klase, kas vēlāk izauga par Rīgas Lietuviešu vidusskolu. Aktīvi piedalījās lietuviešu kopienas aktivitātēs, organizēja lietuviešu pasākumus un tikšanās.

Muzeja tagadējais vadītājs.

Rolandas Žalnierius – Lietuvas vēstures, ģeogrāfijas, etnokultūras, sociālo zinātņu skolotājs, metodiķis, Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktora vietnieks.

Skolā strādā kopš 2007. gada. Kopš pirmā darba gada pievienojās Rīgas Lietuviešu vidusskolas lietuviešu kopienas aktīvai darbībai un sadarbībai ar Lietuvas un lietuviešu skolām un citām organizācijām visā pasaulē.

Kopš ierašanās Latvijā Rolands nodibināja draudzīgas attiecības ar vietējiem lietuviešiem, palīdzot viņiem organizēt pasākumus un rakstīt projektus. Desmit gadus Rolands Žalnierius vada Latvijas lietuviešu kopienas latviešu tautas deju ansambli “Bijūnas”, ir Lietuvas šova “Lietuva brangi” vadītājs un veidotājs Latvijā.

2014. gada 24. janvārī Latvijas lietuviešu organizāciju vadītāju vai pilnvaroto pārstāvju sanāksmē tika nolemts visas lietuviešu organizācijas apvienot Latvijas lietuviešu kopienā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Rolands Žalnierius. Viņš ir arī Pasaules Lietuviešu kopienas priekšsēdētāja vietnieks, Sabiedrisko un speciālo projektu komisijas priekšsēdētājs.

Īsa muzeja vēsture.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzejs tika organizēts 2001. gadā, kad skolai piešķīra telpas Prūšu ielā 42A. 2004. gadā pēc skolas otrā korpusa renovācijas tika piešķirtas telpas muzejam, pasūtītas mēbeles un sākts darbs ekspozīcijas iekārtošanai.

Skolas muzejs ir neatņemama Latvijas kultūrvides un Latvijas muzeju tīklu sastāvdaļa.

Tā kā Rīgas lietuviešu vidusskola ir izveidojusies par Latvijā dzīvojošo lietuviešu centru, tad arī muzeja kopas “Lietuvieši Latvijā” mērķis ir palīdzēt skolēniem un citiem interesentiem apzināt un saglabāt savu nacionālo identitāti., veicināt skolēnu interesi par nacionālo un kultūras vērtību apzināšanu, ieinteresēt un veidot izpratni par Latvijas un Lietuvas kultūrvidi, tradīcijām un sadarbību starp abām valstīm.

Sagatavotas aptaujas anketas Rīgā dzīvojošiem lietuviešiem, kuri ir saistīti ar skolā notiekošajiem pasākumiem: pieaugušo deju kolektīva “Bijūnas” dejotājiem, skolas pedagogiem un citiem aktīvistiem. Muzejā iekārtota ekspozīcija “Rīgas lietuviešu dzīve un izglītība Latvijā”.

Muzeja pulciņa dalībnieki un vadītājs piedalījās un organizēja Latvijas un Lietuvas valsts svētkus. Organizēti “Užgavėnių – Meteņu svētki”. Skolēni iepazīstināti ar skolas simboliku, karogu, vēsturi. Organizētas viktorīnas, kas veltītas Latvijas Neatkarības atjaunošanas un Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienai. Muzeja informācija tiek publicēta skolas mājas lapā un sociālajos tīklos. Par muzeju stāstīts Latvijas radio 4.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Lietuviešu ģimnāzijas absolventu liecības.
Lietuviešu avīzes no 1915. gada.
Lietuvas etnokultūras lietas.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas muzeja dibinātāja un ilggadēja vadītāja Aldona Treija

Rīgas Juglas vidusskolas muzejs

Adrese: Kvēles iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Muzejs dibināts 2017. gadā (sagaidot skolas 50 gadu jubileju).

Muzeja darbības mērķis.

Atspoguļot Rīgas Juglas vidusskolas vēsturi, izaugsmi un sasniegumus, lai veicinātu piederības izjūtu skolai, stiprinātu draudzības un uzticības saiknes starp dažādu paaudžu skolēniem, absolventiem un skolotājiem.

Muzeja dibinātājas / pirmās vadītājas.

Aira Broka un Dzintra Liepiņa. Abas ir vēstures skolotājas, kas aktīvi aicinājušas kolēģus un skolēnus iesaistīties muzeja krājuma apzināšanā un papildināšanā.

Muzeja tagadējā vadītāja

Šobrīd skolas muzeju turpina vadīt pedagoģe Aira Broka.

Īsa muzeja vēsture.

Muzejā var iepazīt Rīgas Juglas vidusskolas svarīgākos notikumus, dokumentus, priekšmetus, kas ir dažādu vēstures periodu liecinieki. Grāmatas, kuru autori ir skolas skolotāji. Hronikas, gada grāmatas, fotoalbumus, videoierakstus. Sadraudzības partneru piemiņas veltes. Skolas simboliku dažādos laikos. Skolas avīzes. Dizaina, teātra, literāros sasniegumus.

Muzejs piedāvā: regulāras ekskursijas skolēnu /gidu vadībā (ekskursijas notiek latviešu, angļu, vācu, krievu valodā). Reizi semestrī var iepazīt un izpētīt jauno mainīgo izstādi. Klases stundas, lai veidotu “klases gada grāmatas”, lai gatavotos žetonu vakaram u. c. pasākumiem. Mācību stundas, izmantojot ekspozīcijas materiālus (vēsturē, sociālās zinībās, literatūrā, vizuālajā mākslā u. c.). Materiālus pētniecisko darbu izstrādei, semināru, kursu organizēšanai. Tikšanās ar absolventiem un skolas darbiniekiem.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Ekskursijas vienmēr ievada skolas zvans. Ar šo zvanu nu jau 53 gadus tiek iezvanīts 1. septembris. Blakus zvanam ir skolēna apliecība, kurā redzams zēns, kurš iezvanīja pašu pirmo 1. Septembri skolā. Apliecību skolas muzejam uzdāvināja pats zēns pēc 50 gadiem (2017. gadā).
Skolas muzeja visvairāk skatītie objekti ir “Gada grāmatas”. Katra izlaiduma klase tādu sagatavo un atstāj muzejam. Absolventu tikšanās reizēs tās ir ļoti pieprasītas.

Rīgas Juglas vidusskolas muzeju vada Aira Broka…

Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolas muzejs

Adrese: Nīcgales iela 15, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas muzejs dibināts 2018. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Poļu skolas darbības Rīgā pētniecība (19.-20. gs.).

Muzeja darba turpinātāji

Dibinātājs Henriks Vitkovskis (Henryk Witkowski), poļu vēstures, poļu ģeogrāfijas un kulturoloģijas skolotājs.

Vairākus gadus skolas muzeju vadīja direktora vietniece mācību darbā Irena Strautmale.

Muzeja tagadējā vadītāja

Kopš 2024. gada skolas muzeja pedagoģe ir latviešu valodas skolotāja Andžella Liepa

Īsa muzeja vēsture.

Muzeja sākums ir saistīts ar 100 gadu Latvijas un Polijas valstu jubileju un internacionālo konferenci Kara muzejā, kas bija veltīta Latvijas un Polijas jubilejām.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Rīgas Poļu pilsētas ģimnāzijas žetons, skolas cepures emblēma no 1930. gada. Šos priekšmetus mūsu skolai uzdāvināja Glovicskas kundze, kura bija skautinga Rīga moderatore un ģimnāzijas absolventes meita. Viņa atrada šos eksponātus sērkociņu kārbiņā.
Muzejā ir arī leģendārs A. Mickeviča portrets ar vācu ložu pēdām, Pjotra Lastovska, pēdējā dzīva esošā ģimnāzijas absolventa dāvinājums (šo portretu saņēmām no plastikas skolotāja Lukaseviča ar vēlējumu atdot šo relikviju atjaunotajai Poļu vidusskolai Rīgā).

Rīgas Igauņu pamatskolas muzejs

Adrese: Atgāzenes iela 26, Zemgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Igauņu pamatskolas muzejs dibināts 2008. gadā.

Skolas muzeja darbības mērķis.

Apzināt un saglabāt igauņu kultūrvēsturisko mantojumu Rīgā un Latvijā.

Darbības virzieni: igauņu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte, interaktīvu izstāžu rīkošana, ar vēsturi un kultūru saistītu pasākumu organizēšana, ikmēneša skolas elektroniskās hronikas “Eesti Cool” izdošana, dalība projektos, viesu iepazīstināšana ar skolu.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Skolas muzejs pastāv kopš 2008. gada, tā pirmā vadītāja bija latviešu valodas un literatūras skolotāja Ērika Liepiņa (2008- 2010).

Muzeja darba turpinātāji.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Silva Čakle (2011-2014). Direktores vietniece, muzeja pedagoģe Aiva Plauča (2015-2024).

Muzeja tagadējā vadītāja.

Kopš 2024. gada skolas muzeju vada Karīna Doroško.

Īsa muzeja vēsture.

Muzejs darbojas bez pastāvīgas ekspozīcijas. Galvenā aktivitāte ir ikmēneša skolas dzīves apkopošana un vēstures hronikas “Eesti Cool” izdošana, kā arī igauņu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, izpēte un izstāžu organizēšana. Divu valstu tradīciju izkopšana caurvij visu skolas dzīvi, tāpēc muzeja rīkotajās aktivitātēs iesaista visus skolas audzēkņus.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Visvecākie muzeja krājumā atrodamie materiāli ir pirmās Rīgas Igauņu dziedāšanas biedrības “Imanta” (1880-1908) bibliotēkas atstātais mantojums vecajā drukā:
- Laikraksti “Olewik” /“Tagadne”/, kas izdoti Jurjevā 1898. gadā;
- Annas Hāvas dzejoļu krājums “Lained” /”Viļņi”/, izdoti Tartu 1906. gadā;
- Tallinas III dziesmu svētku dziesmas jauktajiem koriem, izdoti Tallinā 1909. gadā.

Mūslaiku visvērtīgākais priekšmets ir Igaunijas valsts goda karogs, kura kātu rotā uzraksts:

“RIIA EESTI PÕHIKOOLILE
Riigikogu ja Eesti Lipu Seltsi kingitus
4.juuni 2015
RĪGAS IGAUŅU PAMATSKOLAI
Igaunijas parlamenta un Igaunijas Karoga biedrības dāvinājums 2015. gada 4. jūnijā”

Karogs ar zelta bārkstīm tika svinīgi pasniegts skolai par igauņu kultūras un valodas saglabāšanu ārvalstīs. Dāvanu pasniedza Igaunijas karoga dzimšanas dienas svinīgajā sarīkojumā pie parlamenta ēkas. Šajā dienā rīta agrumā līdz ar pirmajiem saules stariem notika svinīga svētku ceremonija. Skanot Bruņoto spēku orķestra izpildītajai valsts himnai, Garā Hermaņa tornī tika uzvilkts valsts karogs. Tā pacelšanā kopā ar Noarootsi ģimnāzijas un Tallinas 21. vidusskolas audzēkņiem piedalījās arī mūsu skolas 9. klases skolnieks Kārlis Oskars Stalts.

Rīgas Igauņu pamatskolas muzeja pirmā vadītāja Ērika Liepiņa

Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas muzejs

Adrese: Graudu iela 21, Zemgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs savu darbību sāka 2004./2005. mācību gadā vēsturiskajā skolas ēkā A. Čaka ielā 42. Sākotnēji skolas muzejam nebija ierādītas telpas. Ekspozīcija tika izkārtota kāpņu telpā. Vēlāk ierādīja mazu klasi 4. stāvā. Skolas muzeja telpu nosaucām par “Mansarda istabiņu”.

Skolas muzeja darbības mērķis.

Skolas vēstures un tradīciju apzināšana, izpēte, saglabāšana un popularizēšana. Viens no skolas muzeja, tāpat kā skolas uzdevumiem, ir nodrošināt patstāvīgai dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu kopumu, lai izglītojamais ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgi iekļautos mūsdienu sabiedrībā.

Muzeja dibinātājas / tagadējā vadītāja.

Ideja par skolas muzeja nepieciešamību pieder skolotājām Jutai Ozolai–Ginterei un Ingunai Pogai, kuras arī veikušas tā sākotnējo izveidi.

No 2008. gada janvāra skolas muzeju vada skolotāja Inguna Poga.

Īsa muzeja vēsture.

Atsaucoties Latvijas skolu muzeju asociācijas aicinājumam atjaunot un izveidot visā Latvijā skolu vēstures muzejus kā kultūras un izglītības centrus, arī mēs, gaidot skolas 165. dzimšanas dienu, 2004. gada rudenī ielikām pamatus Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas muzejam. Skolas vēsture aizsākusies laikā, kad Rīgā vēl darbojās komponists Rihards Vāgners – 1839. gada pavasarī, tad izskanēja doma, ka nedzirdīgiem bērniem vajag savu skolu. To nodibināja 1840. gada 21. februārī. No 1899. gada līdz 2011. gadam skola atradās tieši nedzirdīgo bērnu mācīšanai celtajā ēkā Marijas ielā 40, vēlākajā Suvorova ielā 42, tagadējā Aleksandra Čaka ielā 42. No 2011. gada atrodamies Daugavas kreisajā krastā, Graudu ielā 21. Par mūsu skolu laiku lokos stāsta ne tikai materiāli skolas muzejā, bet arī ekspozīcija skolas ēkas 1. stāvā.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Muzejā daudz interesantu eksponātu. Īpaši ir skolotāju veidotie metodiskie un mācību materiāli, grāmatas, skolēnu darinātie darbi – maketi, plakāti u. c.

Skolotāju N. Blites un V. Klēģeres “Ābece nedzirdīgo bērnu skolām”.
Skolēnu Arta Ozola, Paulas Marijas Znatnajas, Kārļa Meldera veidotais plakāts “Akciju sabiedrība “Dzintars”. Rimeiku dzimta. Vēsture. Cilvēki. Likteņi”. Plakāts tika izveidots 2013. gadā, pētot skolas apkaimi.
Projekta “Maize – mūsu bagātība” ietvaros 6.e, 9.e, 9.g klases skolēnu veidota kārbiņa ar Sibīrijas bērnu atmiņām par maizi.
Projekta “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī” ietvaros skolēnu pagatavots koferis. Koferī glabājas stāsti par muzejiem. Projekts bija veltīts Latvijas 90. dzimšanas dienai.

Juta Ozola-Gintere, viena no Rīgas Ēbelmuižas pamatskolas muzeja izveidošanas idejas autorēm

Rīgas Anniņmuižas vidusskolas muzejs

Adrese: Kleistu iela 14, Kurzemes rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Anniņmuižas vidusskolas muzejs dibināts 2006. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Veidot skolas muzeju ar pastāvīgu un mainīgu ekspozīciju un dot iespēju ikvienam skolas skolēnam aktīvi iesaistīties skolas vēstures izpētē.

Muzeja dibinātāja / tagadējās vadītāja.

Muzeja dibinātāja un pirmā vadītāja Inga Liepa (2006 – 2011 un 2020-2022).

Muzeja otrā vadītāja Irina Povedjonoka (2011 – 2020).

Muzeja tagadējie pedagogi ir Inga Liepa un Irina Povedjonoka (2020).

Muzeja tagadējās vadītājas

Skolas muzeja tagadējie pedagogi ir Alisa Dobrovenska (kopš 2022. gada) un Irina Povedjonoka (kopš 2011. gada).

Īsa muzeja vēsture.

Muzejs savu darbību sāka 2006. gadā ar toreizējā skolas direktora Ādolfa Skokovska atbalstu. Tam tika piešķirta atsevišķa, skaisti izremontēta telpa – 403. kabinets, kur muzejs atrodas arī šodien. Jau pirmajā gadā tika iekārtota telpa ar trīs stendiem un divām vitrīnām. Nākamajos gados tika izveidoti vēl divi stendi un viena vitrīna. Muzejs stāsta par skolas vēsturi kopš tās dibināšanas 1975. gadā jaunajā Rīgas mikrorajonā Imantā.

2017. gadā muzeja telpa tika pārveidota par latviešu valodas un vēstures kabinetu, saglabājot stendus un vitrīnas. Muzeja lielgabarīta eksponāti tagad glabājas atsevišķā telpā un tiek izlikti apskatei “Muzeju nakts” laikā katru gadu maija beigās.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Simboliska atslēga, kuru direktoram skolas atklāšanas dienā, 1975. gada 1. septembrī, pasniedza ēkas celtnieki.
Skolas soma, kas piederējusi skolas muzeja pirmās vadītājas māsai. Šādas somas skolēni izmantoja 20. gs. 70.- 80. gados.

Rīgas Anniņmuižas vidusskolas muzeju kopš dibināšanas ar pārtraukumu vada Inga Liepa

Rīgas 95.vidusskolas muzejs