Olga Ziemele, Rīgas 31. vidusskolas vēstures skolotāja. Liels Olgas Ziemeles mūža ieguldījums ir savāktais vēstures materiāls par Vecmīlgrāvi, Vecāķiem, Mangaļsalu, par latviešu pirmā mecenāta Augusta Dombrovska dzīvi un darbību un par Ziemeļblāzmu.
Muzeja darba turpinātāji.
Mirdza Urne, Asja Līdaka, Dzintra Bogdanoviča. Šajā laikā tiek noorganizēts bijušo skolotāju salidojums.
Andris Grablovskis, muzeja vadītājs, muzeja pedagoģe Anda Sīmane. Viņu vadībā darbojas skolēni – gidi, ar skolas un apkārtnes vēsturi tiek iepazīstināti visi interesenti.
Muzeja tagadējie vadītāji.
Kopš 2023. gada skolas muzeju vada latviešu valodas un literatūras skolotāja Laima Miezīte.
Īsa muzeja vēsture.
1970. gadā skolas ēkā Skuju ielā 29 tika atklāts muzejs. 1974. gadā šo muzeju pārveidoja par Tautas rakstnieka Viļa Lāča piemiņas un novadpētniecības muzeju. Muzejs Latvijas Muzeju asociācijā ir no 1999. gada. Šo muzeju līdz 1999. gadam vadīja vēstures skolotāja Olga Ziemele. Arī pēc skolotājas aiziešanas mūžībā muzejs turpina darboties kā aktīvs kultūrass centrs ne tikaio skolā, bet arī mikrorajonā.
Skolas muzejā glabājas liels skaits vēstures materiālu, kas stāsta par skolas un tuvākās apkārtnes dzīvi, dažādi dokumenti, atmiņu stāstījumi, fotoattēli, etnogrāfiskie priekšmeti, kas parāda zvejniecības attīstību. Ir apkopoti materiāli par izglītības sākumu Vecmīlgrāvī.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Olgas Ziemeles vēsturisks darbs par Vecmīlgrāvi no 13. Gs. līdz 1939. gadam.
Rīgas 31. vidusskolas literārais žurnāls vairākos sējumos: “MANA BALTĀ BURA”.
Olga Ziemele – Rīgas 31. vidusskolas muzeja izveidotāja un ilggadēja tā vadītāja
Vairākus gadus skolas muzeju vadīja Andris Grablovskis.
Rīgas 31. vidusskolas muzeja viens no stendiem stāsta par Augusta Dombrovska Zaļo skolu
Rīgas 31. vidusskolas muzeja dārgums – Olgas Ziemeles vēsturiskais darbs par Vecmīlgrāvi
Atspoguļot skolas izglītības vēsturi, skolas izaugsmi un sasniegumus darbā, kā arī veicināt skolēnu patriotisko audzināšanu.
Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.
Muzeja dibinātāja, izveidotāja ir skolas bijusī vēstures skolotāja Irēna Roģe, kura daudz konsultējās ar kolēģiem Latvijas Kara muzejā par muzeja fondu veidošanu. Kara muzejs skolai atdeva arī dažas mēbeles. Pieredze muzeju darbā skolotājai Roģei bija, jo pirms darba skolā 13 gadus bija nostrādājusi muzejā.
Muzeja darba turpinātāji.
Pēc skolotājas Roģes muzeja vadību pārņēma pensionēta skolotāja, direktora vietniece mācību darbā Lidija Garoza, kura turpināja iesākto darbu – materiālu atlasē, fotogrāfiju apstrādē, ekspozīcijas plāna izveidē un eksponātu fondēšanā.
Muzeja tagadējā vadītāja.
No 2010. gada muzeju vada latviešu valodas un literatūras skolotāja, valodu jomas vadītāja Dzintra Paukšta, kas turpina iesākto darbu, papildinot krājumu, rīkojot muzeja dienas, piedaloties dažādās Rīgas Skolu muzeja rīkotajās aktivitātēs.
Īsa muzeja vēsture.
2003. gadā Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” notika pirmās skolas Sarkandaugavā 100. gadadienas svinības. Tajā ēkā kādreiz atradās skola. Laika gaitā bija savākti unikāli materiāli par skolas dzīvi. Rīgas 28. vidusskola ir šīs skolas mantiniece. “Laimītes’’ direktore aicināja vēstures skolotāju Irēnu Roģi iepazīties ar savāktajiem materiāliem un, ja iespējams, tos izmantot, ierīkojot Rīgas 28. vidusskolā muzeju. Pēc apspriedes ar toreizējo Rīgas 28. vidusskolas direktori Azandu Asatūrovu tika nolemts veidot skolas muzeju, jo arī pašā skolā bija savākts daudz materiālu par skolas vēsturi.
Tas bija laiks, kad visā Latvijā sāka veidoties skolu muzeji. Muzeja vadītāja apmeklēja skolu muzeju kursus, iepazinās ar skolu muzeju Rīgas Skolēnu pilī. Un tā muzeja iekārtošanas process varēja sākties. Ekspozīcijas veidošanas procesā tika piesaistīts arī mākslinieks. Gan toreizējā skolas direktore Azanda Asatūrova, gan tagadējais direktors Guntars Jirgensons iespēju robežās palīdz un atbalsta skolas muzeja darbu.
2024. gadā skolas muzejs pārcēlās uz jaunām labiekārtotām telpām. Līdz ar pārcelšanos tika pārveidota un papildināta muzeja ekspozīcija.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Muzejā ir vairāki tieši skolai nozīmīgi eksponāti.
Literārais žurnāls “Leģendas”, kurā apkopoti kādreizējo absolventu labākie radošie darbi rokrakstos.
Bijušā skolas skolotāja, rakstnieka, žurnālista Ata Skalberga sarakstītās grāmatas, īpašais veltījums bijušajiem audzēkņiem, fotogrāfijas un citi materiāli.
Rīgas 28. vidusskolas muzeja izveidotāja Irēna Roģe (Fotogrāfija no Rīgas 28. vidusskolas muzeja krājuma)
Kādu laiku Rīgas 28. vidusskolas muzeju vadīja Lidija Garoza (Fotogrāfija no Rīgas 28. vidusskolas muzeja krājuma)
Kopš 2010. gada Rīgas 28. vidusskolas muzeju vada Dzintra Paukšta (Fotogrāfija no Rīgas 28. vidusskolas muzeja krājuma)
Rīgas 28. vidusskolas muzeja kopskats (D.Paukštas foto)
Rīgas 28. vidusskolas muzeja kopskats (D.Paukštas foto)
Rīgas 28. vidusskolas muzejam nozīmīgs eksponāts – literārais žurnāls “Leģendas”, kurā tiek apkopoti kādreizējo absolventu labākie radošie darbi rokrakstos. (D.Paukštas foto)
Adrese: Rušonu iela 6, Latgales priekšpilsēta, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Muzejs savu darbību sāka 2013. gada 23. aprīlī.
Muzeja darbības mērķis.
Muzeja galvenais mērķis ir skolas vēstures veidošana, izpēte un tradīciju saglabāšana.
Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.
Muzeja dibinātāja un vadītāja Rudīte Liepiņa ir vēstures, politikas, filozofijas skolotāja. Rīgas 25. vidusskolā strādā no 1980. gada 1. septembra. Kopējais darba stāžs 56 gadi.
Skolotāja Rudīte Liepiņa ir apbalvota ar Rīgas pašvaldības balvu “Zelta pildspalva” 2002. gadā, Gada balvu interešu izglītībā, nominācijā “Par ieguldījumu interešu izglītībā” 2014. gadā un ar Triju Zvaigžņu ordeni 2019. gadā.
Īsa muzeja vēsture.
Rīgā 20. gs. 60. gados sākās strauja jaunu mikrorajonu izveide. Tagadējā Latgales priekšpilsētā, toreiz Maskavas rajons, izveidojās Ķengaraga dzīvojamais masīvs un radās vajadzība pēc jaunām skolām. Un tā 1963. gadā te tika dibināta Rīgas 25. vidusskola, kas veidojās uz Rīgas 11. astoņgadīgās skolas bāzes, jaunuzceltās telpās Rušonu ielā 6 ( toreiz Roberta Eihes iela). Ķengarags auga, un skola 8 reizes ir dalījusies, kad no mūsu skolas uz jaunām skolām aizgāja bērni un skolotāji, līdz 2014. gadā skolai pievienoja slēgto Rīgas 62. vidusskolu. Sākumā skola bija krievu – latviešu plūsmas skola, bet no 1970. gada – tikai latviešu plūsmas skola.
Sākot ar 1969. gadu, mūsu skolas identitāte bija automācība. Visā republikā Rīgas 25. vidusskola bija slavena ar autosportistu komandām, kuras daudzus gadus uzvarēja visās auto sacensībās republikā. 1981./1982. mācību gadā skolas komanda kā balvu saņēma automašīnu “Volga”. Diemžēl, laikiem mainoties, no 1999. gada automācības skolā vairs nav, bet skolas muzejā ir saglabājušies kausi, kas iegūti sacensībās.
Svarīga vieta skolā no 1982. gada ir matemātikai, kad skolā sāka strādāt skolotāja Anna Gustava. Mūsu audzēkņi guva ļoti labus rezultātus republikas matemātikas olimpiādēs.
Tad nāk lielais pārmaiņu laiks 1991. gads – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana, kas ienes pārmaiņas gan valstī, gan skolas dzīvē.
Šīs pārmaiņas skāra arī mūsu skolu. 1999. gadā Rudītes Liepiņas vadībā tiek dibināts politisko zinību klubs, kurš 2002. gada 22. maijā kļūst par pirmoEiropas klubu Rīgā un 2009. gada septembrī pārtop par skolas muzeja padomi.
Pirmā kluba prezidente bija Eva Lasovska. Skolā tiek organizēti pasākumi par Eiropas Savienības tēmu, audzēkņi piedalās visos iespējamos republikas pasākumos, kas saistās ar Eiropas notikumiem. Konkursi, uzvaras un atskaites par savu darbu Eiropas Parlamentā Strasbūrā jauniešu forumā Euroscola jauno 2000. gada līdz pat 2019. gadam. Aizsākās sadarbība ar ES Parlamenta deputātu Robertu Zīli, mūsu skolas absolventu, kurš ir biežs viesis mūsu skolā, skolēni viesojušies arī pie viņa Briselē. Skolas muzeja īpašais eksponāts ir R. Zīles pildspalva. Pašreiz skola ir izcīnījusi EPVS nosaukumu, un viens no muzeja mērķiem ir turpināt veidot skolas vēsturi, saistot to ar vienotas Eiropas ideju.
Izveidojās aktīvs, kuri veidoja skolas vēsturi, organizēja pasākumus vidusskolēniem, vadīja ZPD skolā. Šiem uzdevumiem pievienojās vēl viens – sākt skolas vēstures izpēti. Tā kā telpas muzejam vēl nebija, tika nolemts veidot skolas vēstures galeriju, izpētīt jau esošos foto materiālus, albumus, ieskenēt tos un veidot stendus. Muzeja tapšanā piedalījās Elīna Rupeka-Rupeika – pirmā muzeja prezidente, tehniskā „dvēsele” un ideju ģenerators Armands Bērziņš, pirmo gadagrāmatu un elektronisko kartotēku veidotāji Kristaps Tīss, Andris Pakuls, Dagnija Zaretoka, vēlāk pievienojās Agnese Veckalne, Elīna Januševska, Sabīne Andzēna, Ringolds Ļeščinskis u. c. 2010. gada aprīlī skolas 3. stāva gaitenī tika atklāta skolas galerija, to atklāja skolas absolvents Roberts Zīle. Muzejs savu darbību sāka 2013. gada 23. aprīlī. Muzejā vadītāji nav mainījušies, muzeju turpina vadīt Rudīte Liepiņa. Mūsu devīze bija „ Mēs pētām un veidojam skolas vēsturi”, darba gaitā tā pārtapa par devīzi „Mūsu šodienas darbi ir rītdienas vēsture”.
Muzeja audzēkņi turpina vadīt vidusskolas audzēkņiem konkursus, pasākumus, kas saistīti ar vēsturi, skolu, svarīgākiem notikumiem Latvijā, ES. Muzeja padomes darbā valda pēctecības princips, 12. klašu audzēkņi apmāca 8. un 9. klašu skolēnus darbā. Ar muzeja darbu un muzejā esošajiem materiāliem tiek iepazīstināti arī sākumskolas un pamatskolas audzēkņi. Muzejā tiek organizētas muzeja stundas dažādām vecuma grupām. Skaista tradīcija ir ik pēc pieciem gadiem organizētie absolventu salidojumi un ikgadējie skolotāju pensionāru salidojumi.
Pirmā stāva gaitenī ir mainīgās izstādes par skolas darbu, pašreiz ir izstāde par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jo 2020. gada vasarā bija paredzēts svinēt šo svētku 60. gadu jubileju. Izstādes izveidošanā tika izmantoti muzeja materiāli.
Šogad tiek veidota jauna elektroniskā kartotēka, kas būs vienkāršāka un pārskatāmāka. Kartotēku veido skolas 11. klases audzēknis Lorens Kaužēns.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Muzeja ievērojamākie eksponāti ir:
Grāmata R. Klaustinsch “Latweeschu rakstneezibas wehsture skolam”, izdota 1907. gadā.
Skolas absolventa Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles pildspalva.
Skolas pirmās direktores Irēnas Sējējas pieraksti, apbalvojumi un personīgās lietas.
Skolā lietotais pirmais dators. Lepojamies ar 412 diskiem, kuros apkopoti foto un video materiāli par skolā notikušajiem pasākumiem.
Rīgas 25. vidusskolas muzeja pedagogs Rudīte Liepiņa
Rīgas 25. vidusskolas viena no identitātēm savulaik bija autoapmācība un autosports. Muzejā esošajā fotogrāfijā redzama balva par panākumiem autosportā – automašīna “Volga”
Rīgas 25. vidusskolas muzeja atklāšana 2013. gadā
Rīgas 25. vidusskolas muzejnieki Eiropas Parlamentā Strasbūrā 2013. gadā
Nozīmīgākais Rīgas 25. vidusskolas muzeja eksponāts – EP deputāta Roberta Zīles pildspalva
Rīgas 25. vidusskolas muzeja dārgums – 1907. gadā izdota grāmata R.Klaustinsch “Latweeschu rakstneezibas wehsture skolam”
Fotogrāfijas no Rīgas 25. vidusskolas muzeja krājuma
Rosināt patriotisma jūtu veidošanos pret savu skolu, pilsētu, valsti.
Muzeja moto: “Caur pagātni līdz mūsdienām.”
Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.
Muzeja dibinātāja un vadītāja ir Rīgas 21. vidusskolas absolvente, fizikas skolotāja Irina Striževska. Pedagoģe, sava darba entuziaste, kura likusi pamatus muzeja darbam skolā un turpina saglabāt tā tradīcijas.
Visus muzeja projektus un pasākumus atbalsta skolas direktore Oksana Daņiļenko un skolas direktores vietniece izglītības jomā Larisa Borovika. Par muzeja vizuālo noformējumu atbild sākumskolas un vizuālās mākslas skolotāja Gaļina Stoma. Ekskursijas muzejā organizē un vada Skolas muzeja aktīvs. Muzeja komanda aktīvi iesaistās un organizē Latvijas simtgades aktivitātes: viktorīnas, izstādes, tikšanās ar radošām personībām.
Īsa muzeja vēsture.
Ideja par Rīgas 21. vidusskolas muzeja izveidi radās 2007. gadā. Idejas autore bija toreizējā skolas direktore Jeļena Cikunova. 2008. gadā tika izveidota galerija, kurā apkopotas izlaidumu fotogrāfijas. Muzeja atklāšana notika 2013. gadā – Rīgas 21. vidusskolas piecdesmit gadu jubilejas svinēšanas pasākumā.
Muzejs sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir vēsturiskā. Tajā ir mācību līdzekļu paraugi, mācību grāmatas, skolēnu somas, pirmais skolas karogs. Skola lepojas ar skolas formu kolekciju un leļļu kolekciju, kurās eksponāti savākti no divdesmitā gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem. Šajā izstādes daļā var iepazīties ar informāciju par skolas direktoriem un pasākumiem, kas saistīti ar viņu darbību, kas apkopota un noformēta stendos.
Otrā muzeja daļa nodrošina saikni starp mūsdienām un skolas vēsturi. Muzeja aktīvs ir apkopojis informāciju par izciliem skolas absolventiem, kuri pēc skolas absolvēšanas dod ievērojamu ieguldījumu Latvijas attīstībā. Muzejs rīko tikšanās ar šiem absolventiem. Barikāžu dienās tradicionāls goda viesis ir skolas absolvents Juris Jasinkevičs. Viņš dalās atmiņās par neaizmirstamo 1991. gada janvāri. Muzejā ir grāmata ar autora autogrāfu.
Mēs uzskatām, ka skolas lepnums ir ne tikai absolventi, bet arī skolotāji. Viena no muzeja ekspozīcijām ir veltīta skolotājiem.
Pastāvīgi notiek aktivitātes muzejā: pievienojam kolekcijai eksponātus, organizējam klases stundas, uzaicinot absolventus, sazināmies ar bijušajiem skolotājiem, organizējam par tradīciju kļuvušo absolventu tikšanās vakaru. Skolēni pētniecisko darbu izstrādē izmanto muzeja arhīva materiālus.
Muzejs regulāri piedalās muzeju skatēs un citos ar muzejpedagoģiju saistītos pasākumos. Lai iepazīstinātu ar skolas vēsturi “Caur pagātni līdz mūsdienām”, gaidām ikvienu Rīgas 21. vidusskolas muzejā.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Interesantākais muzeja eksponāts ir ābece ”Веселый букварь для деревенских детей”, publicēta 1927. gadā Rīgā. Skolotāja Gaļina Stoma to atrada makulatūras vākšanas laikā un atdeva skolas muzejam.
Muzejs lepojas ar pirmās skolas direktores Aldonas Treijas atbalstu. Viens no nozīmīgākajiem eksponātiem ir grāmata par Aldonu Treju ar novēlējuma ierakstu.
Rīgas 21. vidusskolas muzeja vadītāja Irina Striževska
Rīgas 21. vidusskolas muzeja ekspozīcijas kopskats
Rīgas 21. vidusskolas muzejs lepojas ar leļļu kolekciju “Mūsu bērnības lelles”
Viens no Rīgas 21. vidusskolas muzeja ekspozīcijas stendiem
Viens no Rīgas 21. vidusskolas interesantākajiem eksponātiem ir makulatūras vākšanas laikā atrastā 1927. gadā izdotā Ābece (krievu valodā)
Fotogrāfijas no Rīgas 21. vidusskolas muzeja krājuma
Skolas muzejs dibināts 2014. gadā. Pēc skolas likvidācijas 2022. gadā muzejs savu darbību izbeidzis.
Muzeja nosaukums.
“Laikmets un mēs.”
Muzeja darbības mērķis.
Izglītot skolas skolēnus, darbiniekus un citas personas par skolas, skolas ēkas un tās apkārtnes vēsturi.
Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.
Muzeja dibinātāja un tagadējā vadītāja ir skolas matemātikas skolotāja Aina Kalniete. Muzeja darbā skolotājai aktīvi palīdz skolas muzeja padome.
Īsa muzeja vēsture.
Skolas muzeja pirmsākumi meklējami, kad projekta “No paaudžu vērtībām līdz sadarbībai!” ietvaros 2014. gada 16. aprīlī notika skolas muzeja koncepta un ideju radīšanas pasākums, kurā dalību ņēma gan skolēni, gan pedagogi.
2014. gada 23. septembrī muzeja pulciņa dalībnieki bija saaicinājuši bijušos un esošos skolas pedagogus un darbiniekus, kuri strādājuši skolā vairāk nekā 25 gadus. No savāktajiem materiāliem skolēni ir izveidojuši 8 stendus un sakārtojuši eksponātus tā, lai pašiem būtu interesanti. Muzeja pulciņa dalībnieki labprāt iekārto telpas ar lietām, kuras paši sameklējuši un atnesuši.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Muzeja viens no nozīmīgākajiem eksponātiem ir 1923. gadā izdotā 38 autoru grāmata “Daugavas sargi” par Brīvības cīņām 1919. gadā.
Rīgas 18. vidusskolas muzeja “Laikmets un mēs” logo
Rīgas 18. vidusskolas muzeja ekspozīcija
Rīgas 18. vidusskolas muzeja telpas labprāt iekārto muzeja pulciņa dalībnieki ar lietām, kuras paši sameklējuši
Viens no Rīgas 18. vidusskolas muzeja nozīmīgākajiem eksponātiem – 1923. gadā izdotā grāmata “Daugavas sargi” par Neatkarības karu
Fotogrāfijas no Rīgas 18. vidusskolas muzeja krājuma
Adrese: Pulkveža Brieža iela 25, Centra rajons, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Rīgas 13. vidusskolas vēstures muzejs dibināts 1999. gada 4. maijā.
Muzeja darbības mērķis.
Muzeja darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un rosināt tās interesi par Pirmā pasaules kara dalībnieka pulkveža Frīdriha Brieža dzīvi, par skolas vēsturi, kā arī par Latvijas un pasaules vēsturi, piedaloties skolas sabiedriskās dzīves pilnveidošanas procesos.
Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.
Malda Veiskate – pirmā skolas muzeja vadītāja no 1999. gada līdz 2006. gadam. Strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju.
Muzeja darba turpinātāji.
Ināra Tūmiņa – viena noRīgas 13. vidusskolas muzeja vadītājām laikposmā 2009. gada līdz 2016. gadam. Strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju.
Muzeja tagadējā vadītāja.
Nataļja Jurčenko – viena no Rīgas 13. vidusskolas muzeja vadītājām laikposmā no 2006. gada līdz 2016. gadam, kā arī tagadējā muzeja vadītāja. Strādā par Latvijas un pasaules vēstures skolotāju.
Īsa muzeja vēsture.
1998. gada 28. augustā, pulkveža Brieža nāves dienā, pie skolas tika atklāts piemineklis drosmīgajam Pirmā pasaules kara dalībniekam leģendārajam pulkvedim Frīdriham Briedim.
Pēc pieminekļa atklāšanas 1998./1999. mācību gadā Rīgas 13. vidusskolas 7. klases audzēkņi projektu nedēļas laikā nolēma sākt vākt materiālus par Frīdrihu Briedi. Skolēni kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Maldu Veiskati un Latvijas un pasaules vēstures skolotāju Nataļju Jurčenko aktīvi uzsāka darbu. Vispirms skolēni devās uz Latvijas Kara muzeju, kur apskatīja muzeja eksponātus, kaujas ieročus. Kopā ar skolotājiem 7. klases audzēkņi apmeklēja pulkveža Fr.Brieža cīņu vietas. Tai pašā laikā aktīvi notika Rīgas 13. vidusskolas skolēnu sadarbība ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem un Latvijas Kara muzeja darbiniekiem.
Skolas muzeja dalībnieki saņēma pateicības vēstuli no Austrālijā dzīvojošā pulkveža Frīdriha Brieža dēla Jura par to, ka tiek glabāta tēva piemiņa.
1999. gada 4. maijā skolas 2. stāvā, 24. kabinetā tika iekārtota pulkvedim Frīdriham Briedim veltītā ekspozīcija, ar kuru kopā arī dzima Rīgas 13. vidusskolas muzejs.
Skolas muzeja ekspozīcijas – pulkveža Brieža ekspozīcija 24. kabinetā, 4. stāva galerija un skolas vēsturei veltīta ekspozīcija 11. kabinetā – ir pieejamas katru dienu visiem Rīgas 13. vidusskolas skolēniem, skolotājiem un skolas viesiem.
Skolas vēstures muzejs vāc faktus, materiālus, lietišķos priekšmetus un dokumentus par pulkvedi Frīdrihu Briedi un skolas vēsturi, pastāvīgi papildinot gan savu materiālo, gan digitālo krājumu.
Skolas muzejs aktīvi piedalās Rīgas skolu muzeja rīkotajos konkursos un pasākumos, cieši sadarbojas ar Rīgas 13. vidusskolas skolēnu pašpārvaldi un rīko vairākus pasākumus skolā, veltītus Lāčplēša dienai un katrai Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Gundegas Cēberes grāmata “Oļegs Skarainis. Latviešu tēlnieka dzīve un darbs laiku griežos” ar Irēnas Skaraines novēlējumu Rīgas 13. vidusskolas vēstures muzejam. Kopš 2018. gada skolas muzejs cieši sadarbojas ar Irēnu Skaraini – pulkveža Brieža pieminekļa autora Oļega Skaraiņa sievu. Muzeja dalībnieku jaunākā tradīcija ir katru gadu viesoties pie Irēnas Skaraines, tēlnieka O. Skaraiņa sievas, Ragaciemā – Skaraiņu mājā un O. Skaraiņa darbnīcā, palīdzēt Irēnai mājas un dārza darbos, kā arī iegūt vairāk informācijas un materiālu par slavenā Latvijas tēlnieka O. Skaraiņa dzīvi un darbiem. 2019. gada aprīlī skolas muzejs bija ielūgts uz grāmatas par Oļegu Skaraini prezentāciju Latvijas Mākslas akadēmijā, kur kā dāvanu saņēma no I. Skaraines šo grāmatu ar novēlējumu.
Artūra Ņikitina, slavena Latvijas mākslinieka, darbi Rīgas 13. vidusskolā. Artūrs Ņikitins absolvēja Rīgas 13. vidusskolu 1953. gadā un absolvēja mācības Latvijas Mākslas akadēmiju 1962. gadā kā mākslinieks grafiķis. Mākslinieks piedalījies apmēram 700 izstādēs, aptuveni 100 no tām ir personālizstādes. Artūra Ņikitina radītie darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā, Tretjakova galerijā un A. Puškina Tēlotājmākslas muzejā Maskavā, Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un citu muzeju un privātajās kolekcijās, kā arī Rīgas 13. vidusskolā.
Rīgas 13. vidusskolas muzeja tagadējā vadītāja Nataļja Jurčenko
Pulkvedim Fridriham Briedim veltītā ekspozīcija Rīgas 13. vidusskolas muzejā
Rīgas 13. vidusskolas absolventu galerija skolas 4. stāvā
Rīgas 13. vidusskolas īpašais eksponāts – Gundegas Cēberes grāmata par pulkveža Fr.Brieža pieminekļa autoru tēlnieku Oļegu Skaraini ar viņa dzīvesbiedres Irēnas Skaraines novēlējumu skolai
Fotogrāfijas no Rīgas 13. vidusskolas muzeja krājuma
Adrese: Sarkandaugavas iela 22, Ziemeļu rajons, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Rīgas Broces liceja (līdz 2024. gadam Puškina liceja) muzejs dibināts 2018. gadā.
Muzeja darbības mērķis.
Sekmēt un veicināt piederību skolai un Latvijas valstij, veicināt patriotisko un pilsonisko audzināšanu, īstenot savas zemes pilsoņa intelektuālo attīstību, noturīgu morāli un stingru stāju.
Muzeja dibinātājs / pirmais vadītājs.
Andrejs Jefremovs – strādāja bij. Puškina licejā no 1991. gada līdz 2019. gada 8. janvārim. Savas darbības laikā sevi parādīja kā apdāvinātu, unikālu skolotāju, mācīja krievu valodu un literatūru, literatūras teoriju, žurnālistiku, folkloristiku. A. Jefremova stundām bija raksturīgs sistēmiskums, pēctecība, precīzi noteikti mērķi, uzdevumi un sasniedzamais rezultāts. Tās bija neparastas, spilgtas. Skolotājs prata ieinteresēt ikvienu licejistu neatkarīgi no viņa spējām iekļauties stundas procesā, diskusijā, apspriešanā. Mācību stundās bija vērojama saikne ar vēsturi, filozofiju, psiholoģiju, mākslas zinātni un ar dažādām valodām, kuras viņš prata, latviešu, angļu, senslāvu, veckrievu, latīņu, grieķu.
Andrejs Jefremovs bija pirmais muzeja vadītājs. Kopš 2014. gada viņš vāca materiālus, kas saistīti ar Puškina liceja vēsturi. Katru gadu viņš un viņa skolēni izgatavoja plakātus ar fotogrāfijām par visiem notikumiem un svētkiem, kas notika licejā. A. Jefremovs ar muzeja darbinieku grupu fotografēja visus notikumus un rakstīja rakstus skolas avīzē “Liceiskoje vremja”. Darba gadu laikā viņš savāca lielu skaitu materiālu, kas pēc tam tika ievietoti muzejā.
Muzeja darba turpinātāji.
Jekaterina Zverbule (Geraskina) – kopš 2018. gada septembra strādā par krievu valodas un literatūras skolotāju, kā arī māca folkloristiku un žurnālistikas pamatus. No 2018. gada septembra strādā par muzeja pedagogu un piedalās skolas muzeja veidošanā.
Jekaterina Zverbule (Geraskina) beigusi bij. Puškina liceja krievu filoloģijas un žurnālistikas nodaļu 2014. gadā. Tai pašā gadā iestājusies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Krievu filoloģijas nodaļā. 2020. gadā viņa ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu.
Muzeja tagadējā vadītāja.
Kopš 2023. gada skolas muzeju vada pedagoģe Anastasija Miņenkova.
Īsa muzeja vēsture.
2018. gadā Puškina licejā tika atvērts skolas vēstures muzejs. Muzejā ir apkopoti materiāli no 1989. gada līdz mūsdienām. Muzejs visu laiku tiek papildināts ar jauniem materiāliem, eksponātiem un stendiem.
Šobrīd muzejā ir apmēram 350 priekšmetu. Muzejs ir jauns, bet tam ir liela un intersanta vēsture. Krājumā izveidotas 20 sadaļas par dažādām tēmām. Muzejam ir seši galvenie stendi. Muzejā ir daudz fotogrāfiju un plakātu no dažādiem pasākumiem, avīzes, kurās lasāmi skolotāju un skolēnu raksti.
Liela nozīme ir arī liceja skolotāju un absolventu sarakstītajām grāmatām. Muzejā var apskatīt dažādu gadu zinātniskos darbus un projektus.
Īpašu vietu ekspozīcijā ieņem Puškina liceja mākslas almanahs “ARS”, kas tiek izdots kopš 1995. gada.
Muzeja krājumā ir balvas no sporta pasākumiem, tās ir izstādītas pie sporta zāles. Arī balvas un dāvanas licejam, kas glabājas direktora kabinetā, tiek uzskatītas par muzeja eksponātiem. Turklāt liceja ēkā atrodas vairākas pārvietojamas izstādes, piemēram, mākslas izstāde un Latvijas simtgadei veltītā ekspozīcija.
Skolas muzejs aktīvi piedalās visās skolas aktivitātēs un saglabā liceja vēsturi.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Divas vecas viesu grāmatas, kuras izveidoja pirmā direktore Alīna Vladimirskaja. Tajās ir fotogrāfijas no dažādiem notikumiem, svētkiem, pieņemšanām, semināriem, kas notikuši licejā no 1976. līdz 1994. gadam. Interesanti, ka šo pasākumu dalībnieki ir viesi no daudzām valstīm, ne tikai no Eiropas, bet arī citām pasaules valstīm. Grāmatās var apskatīt viesu fotogrāfijas, izlasīt vēlējumus, Francijas, Holandes, Vācijas, Ķīnas un daudzu citu valstu pārstāvju parakstus.
Rīgas Broces liceja muzeja izveidotājs Andrejs Jefremovs
No 2018. gada līdz 2023. gadam skolas muzeju vadīja Jekaterina Zverbule (Geraskina).
Rīgas Broces liceja muzeja kopskats
Puškina liceja muzeja mainīgā ekspozīcija
Puškina liceja muzeja īpašie eksponāti – divas pagājušā gadsimta otrās puses skolas viesu grāmatas ar ierakstiem no daudzām pasaules valstīm
Adrese: Hipokrāta iela 31, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Skola dibināta 1992. gadā, tās attīstība un vēsture rit kopsolī ar Latvijas Trešo atmodu. 2018. gadā dibināts skolas muzejs.
Skolas muzeja nosaukums.
“Pēdas”. Skola, tās skolotāji, skolēni, vecāki cits cita dzīvē atstāj nospiedumus. Kādus? Cik dziļus? Tas atkarīgs no cilvēkiem un laika.
Muzeja darbības mērķis.
Saglabāt, apkopot un sistematizēt skolas pastāvēšanas laika liecības par notikumiem, skolotājiem, skolas darbiniekiem, skolēniem, veidot piederību un lepnumu par savu skolu. Muzeja, tāpat kā skolas moto skan: “Tici un veido sevi un pasauli.”
Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.
Muzeja idejas autore, ekspozīciju izveidotāja ir pirmā un ilggadējā Mežciema pamatskolas direktore Silvija Tikmere. Viņa no mazas Mežciema sākumskolas, kurā 1992. gadā mācījās 149 skolēni, bija 7 klašu komplekti, strādāja 20 skolotāji, izveidoja Mežciema pamatskolu, kurā 2020. gadā mācās 800 skolēni, ir 28 klašu komplekti, strādā 56 skolotāji.
Muzeja darba turpinātāji.
Līdz 2021. gada par skolas muzeja vadītāju strādāja interešu izglītības skolotāja Ginta Āriņa.
Muzeja tagadējā vadītājs.
Kopš 2022. gada skolas muzeju vada pedagogs Ernests Sviklis.
Īsa muzeja vēsture.
Muzeja iekārtošana bija viens no skolas Latvijas 100-gadei veltītajiem pasākumiem. Tā idejas pamatā bija vēlme parādīt, ka arī skola ar nepilnu 30 gadu pastāvēšanas vēsturi ir Latvijas daļiņa. 2018. gada 16. novembra svinīgajā pieņemšanā- ikgadējā labāko skolēnu sumināšanas akcijā pie direktores “Skolas lepnums”- muzejs vēra durvis pirmajiem apmeklētājiem.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Muzeja nozīmīgākais eksponāts ir pirmais skolas vimpelis, kurā skolas nosaukumam līdzās ieaustās 9 kā dzērvju kāsī lidojošas grāmatas simbolizē un atgādina izglītības un skolotāju darba sūtību- kalpot nākotnei.
Oriģinālākie un spilgtākie muzeja eksponāti ir skolotāju portretu galerija “Skolotājs ir māksla”. Tie tapuši 2010. gada projektu nedēļas ietvaros, kad skolotāji pārtapa kāda slavena mākslinieka gleznota portreta līdziniekā. Fotoaparāts to fiksēja, mirklis- un tas jau ir vēsture. Mūsu skolas attīstība un skolotāju darbs ir māksla un to ir vērts saglabāt nākotnei.
Mežciema pamatskolas muzeja izveidotāja un pirmā vadītāja Silvija Tikmere
2021./22.m.g. muzeju vadīja Ginta Āriņa
Skolotāju portretu galerija “Skolotājs ir māksla”, kur skolotāji pārtapuši kādā slavenā mākslas darbā, Mežciema pamatskolas muzejā
Mežciema pamatskolas muzeja nozīmīgākais eksponāts ir pirmais skolas vimpelis, kurā skolas nosaukumam līdzās ieaustās 9 kā dzērvju kāsī lidojošas grāmatas
Fotogrāfijas no Mežciema pamatskolas muzeja krājuma
Rīgas Iļģuciema pamatskolas (toreiz Iļģuciema vidusskolas) muzejs dibināts 2004./2005. mācību gadā.
Muzeja darbības mērķis.
Apzināt, pētīt un prezentēt citiem Iļģuciema vidusskolas vēsturi.
Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.
Direktores Ivetas Tauriņas lolojumam, 2004./2005. mācību gadā izveidotajam skolas muzejam, materiālu iegūšanā un apstrādē milzīgu, nenovērtējamu ieguldījumu devusi Vija Skrūzkalne (Iļģuciema vidusskolas direktore no 1985. gada līdz 2004. gadam). Skolā tika iekārtotas telpas patstāvīgai ekspozīcijai. Tur notiek arī tematiskās izstādes, muzeja stundas.
Muzeja darba turpinātāji.
No 2005./2006. mācību gada ar skolas vēstures pētīšanu un prezentācijas materiālu sagatavošanu nodarbojas arī skolēni, jo darbojas muzeja pulciņš, ir arī muzeja atbalstītāju/draugu kopa. Muzeju vadījuši skolotāji Kristīne Raipala (agrāk Markova), Aiga Frīdenberga, Ņina Zaķe, latviešu valodas, literatūras un vizuālās mākslas skolotāja Andra Brice, sākumskolas skolotāja un Iļģuciema vidusskolas absolvente Astra Tukiša.
Muzeja tagadējie vadītāji.
Skolas muzeja pedagogi šobrīd: skolas direktore Iveta Tauriņa un vēstures skolotāja Sandra Āboliņa (kopš 2022. gada).
Īsa muzeja vēsture.
No 2004./2005. mācību gada Iļģuciema vidusskolas direktore ir Iveta Tauriņa. Blakus ikdienas mācību darbam tiek domāts par skolēnu iespējām pilnveidot sevi mākslinieciski izglītojošajā virzienā.
Šobrīd muzeja krājums ir pāri par 2000 vienībām. Tie ir gan foto materiāli, gan ar skolas vēsturi un cilvēkiem saistīta dokumentācija, kā arī ar mācību procesa vēsturi un attīstību saistīti eksponāti – mācību grāmatas, aparatūra, uzskates līdzekļi u. c. Muzeja pašreizējo ekspozīciju ir apmeklējuši visi Iļģuciema vidusskolas skolēni, skolas pedagogi, vecāki, sadarbības partneri un viesi.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Iļģuciema vidusskolas muzejā ir daudzi īpaši eksponāti, sevišķi skolēnus valdzina senie fizikas kabineta mācību līdzekļi un iekārtas.
Tomēr nedalīta uzmanība tiek Cūkmenam, kas ir 6. klašu skolēnu projekta darbs. Viena no skolas tradīcijām ir talkošana Lielajā talkā, esam piedalījušies gan Bērnu slimnīcas teritorijas sakopšanas darbos, gan Bolderājas kāpās izmesto atkritumu vākšanā, gan savas skolas teritorijas labiekārtošanā. Patlaban aktuāla ir sadarbība ar Zero Waste Latvija. Esam par to, lai, ejot dabā, darbotos princips: “Ko atnesi, to aiznes līdzi – neatstāj atkritumus!” Muzeja Cūkmens tieši to arī skolēniem māca.
Otrs eksponāts, kas visiem šķiet interesants, ir vecs padomju laika skolēna portfelis, ko kāda skolotāja atrada, tīrot klases laboratoriju pirms kabineta remonta. Noputējis, deformēts, tas jau atradās ceļā pie izmetamām lietām, līdz kāds nolēma ielūkoties tajā – tur atradās krājums ar kādreizējo ierindas skašu atribūtiem – pilotcepurītēm, rokas lentēm, emblēmām. Tagad šis necilais nobružātais portfelis vienmēr ieinteresē muzeja apmeklētājus.
Lielu ieguldījumu Iļģuciema vidusskolas muzeja izveidē devusi bijusī direktore Vija Skrūzkalne
Iļģuciema vidusskolas muzejs ir direktores un arī tagadējās muzeja pedagoģes Ivetas Tauriņas lolojums
Iļģuciema vidusskolas muzeju kādu laiku vadīja Kristīne Raipala (agrāk Markova)
Arī Ņina Zaķe ir bijusi viena no Iļģuciema vidusskolas muzeja vadītājām
Andra Brice bijusi viena no muzeja vadītājām
Astra Tukiša bijusi viena no muzeja vadītājām
Iļģuciema vidusskolas muzeja ekspozīcija vienmēr piesaista apmeklētājus
Iļģuciema vidusskolas muzeja ekspozīcija vienmēr piesaista apmeklētājus
Iļģuciema vidusskolas muzeja visvairāk apjūsmotais eksponāts – Cūkmens, kas ir 6.klašu skolēnu projekta darbs
Fotogrāfijas no Iļģuciema vidusskolas muzeja krājuma
Adrese: Zeļļu iela 4, Zemgales priekšpilsēta, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Friča Brīvzemnieka pamatskolas muzejs dibināts 2000. gadā.
Muzeja darbības mērķi.
Iepazīstoties ar Friča Brīvzemnieka un Reinholda Georga Šmēlinga dzīves gājumu, veicināt skolas vārda un tradīciju stiprināšanu, atpazīstamības veidošanu vietējā sabiedrībā.
Radīt piederības izjūtu savai valstij, pilsētai un skolai.
Radīt interesi par latviskām tradīcijām, kultūru un vēsturi.
Sniegt atbalstu izglītības iestādes pedagogiem, organizējot un nodrošinot muzejpedagoģiskas tematiskās nodarbības, iesaistoties mācību procesā.
Muzeja dibinātājs / pirmais muzeja vadītājs.
Friča Brīvzemnieka pamatskolas muzeju dibināja skolotāja Inta Pīrāga. Viņa strādājusi par bioloģijas skolotāju Gaujienas vidusskolā, Rīgas 38. astoņgadīgajā skolā, Rīgas 73. vidusskolā un kopš 1997. gada Friča Brīvzemnieka pamatskolā. Pēc aiziešanas pensijā 2000. gadā Inta Pīrāga savus spēkus veltīja, lai vāktu un apkopotu Friča Brīvzemnieka pamatskolas vēsturi, meklētu materiālus un iekārtotu skolas muzeju.
Inta Pīrāga ir ieguldījusi ļoti lielu darbu, lai muzejā redzamie materiāli, vēstures liecības un atmiņu pieraksti nepazustu, bet rastu mājvietu skolas muzejā. Skolas muzejs – tas ir skolotājas Intas Pīrāgas sirdsdarbs. Paldies skolotājai Intai Pīrāgai par nenovērtējamo ieguldījumu un darba mīlestību, veidojot ekspozīcijas un apkopojot muzeja materiālus!
Tagadējie muzeja vadītāji.
Pēc skolotājas Intas Pīrāgas kādu laiku muzeja darbs bija apstājies, līdz 2019. gadā, gatavojoties Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu vēstures muzeju skatei, skolas lietvedības pārzine Ruta Jākobsone sakārtoja visus materiālus atbilstoši mūsdienu prasībām. Skolas muzejs tika pie renovētām un skaistām telpām, kas bija labs iemesls, lai no jauna iekārtotu muzeju, ieviestu nepieciešamo dokumentāciju un veidotu mūsdienīgu muzeju. Pēc veiksmīgas dalības skatē 2019. gada septembrī skolas vēstures muzejā darbu uzsāka direktores vietniece un skolotāja Elīna Skuja, iesaistot gan izglītojamos, gan veidojot muzeja pasākumus un ekskursijas, īpaši domājot par to, kā muzeju padarīt redzamu un jūtamu skolas ikdienā.
Tagad muzeju vada direktores vietniece un skolotāja Elīna Skuja, bet viņai palīdz lietvedības pārzine Ruta Jākobsone. Ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība – Elīnas pārziņā ir radošā joma – izstāžu, konkursu, ekskursiju, sadarbības pasākumu organizēšana. Savukārt Rutas pārziņā ir lietvedības joma – materiālu un fotogrāfiju vākšana, vēstures stendu noformēšana – viss, kas saistīts ar “papīra darbiem”.
Īsa muzeja vēsture.
2000. gadā, kad tiek dibināts Friča Brīvzemnieka pamatskolas muzejs (Inta Pīrāga), sākotnēji tā ir materiālu krātuve, kurā tiek glabātas vēstures liecības. Plašākai apskatei muzejs savas durvis vēl nav vēris.
2019. gada aprīlī skolas muzejs piedalās Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolas vēstures muzeju skatē (Ruta Jākobsone). Beidzot ir pienācis laiks vērt muzeja durvis un parādīt citiem, kas mēs esam un kādi mēs esam.
Kopš 2019. gada septembra (darbu uzsāk muzeja pedagoģe Elīna Skuja), durvis ir atvērtas ikvienam interesentam, lai parādītu to, cik bagāta ir mūsu skolas vēsture – tā nav mērāma dažos gados, tā pārsniedz 110 gadu slieksni! Skolas ēkas celtniecība sākta 1910. gada 3. maijā. Lai arī skolas nosaukumi dažādu politisko varu laikā ir mainījušies, vienmēr tās uzdevums bijis sniegt zināšanas nākamām paaudzēm.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
Īpašu interesi izraisa muzejā apskatāmais 1941. gada absolventes Ausmas Mīmes dāvinātais rakstāmpiederumu komplekts – penālis. Skolēnam nepieciešamie darbarīki – spalvaskāti, zīmulīši, kas lietoti skolas darbu izpildei. Tajā atrodams datējums: 1933. gada 16. aprīlis. Nelielais koka penālis greznots ar smalku zīmējumu.
Otrs nozīmīgākais eksponāts ir pirmā saglabājusies skolas ēkas fotogrāfija. Tā atrodama gan arhīvā, gan interneta resursos. Lepojamies ar to, ka ir pieejama tik sena fotogrāfija, kas uzņemta 20. gadsimta sākumā. Lai gan nav zināms precīzs tās uzņemšanas gads, tomēr šodien, skatoties uz seno fotogrāfiju, pārņem dīvaina sajūta – cik daudz pārmaiņu laiks ir nesis! Toreiz vēl mazie kociņi šodien izauguši lieli un kupli. Vērojot seno fotogrāfiju, redzam skolas izaugsmi un attīstību. Nu jau esam piedzīvojuši skolas un pagalma renovāciju, tāpēc lepojamies, ka varam mācīties sakoptā un skaistā skolā. Mēs esam GAISMAS PILS pašā Āgenskalna centrā.
Friča Brīvzemnieka pamatskolas muzeja izveidotāja un pirmā vadītāja Inta Pīrāga
Friča Brīvzemnieka pamatskolas muzeja tagadējās vadītājas Elīna Skuja un Ruta Jākobsone
