Adrese: Rušonu iela 6, Latgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Muzejs savu darbību sāka 2013. gada 23. aprīlī.

Muzeja darbības mērķis.

Muzeja galvenais mērķis ir skolas vēstures veidošana, izpēte un tradīciju saglabāšana.

Muzeja dibinātāja / tagadējā vadītāja.

Muzeja dibinātāja un vadītāja Rudīte Liepiņa ir vēstures, politikas, filozofijas skolotāja. Rīgas 25. vidusskolā strādā no 1980. gada 1. septembra. Kopējais darba stāžs 56 gadi.

Skolotāja Rudīte Liepiņa ir apbalvota ar Rīgas pašvaldības balvu “Zelta pildspalva” 2002. gadā, Gada balvu interešu izglītībā, nominācijā “Par ieguldījumu interešu izglītībā” 2014. gadā un ar Triju Zvaigžņu ordeni 2019. gadā.

Īsa muzeja vēsture.

Rīgā 20. gs. 60. gados sākās strauja jaunu mikrorajonu izveide. Tagadējā Latgales priekšpilsētā, toreiz Maskavas rajons, izveidojās Ķengaraga dzīvojamais masīvs un radās vajadzība pēc jaunām skolām. Un tā 1963. gadā  te tika dibināta Rīgas 25. vidusskola, kas veidojās uz Rīgas 11. astoņgadīgās skolas bāzes, jaunuzceltās telpās Rušonu ielā 6 ( toreiz Roberta Eihes iela). Ķengarags auga, un skola 8 reizes ir dalījusies, kad no mūsu skolas uz jaunām skolām aizgāja bērni un skolotāji, līdz 2014. gadā skolai pievienoja slēgto Rīgas 62. vidusskolu. Sākumā skola bija krievu – latviešu plūsmas skola, bet no 1970. gada – tikai latviešu plūsmas skola.

Sākot ar 1969. gadu, mūsu skolas identitāte bija automācība. Visā republikā Rīgas 25. vidusskola bija slavena ar autosportistu komandām, kuras daudzus gadus uzvarēja visās auto sacensībās republikā. 1981./1982. mācību gadā skolas komanda kā balvu saņēma automašīnu “Volga”. Diemžēl, laikiem mainoties, no 1999. gada automācības skolā vairs nav, bet skolas muzejā ir saglabājušies kausi, kas iegūti sacensībās.

Svarīga vieta skolā no 1982. gada ir matemātikai, kad skolā sāka strādāt skolotāja Anna Gustava. Mūsu audzēkņi guva ļoti labus rezultātus republikas matemātikas olimpiādēs.

Tad nāk lielais pārmaiņu laiks 1991. gads – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana, kas ienes pārmaiņas gan valstī, gan skolas dzīvē.

Šīs pārmaiņas skāra arī mūsu skolu. 1999. gadā Rudītes Liepiņas vadībā tiek dibināts politisko zinību klubs, kurš 2002. gada 22. maijā kļūst par pirmoEiropas klubu Rīgā un 2009. gada septembrī pārtop par skolas muzeja padomi.

Pirmā kluba prezidente bija Eva Lasovska. Skolā tiek organizēti pasākumi par Eiropas Savienības tēmu, audzēkņi piedalās visos iespējamos republikas pasākumos, kas saistās ar Eiropas notikumiem. Konkursi, uzvaras un atskaites par savu darbu Eiropas Parlamentā Strasbūrā jauniešu forumā Euroscola jauno 2000. gada līdz pat 2019. gadam. Aizsākās sadarbība ar ES Parlamenta deputātu Robertu Zīli, mūsu skolas absolventu, kurš ir biežs viesis mūsu skolā, skolēni viesojušies arī pie viņa Briselē. Skolas muzeja īpašais eksponāts ir R. Zīles pildspalva. Pašreiz skola ir izcīnījusi EPVS nosaukumu, un viens no muzeja mērķiem ir turpināt veidot skolas vēsturi, saistot to ar vienotas Eiropas ideju.

Izveidojās aktīvs, kuri veidoja skolas vēsturi, organizēja pasākumus vidusskolēniem, vadīja ZPD skolā. Šiem uzdevumiem pievienojās vēl viens – sākt skolas vēstures izpēti. Tā kā telpas muzejam vēl nebija, tika nolemts veidot skolas vēstures galeriju, izpētīt jau esošos foto materiālus, albumus, ieskenēt tos un veidot stendus. Muzeja tapšanā piedalījās Elīna Rupeka-Rupeika – pirmā muzeja prezidente, tehniskā „dvēsele” un ideju ģenerators Armands Bērziņš, pirmo gadagrāmatu un elektronisko kartotēku veidotāji Kristaps Tīss, Andris Pakuls, Dagnija Zaretoka, vēlāk pievienojās Agnese Veckalne, Elīna Januševska, Sabīne Andzēna, Ringolds Ļeščinskis u. c.  2010. gada aprīlī skolas 3. stāva gaitenī tika atklāta skolas galerija, to atklāja skolas absolvents Roberts Zīle. Muzejs savu darbību sāka 2013. gada 23. aprīlī. Muzejā vadītāji nav mainījušies, muzeju turpina vadīt Rudīte Liepiņa. Mūsu devīze bija „ Mēs pētām un veidojam skolas vēsturi”, darba gaitā tā pārtapa par devīzi „Mūsu šodienas darbi ir rītdienas vēsture”.

Muzeja audzēkņi turpina vadīt vidusskolas audzēkņiem konkursus, pasākumus, kas saistīti ar vēsturi, skolu, svarīgākiem notikumiem Latvijā, ES. Muzeja padomes darbā valda pēctecības princips, 12. klašu audzēkņi apmāca 8. un 9. klašu skolēnus darbā. Ar muzeja darbu un muzejā esošajiem materiāliem tiek iepazīstināti arī sākumskolas un pamatskolas audzēkņi. Muzejā tiek organizētas muzeja stundas dažādām vecuma grupām. Skaista tradīcija ir ik pēc pieciem gadiem organizētie absolventu salidojumi un ikgadējie skolotāju pensionāru salidojumi.

Pirmā stāva gaitenī ir mainīgās izstādes par skolas darbu, pašreiz ir izstāde par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jo 2020. gada vasarā bija paredzēts svinēt šo svētku 60. gadu jubileju. Izstādes izveidošanā tika izmantoti muzeja materiāli.

Šogad tiek veidota jauna elektroniskā kartotēka, kas būs vienkāršāka un pārskatāmāka. Kartotēku veido skolas 11. klases audzēknis Lorens Kaužēns.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Muzeja ievērojamākie eksponāti ir:

  • Grāmata R. Klaustinsch “Latweeschu rakstneezibas wehsture skolam”, izdota 1907. gadā.
  • Skolas absolventa Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles pildspalva.
  • Skolas pirmās direktores Irēnas Sējējas pieraksti, apbalvojumi un personīgās lietas.
  • Skolā lietotais pirmais dators. Lepojamies ar 412 diskiem, kuros apkopoti foto un video materiāli par skolā notikušajiem pasākumiem.