Konferenci atklāja SMB vadītāja Ineta Amoliņa. Svētku sveicieni tika saņemti no VISC pārstāves, Neformālās izglītības departamenta direktores Agras Bērziņas un RIIMC vadītājas Ingas Cimiņas. LU emeritētā profesore Aīda Krūze sniedza ieskatu LU un SMB sadarbībā. Viskonsinas universitātes Madisonā vācu valodas un literatūras emeritētais profesors, Okupācijas muzeja biedrības biedrs Valters Nollendorfs izstāstīja Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama stāstu, bet Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēde Aija Ebdena – Minsteres Latviešu ģimnāzijas stāstu un personības. Konferences otrajā daļā tika pasniegts apbalvojums “Goda muzejnieks”, SMB vadītāja Ineta Amoliņa un biedrības aktīvisti sniedza pārskata ziņojumu. Konferences beigās notika SMB valdes vēlēšanas.
Jaunajā SMB valdē darbosies skolotājas: Vēsma Sūna Ziemeļvalstu ģimnāzija, Ineta Amoliņa Valmieras Valsts ģimnāzija, Ineta Krastiņa Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, Līva Irbe Dundagas vidusskola un Iveta Krastiņa Pļaviņu vidusskola.
Vēlamies pateikt lielu paldies ikkatram, kurš pagodināja ar savu klātbūtni konferencē.
Tuvojas Latvijas svētki. Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejā tapusi jauna spēle “Iezvanīsim Latviju”, kuru varam izmēģināt kolektīvos, klasēs vai draugu lokā. Cik daudz jūs zināt par Latvijas baznīcām, muižām, vēsturi vai atpūtas vietām? Kur esat bijuši? Iespējams, ka saplānosiet nākamo ceļojumu, lai klātienē redzētu kādu no šīm zvanu vietām. Veiksmi spēlē!
Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas skolu muzejs sadarbībā ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu organizē zinātniski praktisko konferenci “Skola. Skolotājs. Skolēns. Vēsturiskā pieredze mūsdienu pedagoģiskajā procesā”. Konference norisināsies 2022. gada 22. novembrī Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgā, K. Barona ielā 99, kā arī attālināti “ZOOM” platformā. Visiem interesentiem būs arī iespēja vērot konferences tiešraidi Rīgas Skolu muzeja sociālo tīklu kanālos: Rīgas Skolu muzeja Facebook lapā: https://www.facebook.com/RigasSkoluMuzejs Rīgas Skolu muzeja YouTube kontā: https://www.youtube.com/channel/UCPzsJkpCiipjQxOaB1xpkfw
Konferencē ar priekšlasījumiem piedalīsies Rīgas Skolu muzeja speciālisti, skolu pedagogi un augstskolu mācībspēki.
Šīs konferences ietvaros vēlamies vērst uzmanību vairākām, mūsuprāt, nozīmīgām vēstures un aktuālām mūsdienu problēmām, apspriežot tādas tēmas kā:
20. gadsimta skolēnu apģērbs un disciplīna kā politiskās varas un mainīgās sabiedrības spogulis mūsdienu vērtējumā;
Skolotāja tēls un dzīvesdarbība: pieredze, atziņas, pedagoģiskais mantojums;
Mācību priekšmetu audzinošie aspekti;
Dažādu tautību un reliģisko piederību skolas Rīgā: darbības vēsture un tās mūsdienu vērtējums;
Skolu muzeju darbības aspekti pagātnē un mūsdienās.
Konferences laikā tiks arī atklāta Rīgas Skolu muzeja izstāde “Skola. Apģērbs. Laikmets.”, atklājot skolas apģērba mainību 20. gadsimtā, skolas formas ilgtspējību un sadursmi ar laikmeta modes tendencēm, kā arī sabiedrības atšķirīgos viedokļus par skolas apģērba (formas) pielietojumu un ieviestajām regulām. Daļa izstādes veltīta skolotāju vizuālajam tēlam un ģērbšanās paradumiem, galvenokārt, 20. gadsimta 2. pusē.
Rīgas 63. pamatskolas skolēnu pašpārvalde savā brīvajā laikā strādāja pie virtuālā skolas muzeja projekta un ir gatava dalīties ar tā rezultātiem. Tika ieskenēti/pārfotografēti dokumenti un daudzi fotoalbumi no diviem mūsu skolas muzejiem (Baltezera ielā un Pāles ielā) – dažādu gadu skolas, sporta, pionieru hronikas, izlaidumu arhīvi, ikgadējās fotografēšanās un citi tematiskie albumi.
Apmeklējot Rīgas 63. pamatskolas virtuālo muzeju, skolēniem ir lieliska iespēja apgūt skolas vēsturi, savukārt tiem, kas kādreiz šeit mācījušies – atcerēties savus skolas gadus un atrast sevi un savus draugus fotogrāfijās.
Rīgas 63. pamatskolas muzeja vadītāja, skolas direktore Nataļja Naumeca
Ziemeļvalstu ģimnāzijā izveidota neliela izstāde, kurā redzamas no 2004. līdz 2015. gadam skolā lietotās skolēnu dienasgrāmatas un mobilās iekārtas. Pēc dažiem gadiem varēsim skaidrot jauniešiem papīra formāta dienasgrāmatas nozīmi, jo trīsdesmit gadu laikā mobilais telefons, dators un planšetes tās ir izkonkurējuši.
Dienasgrāmata ir ar roku rakstīts teksts par notikumiem, kas sakārtoti hronoloģiskā secībā. Vairākas paaudzes skolēnu dienasgrāmatā ierakstus papildināja katru dienu ar uzdoto un plānoto, skolotāji lika atzīmes un rakstīja piezīmes, bet vecāki pārbaudīja un tās parakstīja.
Matīss Eglītis (Garā pupa, 2019)
Mobilais telefons
Melns kā velns, iegrebtas rētas. Izpalīdzīgs kā eņģelis. Cilvēces labākais izgudrojums – Mobilais telefons.
Mobilais telefons jeb mobilais tālrunis ir bezvadu ierīce balss un datu pārraidei lielos attālumos. Tas ir viens no bezvadu telefonu veidiem. Pirmo rokas mobilo tālruni demonstrēja Martins KūpersMotorola pārstāvis Ņujorkā 1973. gadā, tas svēra aptuveni 2 kilogramus. Dažus gadus vēlāk 1979. gadā Japānā atklāja pasaulē pirmo mobilo sakaru tīklu Nippon Telegraph and Telephone (NTT). Latvijā mobilo sakaru ēra sākās 1992. gadā, kad sāka darboties pirmais šāda veida pakalpojumu sniedzējs Latvijas mobilais telefons.
Palielinoties interneta iespējām, sākās strauja ikdienas digitalizācija. Elektronisko dienasgrāmatu lietošanu Latvijā veicināja 2005. gadā ieviestā E-klase. Šī elektroniskā skolvadības sistēma šobrīd nodrošina ātru un ērtu saziņu starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja vadītāja Vēsma Sūna
Aprīlī skolas muzejs piedāvāja skolēniem un viņu vecākiem piedalīties izstādē “Manu vecāku čaklās rokas”. Izstāde tika veltīta svētkiem, kurus atzīmē maijā – Mātes dienai un Starptautiskajai ģimenes dienai.
Gandrīz visas klases iesniedza savu vecāku darbus. Tās bija gleznas, izšuvumi, adījumi, koka un metāla darinājumi, pinumi, lelles, rotaļlietas.
Izstāde bija atvērtā no 5. līdz 9. maijam. Visi, kuri vēlējās, varēja redzēt, cik talantīgi un radoši vecāki ir mūsu skolēniem un skolotājiem. Izstāde raisīja pozitīvas emocijas un labas atsauksmes gan no skolēnu, gan no skolotāju puses.
Var droši apgalvot – pasākums izdevās interesants, spilgts un noderīgs!
Informāciju sagatavoja Rīgas 13. vidusskolas muzeja pedagogs Nataļja Jurčenko
14. maijā muzeji visā Latvijā aicināja uz ikgadējo Muzeju nakti. Muzeji gaidīja apmeklētājus, lai kopīgi baudītu koncertus un kino vakarus, piedalītos izstāžu atklāšanās, dotos ekskursijās un gūtu atkalsatikšanās prieku.
Savukārt Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejs 13. maijā jau devīto reizi rīkoja Muzeja dienu. Šogad pētījām pasaules notikumus šajā datumā (https://view.genial.ly/624892a90c243c0018228b1a/presentation-13maijs), mudinājām skolēnus un darbiniekus sekot dienas notikumiem un tos iemūžināt. Kas tad interesants notika skolā?
Ziemeļvalstu ģimnāzijā 2022. gada 13. maijā mācījās un klausījās koncertu “Daudz laimes, Latvija”, kurā uzstājās jaunie mākslinieki Grēta Grantiņa un Justs Sirmais. Koncertā skanēja gan tautasdziesmas, gan dažādu komponistu dziesmas. Skolēni aktīvi dziedāja, dejoja un atbalstīja dziedātājus. Atbildot uz testa jautājumiem (https://www.letonika.lv/valodasdiena.aspx), atzīmējām Jura Alunāna dzimšanas dienu un Valsts valodas dienu. Šajā dienā svinējām divpadsmito pēdējo mācību dienu, virpuļojām čigānu melodiju ritmos un stādījām rododendrus. Muzejnieki apkopoja foto un video mirkļus un izveidoja nelielu filmiņu. Bija skaista un saulaina pavasara diena.
Pirmais skolas karogs bija Rīgas Valsts parauga pamatskolas karogs. Tas radās kā Draudzīgā Aicinājuma dāvinājums 1939. gada 7. maijā, un to īstenoja un svinīgi skolai nodeva Rīgas prefektūra. Par šo notikumu ir atrodama informācija Latvijas Valsts vēstures arhīva materiālos 6642.f., 1.apr., 2986.lieta, 244.lpp, to apstiprina arī 1939. gada preses izdevumi. Otrā pasaules kara un okupāciju rezultātā skolas pirmais karogs pazuda. Padomju laika karogs ir saglabājies un ir apskatāms skolas vēstures muzejā. 1990. gadā, kad skola sāka gatavoties savai 70. gadadienai, tika meklēta informācija Latvijas Valsts arhīvā, apkopoti preses materiāli un vākti ziedojumi, lai darinātu skolas karogu, kas būtu identisks pirmajam skolas karogam. Iniciatori bija direktors Juris Liepiņš – 1973.gada skolas absolvents un direktora vietnieks Lūdolfs Mihelsons, 1965. gada skolas absolvents.
Skolas karoga stāstu popularizē 12.a klases skolniece Evelīna Liepiņa: “Gribu ne tikai pati lepoties ar savas skolas patriotiskajām saknēm, bet arī dot ieguldījumu skolas karoga un skolas vēstures popularizēšanā”
Materiālu sagatavoja Rīgas 49. vidusskolas vēstures muzeja vadītāja Aina Babre.
Jau 2021.gada rudenī, kad gatavojāmies Ziemeļvalstu ģimnāzijas 30. dzimšanas dienai, īpaši apzinājām skolas vērtības un simboliku. Jau no pirmajiem skolas gadiem ir nemainīgs logo, kurā ietverti burti “ZVĢ”. Skolas 5 gadu jubilejā izveidots skolas karogs, bet vēlāk arī himna, sudraba žetons un sporta T-krekls. Gandrīz divdesmit gadus mums bija sava dienasgrāmata. Skolas muzejā glabājas materiāli par šo lietu tapšanu, bet pateicoties konkursam “Skolas karoga stāsts”, esam izveidojuši virtuālu vēstījumu.
Veidojot stāstu bija grūtības, kuras radīja epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid- 19 infekcijas izplatības ierobežošanas laikā 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā. Vēlējāmies satikt karoga autori klātienē, lai nofilmētu video vēstījumu un uzzinātu 25 gadus senus notikumus. Interesantas bija sarakstes ar nepazīstamiem cilvēkiem, kad meklējām citus mākslinieces Astras Rubenes gatavotos karogus, jo viņa pati tos nav fotografējusi, pirms atdošanas kolektīviem. Tātad, šis stāsts ir arī par tekstilmākslinieces darba mūžu.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja prezidents Dāvids Germants 12.a klases skolēns un muzeja pedagogs Vēsma Sūna.
9. decembrī plkst. 15:00 Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Skolu muzejs organizēs grāmatas “Muzeji Rīgas skolās paaudžu paaudzēs” atvēršanas svētkus.
Grāmatā atspoguļota un apkopota informācija par 42 Rīgas skolu muzejiem, to vadītājiem un tajos skatāmajiem eksponātiem. Grāmatas līdzautori ir Rīgas skolu muzeju pedagogi.
Mūsu vēsture sākas no mums pašiem – ģimenes, mājas, skolas, pilsētas. Tikai visi kopā tie veido valsti, tās sākumu un turpinājumu. Grāmata ļauj ieskatīties Rīgas skolu muzeju ikdienas dzīvē. Skolas muzeja darba mērķis ir krāt, sistematizēt, veidot izstādes un iegūtās vēstures atmiņas – pētījumus nodot jaunajai paaudzei.
Metodiskais materiāls – grāmata “Muzeji Rīgas skolās paaudžu paaudzēs” izdots ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru “Rīgas Skolēnu pils”, Rīgas Skolu muzeju un Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzejiem.
Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, pasākums notiks tiešsaistē. Priecāsimies, ja radīsiet laiku pieslēgties šim pasākumam.
Visi interesenti pasākuma norisei varēs sekot tiešraidē šeit:
Nospraužot uzdevumus 2021./2022. mācību gadam, Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju jomas metodiskā apvienība kā vienu no pasākumiem, kurā iesaistīties, saglabāja jau iepriekšējā mācību gadā veiksmīgi noritējušo akciju “Iezvanīsim Latviju!”. Akcijas vadmotīvs nav izvēlēts nejauši. 1919. gadā 11. novembra rītā, pēc tam, kad Rīga tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, par svarīgo notikumu ziņoja Svētā Pētera baznīcas zvani, tādējādi pilsētas iedzīvotājiem nesot svarīgo vēsti.
Akcijas mērķis bija skolu muzeju komandām Patriotu nedēļas laikā (no 11. līdz 18. novembrim) ar zvanu skaņām un sveču liesmām apliecināt savu piederību Latvijai. Ņemot vērā sarežģīto epidemioloģisko situāciju, skolu muzejniekiem bija dota rīcības brīvība un brīvs radošo domu lidojums. Tā kā šajā laikā daudzviet mācības joprojām notika attālināti, aktivitātēs klātienē pārsvarā tika iesaistītas sākumskolu klases.
Gluži kā pagājušajā mācību gadā, arī šoreiz akcijā aktīvi iesaistījās Friča Brīvzemnieka pamatskolas skolēni. 11. novembra rītā 1.-3. klašu skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem veidoja sveču ceļu pie skolas, savukārt 4.-9. klašu skolēni sveces karavīru piemiņai aizdedza savās mājās vai arī devās uz piemiņas vietām Rīgas apkārtnē. Fotogrāfijas no akcijas tika ievietotas Padlet sienā https://padlet.com/SkElina/amj1fcdvi0bf7vc7 . 2.b klase atsaucās skolotājas Elīnas Skujas aicinājumam un iemācījās ar zvaniņiem nospēlēt latviešu tautasdziesmu “Maza, maza meitenīte”, kuru izpildījām 11. novembra rītā atklājot Sveču ceļu!
Rīgas 28. vidusskolas audzēkņi skolas pagalmā no svecītēm izveidoja un izgaismoja Latvijas karogu.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejnieki valsts svētku nedēļas laikā piedalījās vairākos pasākumos. Ar gaismas sveicienu tika ņemta dalība Rīgas Franču Liceja simtgades Gaismas ceļā, tika apmeklēti Brāļu kapi, kur iedegtas svecītes pie Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ģimnāzijas skolnieka A. Veisa atdusas vietas un Mātes Latvijas pieminekļa, kā arī apmeklēta Brīvības cīņu piemiņas vieta Bauskā, un nolikti ziedi pie ģimnāzijas audzēkņa Ā. Āboliņa atdusas vietas Bauskas kapsētā.
Rīgas 84. vidusskolai Patriotu nedēļa ir saviļņojumu pilns laiks. Skola ietērpjas svētku rotā. Gan skolā, gan ārpus tās iekvēlojas svecīšu liesmiņas. Šogad Lāčplēša dienā tika turpināta iesāktā tradīciju un pie skolas no svecīšu liesmām izveidota spēka zīme Latvijai. Tāpat notika citi Patriotu nedēļas pasākumi, kuri apvienoti afišā. Skolas mājas lapā https://www.r84vs.lv/ un Facebook kontā https://www.facebook.com/r84vs/ var aplūkot video, veidotu no skolēnu, vecāku un skolotāju fotogrāfijām, kā arī citus materiālus no svētku norises.
Svinēt Valsts svētkus ar dziesmām un dzejoļiem ir sena Rīgas 21. vidusskolas tradīcija. Svētku dienās skolēni pulcējas skolas gaiteņos, dzied iemīļotākās latviešu dziesmas un deklamē latviešu dzejnieku dzeju. Šajā gadā sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ skolēni nevēlējās pārtraukt šo tradīciju, tādēļ viss tika darīts attālināti – https://www.youtube.com/watch?v=nDJPkQuukiE.
Rīgas 25.vidusskolā bija patriotisma nedēļas no 4.novembra līdz 17.novembrim, kuras laikā bija patriotisma stundas, ko vadīja vēstures un sociālo zinību skolotāji, kā arī audzināšanas stundas visās klasēs ar video materiāliem. 17.novembrī mums bija akcija “Iedegsimies par Latviju”, kurā piedalījās mazāko klašu audzēkņi un skolēnu pašpārvaldes pārstāvji, arī muzejnieki, lai ierobežotu cilvēku saskarsmi, svecīšu nolikšana notika vairākās reizēs.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzejnieki piedāvāja radošu pieeju: 1) skolotājiem patriotiskās nedēļas laikā MsTems vai Zoom izmantot fonu ar Latvijas karogu; 2) sākumskolas skolēniem zīmēt savus latvju rakstus (video pamācība nosūtīta skolotājiem https://youtu.be/D4-CI19zKs0); 3) vidusskolas klasēm tika izveidota spēle klases stundai (https://jeopardylabs.com/play/latvija-un-latviei-2).
Kā katru gadu, aktīvi Latvijas valsts svētku nedēļas pasākumos iesaistījās Ēbelmužās pamatskolas skolēni. Vēlot saules mūžu Latvijai arī šogad tika izliktas svecītes latvju rakstu zīmēs.
Rīgas 49. vidusskolā 11. novembrī sākumskolas bērni zīmēja latviskās zīmes. Audzināšanas stundā visi skatījās Aizsardzības ministrijas rosinātu ar aizsardzības ministra Dr. Arta Pabrika uzrunu skolām un skolēniem režisora Askolda Saulīša, pēc D. Īvana scenārija veidoto filmu “Mans zelts” (2020) par Latvijas armiju. Mājās vai arī Daugavmalā pie Valsts Prezidenta pils sienas visi iededza svecītes. 18. novembrim bija veidots pašu režisēts kopdarbs, “Sveiciens valsts svētkos”, kurā iesaistījās 3a. klases bērni, deklamēja 12.c klases Marta Andersone, 9.b klases Gustavs Markuss Ružickis, iedziedāja 12.a Klāvs Aleksandrs Bluķis, kopā salika videomeistars no 12.a Edvards Geits-Miķēns. Savukārt skolas muzejā 8.a klase iepazinās ar valsts svētku atzīmēšanu skolas pirmsākumos (20.- 30.g.).
Piederību savai zemei gan veidojot auseklīša zīmi no sveču liesmiņām, gan noliekot ziedus pie Fridriha Brieža piemiņas akmens, apliecināja arī 13.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki.
Par godu Latvijas dzimšanas dienai skolas pagalmu izrotāja Anniņmuižas vidusskolas domes skolēni.
Rīgas 18.vidusskolas muzeja pulciņa dalībnieki izveidoja prezentāciju – apsveikumu Latvijas valsts svētkos.
Arī Iļģuciema vidusskolas skolēni ir sagatavojuši sveicienus Latvijas dzimšanas dienā – tie ir videosveicieni.
Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolas muzejnieki akcijā iesaistīja visu skolu. Tika gatavoti gan apsveikumi, gan vēlējumi, gan veidotas kolāžas par Latvijai nozīmīgiem simboliem, notikumiem un tradīcijām. Rezultātā tika izveidota izstāde “Iezvanīsim Latviju!”
Paldies skolu muzeju pedagogiem un skolēniem par aktīvu līdzdalību akcijā “Iezvanīsim Latviju”! Zinu, ka arī visās pārējās Rīgas skolās notika līdzīga rakstura pasākumi. Par to mēs varam pārliecināties ielūkojoties skolu mājas lapās un facebook kontos. Šeit pievienotie foto un video ir neliels ieskats akcijas norisē no skolu muzeju iesūtītajiem materiāliem. Informāciju apkopoja Uģis Vārslavāns, Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” skolu muzeju jomas izglītības metodiķis.
