Author: Jāzeps Imants Vikšers Page 5 of 10

Adrese: Ruses iela 22, Zemgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas skolas muzejs nodibināts 1995. gadā pēc skolas direktores S. Semenko un vēstures skolotājas A. Dalbiņas ierosinājuma, kura vadīja muzeju līdz 2014. gadam. 2016. gada oktobra vidū pēc reorganizācijas tika svinīgi atklāts skolas vēstures muzejs jaunā skolas telpā.

Muzeja darbības mērķis.

Atspoguļot Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas un Zemgales priekšpilsētas vēsturi, izaugsmi un sasniegumus.

Muzeja galvenie darbības virzieni:

savas piederības dzimtajai vietai, skolai, valstij audzināšana;

muzeja krājumu papildināšana, sistematizēšana un uzglabāšana;

jauno gidu apmācība;

Rīgas, Zemgales priekšpilsētas un Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas vēstures pētīšana;

sadarbība ar citiem Rīgas un Latvijas muzejiem, izbraukuma izstādes;

novadpētniecības un skolas vēstures zinātniski pētniecisko darbu vadīšana;

konkursu organizēšana, piemēram, “Teika par Rīgu”, “Rīgas pieminekļi”, “Rīgas arhitektūras stili”.

Muzeja devīze – “Mēs – vakar, šodien, rīt!”

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Vēstures skolotāja Aleksandra Dalbiņa, pedagoģe, sava darba entuziaste, kura likusi pamatus muzeja darbam skolā, pētnieciskajai darbībai Zolitūdē, ģimnāzijas vēsturei un virknei interaktīvu pasākumu, kas kā tradīcija dzīvo vēl joprojām.

Skolotāja Dalbiņa bija izcila sava darba entuziaste. Viņa rūpīgi vāca un apkopoja informāciju par Zolitūdes ģimnāzijas vēsturi un Zemgales priekšpilsētu. Pēc viņas iniciatīvas muzejā regulāri tika vadītas novadpētniecības stundas, kurās akcentēta mīlestība pret savu pilsētu, rajonu, skolu, valsti.

Muzeja darba turpinātāji.

Radošā komanda – Jeļena Stupele, Marija Brauna, Olga Lukaševiča, Ingūna Hitrova, kas strādāja no jaunā muzeja pirmsākumiem.

Muzeja tagadējās vadītājas.

Marija Brauna – strādā ar muzeju komandu, apmāca gidus, vāc informāciju par priekšpilsētu, papildina krājumu, uzņem viesus, sadarbojas ar citām institūcijām, strādā ar pētnieciskiem darbiem, strādā ar dokumentāciju.

Jeļena Ofmane – izstrādā stundas muzejā un vada nodarbības, vāc un apkopo informāciju par absolventiem, gatavo stendus, svinīgās līnijas un pasākumus, popularizē muzeja darbību skolas avīzē un mājas lapā.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas muzejs dibināts 1995. gadā. Vēstures skolotāja, novadpētniecības darba entuziaste Aleksandra Dalbiņa, izveidojot šo skolas muzeju, īstenoja savu dzīves sapni. A. Dalbiņa bija neliela radoša domubiedru kolektīva, kas palīdzēja viņai realizēt dažādus projektus, sirds un dvēsele. 2016. gada oktobrī durvis vēra jaunā muzeja telpa.

Muzejs turpina rīkot virkni interaktīvu pasākumu: “Leģendas par Rīgu” 5. un 6. klasēm, “Pieminekļi Rīgā” 7. klasēm, “Daugavpils cietoksnis” 9. klasēm, “Rīgas arhitektūras stili” 10.-12. klasēm, sagatavo gidus, kuri vada tematiskas ekskursijas par Rīgu un ir ļoti pieprasīti tajās reizēs, kad ģimnāziju apciemo viesi no citām valstīm.

Vēl viena tradīcija, ko iedibinājusi Aleksandra Dalbiņa, ir muzeju izbraukuma izstādes. Skolēni saistošā formā tiek iepazīstināti ar latviešu kultūru un tās savdabību. Skolā ir viesojušās šādas izstādes – nodarbības: “Lielvārdes josta”, “Latvijas nauda”, “Baltijas ceļš’, “Mēs –tauta”.

Muzejs iesaistās interaktīvās mācību stundās 1.-5. klasēm. Notiek izglītojoši semināri un radošās darbnīcas.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Koka grāmata – muzeja vissenākais eksponāts, kas stāsta, kā mainījās skola, pilnveidojās kabineti, veidojās metodiskās komisijas, kā tika realizēti projekti un radošie kolektīvi.
Kalnciema kvartāla maketa atklāšana. Skolas muzejā 2018. gada 30. janvārī mājīgā gaisotnē notika Pārdaugavas pērles Kalnciema kvartāla maketa atklāšana. Celtniecības koledžas studenti dalījās savā pieredzē par maketa tapšanas radošo procesu. Pasākumā piedalījās Kalnciema kvartāla arhitekts Jānis Pelsis, kurš pastāstīja, kā radās ideja restaurēt koka mājas, ar kādām grūtībām saskārās restaurācijas laikā un kādas ēkas tika nedaudz pārbūvētas. Una Meiberga, Kalnciema kvartāla kultūras programmas vadītāja, aicināja apmeklēt dažādus pasākumus un iepazīties ar koka māju restaurācijas vēsturi audio ekskursijā.

Aleksandra Dalbiņa – Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas muzeja izveidotāja un vadītāja

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzejs

Adrese: Āgenskalna iela 21, Kurzemes rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzejs dibināts 2004. gada 19. maijā.

Muzeja darbības mērķis.

Ir izstrādāts muzeja darbības misijas formulējums: pētīt skolu kā sociālu, politisku un ģeogrāfisku telpu ar savu vēstures sākumu un turpinājumu, ar savu unikālu un personificētu skatu uz mūsdienām, tādējādi tuvinoties atsevišķajam un unikālajam, cik vien tas ir iespējams, bet līdz ar skatu uz skolas dzīves detaļām paturēt prātā Āgenskalnu, Pārdaugavu, Rīgu, valsti, pasauli un nākotni.

Saskaņā ar 2014. gada 7. janvārī apstiprināto RVVĢ reglamentu muzeja mērķis ir atspoguļot izglītības iestādes izglītības vēsturi, izaugsmi un sasniegumus mācību, audzināšanas darbā un ārpusskolas aktivitātēs. Muzeja uzdevumi:vāktfaktu materiālu, lietišķos priekšmetus un dokumentus par izglītības iestādes vēsturi; organizēt pētniecisko darbu; mērķtiecīgi veikt metodiski izglītojošo darbu un sadarbību ar sabiedrību tradīciju saglabāšanā un identitātes uzturēšanā; sadarboties ar valsts muzejiem, izglītības iestādēm.

Muzeja dibinātāji / pirmā vadītāja.

Muzeja izveidošanas iniciatore un dibinātāja, pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas autore bija Rīgas 5 .vidusskolas (no 1991. gada – Āgenskalna ģimnāzijas) leģendārā latviešu valodas un literatūras skolotāja Aina Ruta Britāne (1932 – 2012), vairāku populārzinātnisku rakstu, metodisko līdzekļu un grāmatu autore. Noteikti jāpiemin atbalsts, ko muzeja veidošanas sākuma stadijā deva ģimnāzijas direktore (no 1994. gada līdz 2016. gadam) Sandra Sīle. Līdz ģimnāzijas simtgadei 2021. gada 19. septembrī viņa ar savu filmēšanas komandu pabeigs darbu pie dokumentālās filmas “Pirmais gadsimts Āgenskalnā”, kurā izmantoti muzeja krājumā esošie materiāli.

Agita Veidemane vadīja muzeju no dibināšanas dienas līdz 2008. gadam. Kopā ar A. R. Britāni viņa izstrādāja muzeja attīstības plānu, organizēja muzeja krājuma papildināšanu, sarakstījās ar bijušajiem pedagogiem, skolas absolventiem, tādējādi no gada uz gadu būtiski papildinot muzeja krājumu ar oriģināliem dokumentiem, fotogrāfijām, atmiņu pierakstiem un citiem materiāliem. Balstoties uz A.Veidemanes maģistra darbu “Āgenskalna ģimnāzijas vēsturiskā attīstība” un sadarbībā ar A. R. Britāni izdevniecībā “Jumava” 2006. gadā tika izdota abu pedagogu sarakstīta monogrāfija “Āgenskalna ģimnāzija. Rīgas 5. vidusskola, 2. Rīgas Valsts ģimnāzija”.

Muzeja darba turpinātāji.

No 2008. gada līdz 2012. gadam ģimnāzijas muzeju vadīja izcilā vācu valodas skolotāja Raita Lapiņa (1941 – 2015). R. Lapiņas īpašās uzmanības centrā bija vācu valodas apmācības pirmsākumu izpēte, kas vainagojās ar starptautisku konferenci “50 gadi vācu valodas specializācijai” 2012. gada 14. septembrī.

Muzeja tagadējais vadītājs.

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotājs Māris Zvaigzne vada ģimnāzijas muzeju no 2012. gada 1. septembra. M. Zvaigznes vadībā tika izstrādāti muzeja darba trīs pamatprincipi – papildināt un sistematizēt izglītības iestādes vēstures krājumu, organizēt pētniecisko darbu (audzēkņu zinātniskās pētniecības un konkursu darbi par skolas vēsturi) un sekmēt krājuma materiālu izmantošanu dažādās komunikatīvā darba formās – mācību stundas, ekskursijas, konkursi, tikšanās ar absolventiem, konferences, semināri u.c. Muzeja darbā aktīvi sāka iesaistīties ģimnāzijas audzēkņi, pedagogi un absolventi.

Kā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu muzeju koordinators atbalstīja RIIMC Muzeju apvienības ilggadējās vadītājas Zinaidas Soboļevas aktivitātes Rīgas skolu muzeju darba pilnveidošanā, uzstājoties ar ziņojumiem un referātiem semināros un konferencēs, darbojas Rīgas vispārizglītojošo izglītības iestāžu skolu muzeju metodiskās apvienības konsultatīvajā padomē. Par sasniegumiem darbā saņēmis Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta Atzinības rakstu, Rīgas skolotāju balvu “Zelta pildspalva” un Rīgas domes priekšsēdētāja Atzinības rakstu.

Īsa muzeja vēsture.

Muzeja svinīga atklāšana notika 2004. gada 18. maijā tieši Starptautiskajā muzeju dienā. 2004. gada 19. maijā direktore Sandra Sīle parakstīja Āgenskalna ģimnāzijas muzeja nolikumu. Saskaņā ar to savā darbībā muzejs ievēro Latvijas Republikas Muzeja likumu un Likumu par nacionālo krājumu, Rīgas domes izglītību reglamentējošos dokumentus, ģimnāzijas Iekšējās kārtības nolikumu, ģimnāzijas Attīstības plānu. Muzeja inventārs un finanšu līdzekļi ietilpst Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas budžetā.

2021. gada 19. septembrī Rīgas Valsts vācu ģimnāzija atzīmēs savu 100. gadadienu. 2016. gadā sākās plānveidīga gatavošanās šim ievērojamajam notikumam, jo skolas vēsturiskā ēka (arhitekts Indriķis Blankenburgs), modernā piebūve (arhitekts Andrejs Ģelzis), uzkrātā pedagoģiskā darba pieredze (piemēram, pirmais direktors Pēteris Aivars bija viens no Latvijas vidējās izglītības modeļa izstrādātājiem 20. gadu sākumā), skolas absolventu panākumi jāuzskata par Latvijas izglītības sistēmas un kultūrvēsturiskā mantojuma neatņemamu sastāvdaļu, kuras izpēte ir nozīmīga un svarīga.

Uz šodienu RVVĢ muzeja ekspozīcija ir sadalīta trīs daļās, kuru veido stendi un vitrīnas. Pirmā daļa veltīta 20. gadsimta 20.- 40. gadu atspoguļojumam skolas vēsturē, kurā apvienoti gan pirmā neatkarības laika, gan divu okupāciju laika fotogrāfijas, dokumenti un lietiskie materiāli. Otrā daļa atspoguļo saikni ar absolventiem, viņu darba dzīvi pēc skolas beigšanas. Visbeidzot trešajā daļā pienācīgs gods ir atdots skolotājiem, kuri strādāja skolā, sākot no padomju otrās okupācijas sākuma 1944. gadā līdz pat valstiskās neatkarība atgūšanai, kā arī ģimnāzijas kolektīva raksturojumam 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā. Kopš 2012. gada muzejā tiek organizētas maināmās un jaunieguvumu izstādes, kas veltītas ģimnāzijai svarīgu notikumu atzīmēšanai, pedagogu un absolventu piemiņas saglabāšanai. Sākot ar 2014. gadu, RVVĢ un muzejs regulāri piedalās Starptautiskajai muzeju dienai veltītajā Muzeju naktī.

Ģimnāzijas muzejs mēģinājis aktivizēt kontaktus ar Latvijas vēstures zinātnes centriem, ar tajos strādājošajiem zinātniekiem. Piemēram, no 2011. gada ģimnāzijas muzejam izdevās organizēt vairākas vēsturnieku – zinātnieku un vēsturnieku – skolotāju valsts līmeņa konferences un seminārus par aktuāliem Latvijas vēstures pētniecības jautājumiem, izceļot jautājumu par skolu muzejos esošo dokumentu un materiālu izmantošanu mācību procesā.

Kopš pirmsākumiem muzejs piedalās ikgadējās Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības (Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs RIIMC) organizētajās muzeju skatēs un atestācijās, sadarbojas ar Rīgas Skolu muzeju un Skolu muzeju biedrību.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Viesu grāmata ar ierakstiem no 1931. gada 5. decembra līdz 1939. gada maijam, kas tika atrasta kādā no Rīgas antikvariātiem un atnesta uz skolu. Interesantākais ieraksts: Direktora P. Aivara tikšanās ar 4. Saeimas Izglītības komisijas deputātiem 1934. gada 15. maijā – dažas stundas pirms K. Ulmaņa valsts apvērsuma.

2004.gada 18.maijs. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas (toreiz Āgenskalna ģimnāzijas) muzeja svinīgā atklāšana. No kreisās: 1951.gada absolvents akadēmiķis Jānis Stradiņš, muzeja dibinātāja A.R.Britāne, muzeja vadītāja 2004. – 2008.gadā A.Veidemane

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas muzejs

Adrese: Purvciema iela 38, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas muzejs dibināts 2013. gadā.

Muzeja darbības mērķi.

Apkopot un saglabāt liecības par Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas metodisko darbu, tradīcijām, pedagogiem un skolēniem.

Veidot interaktīvas stundas jaunāko klašu skolēniem, kurās tiem būs iespēja iepazīties ar tehnoloģijām, kas saistītas ar skolas metodisko darbu un ikdienu.

Muzeja dibinātāja / pirmā muzeja vadītāja.

Antoņina Jašina – Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā strādāja par sociālo pedagoģi un kļuva par muzeja veidošanas iniciatori. Vadīja muzeju divus gadus, apkopoja apjomīgu fotogrāfiju un videoierakstu materiālu par ģimnāzijas nozīmīgākajiem pasākumiem: ģimnāzistu iesvētībām un literāro balli. Muzeja tapšanā lielu ieguldījumu deva arī skolotāja Irīna Ivanova.

Muzeja darba turpinātāji.

Buharinska Kristīne – 2015./2017. m. g. Vēstures skolotāja. Piesaistīja darbam muzejā skolēnus. Izveidoja pirmo digitālo muzeja platformu, aprakstu par ģimnāzijas vēsturi.

Budovska Tatjana – 2018./2019. m. g. Pārņēma muzeja vadību brīdī, kad ģimnāzijā notika lieli pārkārtošanas darbi, līdz ar to bija nepieciešams pārvietot visus materiālus uz pagaidu telpām. Saglabāja un paplašināja krājumu ar vēsturiskiem metodiskiem materiāliem.

No 2021. gada līdz 2023. gadam muzeja pedagoģe – Ksenia Drovņikova.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Paršutina Jeļena – vēstures skolotāja. Uzsāka digitāla muzeja veidošanu, ekspozīcijas veidošanu jaunajās telpās, krājuma sakārtošanu un kataloģizāciju.

Īsa muzeja vēsture.

Rīgas Klasiskās ģimnāzijas (tagad Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzijā) muzejs tika dibināts 2013. gadā. Tas darbojās kā 7.-12. klašu skolēnu pulciņš, apkopojot informāciju par aktuāliem notikumiem, lai to saglabātu un nodotu nākamajām skolēnu paaudzēm. Ģimnāzijas muzejs vairākas reizes mainījis savu atrašanās vietu, jo skolēnu skaits ir vienmēr audzis un bija nepieciešamas telpas mācību procesam. Aktīvi tika rīkotas pagaidu ekspozīcijas. Tās tika veltītas tādiem notikumiem kā ģimnāzijas 20 gadu jubileja, Literatūras balles tradīcijas 15. jubileja, atvadām no skolas papīra dienasgrāmatas. Kopš 2016. gada sāka darboties digitālā muzeja krātuve, kurā tiek apkopoti foto un video materiāli no ģimnāzijas svētkiem, pasākumiem, projektiem. 2019. gada beigās tika uzsākts darbs pie pilnvērtīga digitālā muzeja izveidošanas, bet 2020. gada rudenī muzejam tika piešķirta arī pastāvīga telpa. Šobrīd norit darbs pie krājuma sakārtošanas, pastāvīgās ekspozīcijas izveidošanas un interaktīvo nodarbību izstrādes. Īpaši muzejs lepojas ar plašu izglītības procesā agrāk pielietoto materiālu kolekciju, kā arī ar 19. gs. un 20. gs. grāmatu eksemplāriem, kas 90. gadu sākumā bija dāvātas ģimnāzijas (toreiz 87. vidusskolas) bibliotēkai.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Ģimnāzijas forma – Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija ir viena no nedaudzajām skolām Latvijā, kas ieviesa skolas formu jaunāko klašu posmā. Skolas formas modeļi ir pieejami skolas muzejā.
Skolas papīra formāta dienasgrāmata – muzejam izdevās izveidot pilnu Rīgas Klasiskās ģimnāzijas personalizēto skolas dienasgrāmatu kolekciju. Šodienas jaunāko klašu un pamatskolas skolēni savās skolas gaitās ar tādām nav sastapušies ikdienā, līdz ar to ar prieku pēta aizgājušo skolas dzīves liecību.
20. gs. 90. gadu sākumā izmantoto metodisko materiālu kolekcija. Muzejs veido interaktīvās nodarbības, piedāvājot skolēniem iztēloties sevi savu vecāku mācību stundās. Skolēni tiek iepazīstināti ar dažādām pirmsdigitālajām tehnoloģijām – papīra vēstules, papīra bibliotēkas kartotēka, skaņu plates, audio un video kasetes, diafilmas utt.

Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas muzeja veidošanas iniciatore un pirmā vadītāja Antonina Jašina

Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas muzejs

Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 1, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas muzejs dibināts 1958. gadā.

Muzeja darbības mērķis.

Veidot skolas muzeja krātuvi, to dokumentējot, un izmantot visās mācību un audzināšanas darba sistēmās, kā arī tiekoties ar skolas absolventiem.

Muzeja dibinātājs / pirmais muzeja vadītājs.

Ideja par skolas muzeja dibināšanu pieder direktoram (skolu vadīja no 1956. gada līdz 1961. gadam) un vēsturniekam Imantam Plotniekam, Viņa laikā skolā tika izvērsta novadpētniecības kustība, tika izveidots aktīvs skolas muzeja pulciņš.

Muzeja darba turpinātāji.

Pēc skolas muzeja atjaunošanas 2000. gadu vidū līdz 2009. gadam to vadīja Skaidrīte Šņore. Viņa apkopoja un izveidoja grāmatu par skolas vēsturi “Rīgas 2. vidusskola 1940-1990”.

Muzeja tagadējā vadītāja.

No 2009. gada muzeju vada Ineta Krastiņa. Viņa aktīvi uzsāka interjera veidošanu pēc skolas renovācijas, digitalizācijas procesu, piedalījās skolas simtgades pasākumu veidošanā un grāmatas tapšanā “Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 100”.

Īsa muzeja vēsture.

Skolas muzejs darbojas kopš 1958. gada. Direktora un muzeja vadītāja Imanta Plotnieka izveidots, skolas muzejs tika iekārtots neparastā telpā – nelietotās skolas kāpnēs trīs stāvu augstumā. Šajā laikā skolai tika piešķirts Malda Skreijas un Džema Bankoviča vārds. Daļa ekspozīcijas veltīta tā laika politiskajai realitātei. Muzeja paspārnē darbojās sarkano izlūku pulciņš. Tomēr muzejā bija arī daudz citu vērtīgu lietu. Tika izpētīta un apkopota skolas vēsture. Tika sagatavoti skolēni gidi, kas varēj vadīt ekskursijas arī svešvalodās.

Ir saglabājušies novadpētniecības pulciņa1963. gada veiktie uzdevumi: savākti un noformēti 282 eksponāti, pārfotografēti un nokopēti 380 eksponēti. Iekārtots V.I. Ļeņina muzejs. Izveidots S. Eizenšteina muzejs. Iekārtota absolventu kartotēka. Iekārtots muzeja arhīvs. Noorganizētas trīs ekspedīcijas un 6 izstādes. Iekārtots jauns skolas vēstures stends. Izgatavotas 48 vitrīnas “Mūsu absolventi”.
Tomēr izrādījās, ka pirmais muzejs nemaz tik paliekošs nebija. 70. gados pēc lieliem skolas remontdarbiem muzejam vieta atsevišķā telpā vairs neatradās, un visi materiāli tika sakrauti skapjos.

Tikai 2000. gados skolotājas Skaidrītes Šņores vadībā notika skolas muzeja atjaunošana. Sagaidot skolas 90. gadadienu 2006. gada 12. februārī, Rīgas 2. vidusskolas vēstures pētnieki – esošie skolēni un skolotāji, bijušie skolotāji un skolas absolventi – skolotājas Skaidrītes Šņores un vēstures zinātņu doktores, Rīgas 2. vidusskolas absolventes, profesores Dzintras Vīksnas vadībā izveidoja grāmatu par skolas vēsturi no 1940. gada līdz 1990. gadam.

Tajā varam uzzināt par skolu baigajos kara gados, par to, ka, domājot par brīvu un neatkarīgu Latviju, skolēni un skolas absolventi veidoja nelegālas organizācijas, arī par to, ka Otrajā pasaules karā pretējās frontēs cīnījās gan mūsu skolas absolventi, gan skolotāji. Šajā vēstures grāmatā ir atspoguļotas dažādas domas un atmiņas par mūsu skolu padomju okupācijas gados.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Protokolu grāmata no skolas pirmsākumiem, rakstīta latviešu un krievu valodā.
Skolas foto albums no 1916./1917. mācību gadu.

Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas muzeja vadītāja Ineta Krastiņa

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas muzejs

Adrese: Raiņa bulvāris 8, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejs dibināts 1967. gada 2. decembrī.

Muzeja darbības mērķi.

Turpināt veikt Rīgas 1. skolas izglītības un vēstures izpēti no 13. gs. (pirmā mācību iestāde Rīgā – Domskola) līdz mūsdienām.

Apzināt skolas absolventu veikumu un viņu devumu Latvijai, iekļaujot informāciju gidu stāstījumā un izmantojot šo materiālu mācību un skolēnu patriotiskās audzināšanas darbā.

Regulāri veikt ģimnāzijas vēstures muzeja ekspozīcijas papildinājumu atbilstoši novitātēm.

Sadarboties ar mūsu ģimnāzijas sadraudzības skolām un citām Rīgas un Latvijas skolām.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Ģeogrāfijas skolotāja Velta Trautmane, muzeju vadīja no 1966./67. m.g. līdz 1971./72. m.g., Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) strādāja no 1951. līdz 1972.gadam.

Muzeja pamatus lika kopā ar savu audzināmo klasi. Viņas skolēni tulkoja Rīgas izglītības aizsākumu vēsturi no vācu valodas, lai varētu izveidot pirmo muzeja ekspozīciju, kas tika iekārtota ģimnāzijas ēkas 2. stāvā, aulas balkonā.

Muzeja darba turpinātāji.

Šo darbu turpināja angļu valodas skolotāja Elza Rusmane. Skolā strādāja no 1945./46. m.g. līdz 1988./89. m.g., muzeju vadīja no 1973./74. līdz 1988./89. mācību gadam.

Skolotāja kopā ar savām audzināmajām klasēm iekārtoja muzeja telpu 2. stāvā (pašreiz tas ir skolas direktora kabinets). Rūpīgs darbs tika veikts, sakārtojot muzeja krājuma dokumentāciju. Šajā laikā Rīgas Leona Paegles vidusskolas muzejam piešķīra sabiedriskā muzeja statusu.

Ar 1989./90. m.g. līdz šim brīdim muzeju vadīja mūzikas un pamatskolas skolotāja Aina Elita Zumente, kura skolā strādā no 1970./71. m.g.

Pēc skolas ēkas remonta muzejam tika ierādītas lielākas telpas – 150 m² platībā ar 5 ekspozīciju telpām – ģimnāzijas pagrabstāvā. Sākoties Trešās atmodas laikam, skolas muzejs uzsāka aktīvu sadarbību ar 1994. gadā dibināto “Rīgas 1. ģimnāzijas Absolventu un draugu biedrību”.

Pateicoties ģimnāzijas absolventu atsaucībai, muzeja krājumu varēja papildināt ar pienesumu no bijušajiem skolēniem, bagātinot muzeja Latvijas brīvvalsts (1920. – 40. gadi) ekspozīciju.

Atzīmējams, ka tieši 1950. gada absolvents, skolotājs un LU skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja speciālists Andrejs Skuja (1932-2018) devis īpaši lielu ieguldījumu muzeja koncepta izstrādē un muzeja ekspozīcijas izveidē, aptverot laika periodu no 1211. gada līdz 1945. gadam.

Muzeja jaunās ekspozīcijas izveides darbu vadīja un atbalstīja ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics (1973– 2000).

Muzeja tagadējā vadītājs.

Kopš 2024. gada skolas muzeju vada vēstures skolotājs Andis Ignats Jermakovs, šīs skolas absolvents un aktīvs skolas muzeja padomes dalībnieks.

Īsa muzeja vēsture.

Savā darbības laikā skolas muzejs atradies četrās telpās: aulas balkonā, divās klašu telpās 2. stāvā, pēc ģimnāzijas ēkas renovācijas, pēc arhitektu – absolventu Gunāra Birkerta (1944.g.) un Andreja Holcmaņa (1939.g.) ieteikuma muzejam tika nolemts atvēlēt lielākas ekspozīciju telpas ēkas pagrabstāvā. Minētie arhitekti veica telpu projektēšanu, un 2004./2005. m.g. muzejs pārcēlās uz 5 ekspozīciju zālēm 150 m² platībā. Māksliniecisko noformējumu uzņēmās veikt mākslinieki – absolventi Helga Auguste (1960.g.) un Aivars (1963.g.) Krūkļi. Par krājuma papildinājumu rūpējās gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie absolventi.

Pateicoties 1945. gada absolventa, Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Alekseja Apiņa iniciatīvai un atbalstam, Reto grāmatu un rokrakstu krātuvē tika sameklēti Rīgas izglītības vēstures avoti (vācu valodā), palīdzot skolēniem ar tulkojumu. Skolēni un muzeja izveidotāja V. Trautmane ar lepnumu stāstīja par pirmajām sešām vēstures izpētes mapēm.

Skolas vēsture ir apkopota izdevumos:

Absolventes izdevums “Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija” (590 lpp.), izdots 1984. g. Toronto, Ontario;

Elza Rusmane “Pirmā skola” (128 lpp.), izdots 1989. g. Rīgas paraugtipogrāfijā;

“Atvērtās durvis. RĪGAS PIRMĀ ĢIMNĀZIJA PORTRETOS UN NOTIKUMOS” (320 lpp.), izdots 2008./2009. māc. g. SIA “Likteņstāsti”;

1. Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācija “Rīgas Domskola un izglītības pirmsākumi Baltijā” (276 lpp.), Rīgas Domskolas jubilejas krājums 2011. g., “Izdevniecība RaKa”.

Nacionālās skolas simtgadei sadarbībā ar skolas muzeju un pedagogu kolektīvu top jauna rakstnieces Anitas Mellupes grāmata, kas ir iecerēta kā izdevuma “Artvērtās durvis” turpinājums.

Muzeja nozīmīgākie un īpašākie eksponāti.

Skolas pedagoģisko sēžu protokolu grāmata – sākta 1939. gada 9. martā līdz 1945. gada 9. janvārim. Ieraksti veikti kaligrāfiskā rokrakstā, katra protokola beigās visu pedagoģiskās sēdes dalībnieku – skolotāju paraksti. Skolas pedagoģisko sēžu protokolos ir minēti arī tā laika skolēnu saraksti. Interesanti, ka skolā vācu okupācijas laikā mācījušies skolēni – nu jau cienījama vecuma cilvēki, atbraucot ekskursijā no Vācijas uz Latviju, lūdz kopijas no šīs protokolu grāmatas, lai Vācijā varētu pamatot savas izglītības apgūšanu svešatnē.
Ievērojams skaits Rīgas pilsētas 1. vidusskolas audzēkņu piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. Astoņiem 1. Skolēnu-Studentu rotas kareivjiem par varonību, forsējot Daugavu, piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Skolas aulā, godinot drosmīgos skolēnus, pie sienas tika novietota balta marmora goda plāksne. To padomju okupācijas laikā 1940./1941. māc. g. noņēma un iznīcināja. 1990. gada 22. jūnijā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītā marmora plāksne tika svinīgi atjaunota.
Vēl viena skaudra vēstures liecība. Skolas vēstures muzeja ekspozīcijā ir arī no Brāļu kapiem nozagta mirušā Brīvības cīņu dalībnieka Alfrēda Veisa kapa plāksne. Uz skolas muzeju to atnesa sirms kungs, kuram Kauguros bija piešķirts dzīvoklis, kur pirms tam dzīvojis padomju armijas virsnieks, kurš, atstājot dzīvokli, ēkas pagrabā bija “aizmirsis” šo baltā marmora kapa plāksni. Šo piemiņas zīmi okupācijas armijas militārists izmantojis kā “saimniecības gaļas dēli”, par ko liecina uz kapa plāksnes atstātās pēdas, kuras, lai arī kā mēģinātu notīrīt, runā par šī militārista izrīcībām un morāli.
Skolas muzeja ekspozīcijā ir skatāms mūsu bijušā skolēna, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Bungša (1922. g. abs.) apbalvojuma diploms, ko mūsu skolas bijušajam direktoram Artūram Damlicam pagājušā gadsimta 90. gados nodeva Bungša radinieki.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas muzeja dibinātāja un vadītāja no 1967.gada līdz 1972.gadam Velta Trautmane

Rīgas Valda Zālīša sākumskolas muzejs

Adrese: Kalpaka bulvāris 8, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Kad 1993. gadā tiek atjaunota kādreizējā Zālīša skola, ir skaidrs, ka Šmēlinga projektētajā un 1885. gadā atklātajā skolā jāveido muzejs.

Muzeja darbības mērķi.

Skolas vēstures izzināšana un izpēte.

Valda Zālīša dzīves, pedagoģiskās darbības un daiļrades pētniecība.

Muzeja dibinātāji.

Pirmie muzeja patrioti ir Ziedonis Puķītis un Dzintra Otlāne. Pateicoties skolas direktores Lilitas Segliņas un kolēģu atbalstam, viņi dibina muzeju.

Muzeja darba turpinātāji.

Ilgus gadus par skolas vēsturiskā gara saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm Zālīšskolā azartiski, no visas sirds rūpējas Janīna Lazdāne. Muzejs ir skolotājas sirdslieta, un vēl šobaltdien viņa ar sirdsdegsmi vēsta par notikumiem muzeja tapšanā. Muzejam telpu atrada pažobelē, meklēja materiālus, veidoja ekspozīciju, glāba muzeja priekšmetus, kad tekošais jumts appludināja telpu vai, remontējot zāli, sapostīja muzeju. Skolēni aktīvi piedalījās muzeja dzīvē un darbojās tik aizrautīgi un prasmīgi, ka pārsteidza muzeja apmeklētājus ar savām zināšanām un gida prasmēm. Janīnu Lazdāni uzaicināja darbā Zālīšskolā par direktora vietnieci 1996. gadā. Ar visu savu sirdi viņa ir skolā līdz 2013. gadam.

Janīna muzeju uztic Ingūnai Tauriņai. Viņa strādā muzejā līdz 2015. gada 13. februārim, kad dodas dekrētā.

Neilgi muzejā darbojas Baiba Leimane un Maira Glinka.

2015. gada 1. septembrī muzeja vadību pārņem Liena Laicāne. Viņa prot piesaistīt savus audzēkņus. Muzejam ir daudz draugu, un dzīve rit interesanti.

2020. gada pavasarī iepazinusies ar muzeju, 1. septembrī darbu sāk Ligita Ādamsone, skolotāja, arī Ķeguma novada muzeja vadītāja.

No 2022. gada līdz 2024. gadam skolas muzeju vadīja Luīze Vita Bortiņa.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Šobrīd skolas muzeja pedagoģe ir Rūta Dortāne.

Īsa muzeja vēsture.

Muzeja fenomena pamatā ir saglabāt kultūras identitāti un nodot nākamajām paaudzēm kultūrvēsturiskās vērtības.

Muzeja unikalitāte ir ilggadējā skolas pārziņa /1902-1927/, rakstnieka Voldemāra Zālīša /1865-1934/ rakstāmgalds. Janīna Lazdāne atceras, ka rakstāmgaldu atrada pagrabā. Restaurēja skolas galdnieks Ritvars Gailītis ar savu dēlu Uldi.

Muzeja kolekcijā ir vērtīgas grāmatas un fotogrāfijas, bijušo skolēnu un skolotāju atmiņas, balvas par sasniegumiem, skolotājas Lazdānes pildspalva, dažādu laiku liecības un citi skolas dzīvi atspoguļojoši eksponāti.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Ar savu arhitektonisko un kultūras valdzinājumu, vēsturisko un estētisko nozīmību, personību un gadsimtu soļiem Rīgas Valda Zālīša sākumskolai ir muzejiska vērtība. Skolotāji, skolēni un viesi sajūt senās ēkas neparasto pievilcību.

Ilgus gadus par Rīgas Valda Zālīša sākumskolas muzeju rūpējās Janīna Lazdāne (foto no J.Lazdānes privātā arhīva)

Rīgas Dārzciema vidusskolas muzejs

Adrese: Vietalvas iela 15, Latgales priekšpilsēta, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs dibināts 2017. gadā.

Pēc Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolas likvidācijas un pievienošanas Rīgas 93. vidusskolai 2024. gadā tika izveidota Dārzciema vidusskola, kura ir pārņēmusi arī skolas muzeja funkcijas.

Muzeja darbības mērķis.

Apkopot, uzkrāt un izplatīt informāciju par skolas rašanos, vēsturi, tradīcijām un notikumiem skolā.

Muzeja darba turpinātāji

Oksana Semjonova, muzeju vadītāja no 2017. gada līdz 2019. gadam. 2019.-2024. gadam muzeju vadīja skolotāja Gunita Romanovska. Šajā laikā ir apkopoti visi materiāli. Izveidota prezentācija. Organizētas skolas muzeja izstādes 2 reizes gadā. Piesaistīti skolēni. Signēti visi uzkrātie materiāli.

Muzeja tagadējie vadītāji.

Dārzciema vidusskolas muzeja vadīšana uzticēta diviem jaunajiem pedagogiem Renātei Mālmanei un Ričardam Grintiņam.

Īsa muzeja vēsture.

Muzejs savu darbību sāka 2017. gadā, kad Oksana Semjonova uzsāka muzeja veidošanu, sāka uzkrāt materiālus, taču izstādes netika rīkotas. Bija savākti ļoti daudz dažāda veida materiāli – pārsvarā fotogrāfijas, skolēnu darbi, informācija par skolas beidzējiem.

Kad muzeja vadību pārņēma Gunita Romanovska, pirmais gads pagāja grupējot un signējot visus savāktos materiālus, parādījās arī materiālas lietas, kuras skolā pirms tam bija izkaisītas pa dažādiem kabinetiem. Skolas muzejā nonāca arī vērtīgi dāvinājumi skolai, gleznas un vēl dažādi priekšmeti. No tā visa tika veidota pirmā ekspozīcija. Muzeja skatē tika atzinīgi novērtēts ieguldītais darbs, jo patiešām bija izdarīts daudz.

Muzejs turpināja attīstīties, tika uzkrāti arvien jauni materiāli, veidotas tematiskās izstādes “Izgaismo Brīvības pieminekli”, “Dziedam un dejojam Latvijai”. Jaunās tematiskās izstādes tika veidotas, balstoties uz muzeja darbā iesaistīto skolēnu idejām. Viņi rosināja katru klasi piedalīties muzeja ekspozīcijas veidošanā. Tika gatavoti gan plakāti, gan referāti, gan maketi, u. tml.

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Sergeja Žoltoka glezna. Kāds mākslinieks Amerikā uzgleznoja S. Žoltoka portretu un vēlējās to pārdot pašam Sergejam, bet Sergejs viņam atteica. Mākslinieks tomēr vēlējās, lai glezna nonāktu S. Žoltoka ģimenē, un tāpēc to uzdāvināja ģimenei. Savukārt ģimene to uzdāvināja skolai.
Dāvinājums “Kuģis”. Dāvinājums skolai no Šķirotavas cietuma ieslodzītajiem, jo skolas skolotāji ilgus gadus mācīja Šķirotavas cietuma ieslodzītos. Šķirotavas cietuma ieslodzītie to veidoja tieši kā dāvinājumu S. Žoltoka vidusskolai.

Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolas muzeja pirmā vadītāja Oksana Semjonova

Rīgas Rīnūžu vidusskolas muzejs

Adrese: A. Dombrovska iela 88, Ziemeļu rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Skolas muzejs tika atklāts 2001. gada 22. decembrī.

Muzeja darbības mērķis.

Atspoguļot Rīgas Rīnūžu vidusskolas vēsturi, izaugsmi un sasniegumus darbā.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Ideja par skolas muzeja dibināšanu pieder Viktorijai Verhovskai – pirmajai skolas direktorei, kura vadīja skolu no 1990. gada līdz 2015. gadam. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Svetlana Trofimova (2001-2005), audzināšanas darba vadītāja, direktora vietniece, uzsāka muzeja veidošanu un vadīšanu. Koordinēja darbu muzejā, apmācīja muzejniekus.

Muzeja darba turpinātāji.

2005.-2007. g. – Ingrīda Lasinska, latviešu valodas skolotāja, iedzīvināja skolas tradīcijas.

2007.-2011. g. – Nataļja Kiseļova, latviešu valodas skolotāja, organizēja tikšanās, pasākumus.

2011.-2024. gadam skolas muzeju vadīja Vera Verhovska, sociālo zinību un vēstures skolotāja. Organizēja darbu muzeja eksponātu noformēšanu un saglabāšanu sadarbībā ar skolas padomi, eko padomi. Atbildēja par muzeja materiālajām vērtībām, krājumu papildināšanu un uzskaiti.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Kopš 2024. gada skolas muzeju vada pedagoģe Valentīna Gorškova.

Īsa muzeja vēsture.

2001. gada 22. decembrī, kad tika atklāts skolas muzejs, tas atradās 101. kabinetā. No 2009. gada līdz 2016. gadam tas tika paplašināts (101.-103. kabinets), bet no 2017. gada līdz 2019. gadam notika tā rekonstrukcija.

Skolas muzejs piedalījās Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu vēstures muzeju skatēs, pilsētas festivālā “Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai”. Muzejs popularizēja un noformēja Erasmus+ projekta «Energy and daily usage» aktivitātes, ekspozīciju var apskatīt skolas trešā stāva gaitenī. Viesu vizītes – Latvijas Republikas Valsts prezidenti Valdis Zatlers (2012./2013. m.g.), Raimonds Vējonis (2017./2018. m.g.).

Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.

Skolas makets 1:1000, autori Vladimirs Antropovs, Aleksandrs Šitovs (02.03.2002.).
20. gadsimta skaitļošanas tehnika.

Svetlana Trofimova 2001.gadā uzsāka Rīgas Rīnūžu vidusskolas muzeja veidošanu

Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas muzejs