Adrese: Āgenskalna iela 21, Kurzemes rajons, Rīga
Skolas muzeja dibināšanas gads.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzejs dibināts 2004. gada 19. maijā.
Muzeja darbības mērķis.
Ir izstrādāts muzeja darbības misijas formulējums: pētīt skolu kā sociālu, politisku un ģeogrāfisku telpu ar savu vēstures sākumu un turpinājumu, ar savu unikālu un personificētu skatu uz mūsdienām, tādējādi tuvinoties atsevišķajam un unikālajam, cik vien tas ir iespējams, bet līdz ar skatu uz skolas dzīves detaļām paturēt prātā Āgenskalnu, Pārdaugavu, Rīgu, valsti, pasauli un nākotni.
Saskaņā ar 2014. gada 7. janvārī apstiprināto RVVĢ reglamentu muzeja mērķis ir atspoguļot izglītības iestādes izglītības vēsturi, izaugsmi un sasniegumus mācību, audzināšanas darbā un ārpusskolas aktivitātēs. Muzeja uzdevumi:vāktfaktu materiālu, lietišķos priekšmetus un dokumentus par izglītības iestādes vēsturi; organizēt pētniecisko darbu; mērķtiecīgi veikt metodiski izglītojošo darbu un sadarbību ar sabiedrību tradīciju saglabāšanā un identitātes uzturēšanā; sadarboties ar valsts muzejiem, izglītības iestādēm.
Muzeja dibinātāji / pirmā vadītāja.
Muzeja izveidošanas iniciatore un dibinātāja, pastāvīgās ekspozīcijas koncepcijas autore bija Rīgas 5 .vidusskolas (no 1991. gada – Āgenskalna ģimnāzijas) leģendārā latviešu valodas un literatūras skolotāja Aina Ruta Britāne (1932 – 2012), vairāku populārzinātnisku rakstu, metodisko līdzekļu un grāmatu autore. Noteikti jāpiemin atbalsts, ko muzeja veidošanas sākuma stadijā deva ģimnāzijas direktore (no 1994. gada līdz 2016. gadam) Sandra Sīle. Līdz ģimnāzijas simtgadei 2021. gada 19. septembrī viņa ar savu filmēšanas komandu pabeigs darbu pie dokumentālās filmas “Pirmais gadsimts Āgenskalnā”, kurā izmantoti muzeja krājumā esošie materiāli.
Agita Veidemane vadīja muzeju no dibināšanas dienas līdz 2008. gadam. Kopā ar A. R. Britāni viņa izstrādāja muzeja attīstības plānu, organizēja muzeja krājuma papildināšanu, sarakstījās ar bijušajiem pedagogiem, skolas absolventiem, tādējādi no gada uz gadu būtiski papildinot muzeja krājumu ar oriģināliem dokumentiem, fotogrāfijām, atmiņu pierakstiem un citiem materiāliem. Balstoties uz A.Veidemanes maģistra darbu “Āgenskalna ģimnāzijas vēsturiskā attīstība” un sadarbībā ar A. R. Britāni izdevniecībā “Jumava” 2006. gadā tika izdota abu pedagogu sarakstīta monogrāfija “Āgenskalna ģimnāzija. Rīgas 5. vidusskola, 2. Rīgas Valsts ģimnāzija”.
Muzeja darba turpinātāji.
No 2008. gada līdz 2012. gadam ģimnāzijas muzeju vadīja izcilā vācu valodas skolotāja Raita Lapiņa (1941 – 2015). R. Lapiņas īpašās uzmanības centrā bija vācu valodas apmācības pirmsākumu izpēte, kas vainagojās ar starptautisku konferenci “50 gadi vācu valodas specializācijai” 2012. gada 14. septembrī.
Muzeja tagadējais vadītājs.
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotājs Māris Zvaigzne vada ģimnāzijas muzeju no 2012. gada 1. septembra. M. Zvaigznes vadībā tika izstrādāti muzeja darba trīs pamatprincipi – papildināt un sistematizēt izglītības iestādes vēstures krājumu, organizēt pētniecisko darbu (audzēkņu zinātniskās pētniecības un konkursu darbi par skolas vēsturi) un sekmēt krājuma materiālu izmantošanu dažādās komunikatīvā darba formās – mācību stundas, ekskursijas, konkursi, tikšanās ar absolventiem, konferences, semināri u.c. Muzeja darbā aktīvi sāka iesaistīties ģimnāzijas audzēkņi, pedagogi un absolventi.
Kā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu muzeju koordinators atbalstīja RIIMC Muzeju apvienības ilggadējās vadītājas Zinaidas Soboļevas aktivitātes Rīgas skolu muzeju darba pilnveidošanā, uzstājoties ar ziņojumiem un referātiem semināros un konferencēs, darbojas Rīgas vispārizglītojošo izglītības iestāžu skolu muzeju metodiskās apvienības konsultatīvajā padomē. Par sasniegumiem darbā saņēmis Rīgas domes Izglītības un sporta departamenta Atzinības rakstu, Rīgas skolotāju balvu “Zelta pildspalva” un Rīgas domes priekšsēdētāja Atzinības rakstu.
Īsa muzeja vēsture.
Muzeja svinīga atklāšana notika 2004. gada 18. maijā tieši Starptautiskajā muzeju dienā. 2004. gada 19. maijā direktore Sandra Sīle parakstīja Āgenskalna ģimnāzijas muzeja nolikumu. Saskaņā ar to savā darbībā muzejs ievēro Latvijas Republikas Muzeja likumu un Likumu par nacionālo krājumu, Rīgas domes izglītību reglamentējošos dokumentus, ģimnāzijas Iekšējās kārtības nolikumu, ģimnāzijas Attīstības plānu. Muzeja inventārs un finanšu līdzekļi ietilpst Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas budžetā.
2021. gada 19. septembrī Rīgas Valsts vācu ģimnāzija atzīmēs savu 100. gadadienu. 2016. gadā sākās plānveidīga gatavošanās šim ievērojamajam notikumam, jo skolas vēsturiskā ēka (arhitekts Indriķis Blankenburgs), modernā piebūve (arhitekts Andrejs Ģelzis), uzkrātā pedagoģiskā darba pieredze (piemēram, pirmais direktors Pēteris Aivars bija viens no Latvijas vidējās izglītības modeļa izstrādātājiem 20. gadu sākumā), skolas absolventu panākumi jāuzskata par Latvijas izglītības sistēmas un kultūrvēsturiskā mantojuma neatņemamu sastāvdaļu, kuras izpēte ir nozīmīga un svarīga.
Uz šodienu RVVĢ muzeja ekspozīcija ir sadalīta trīs daļās, kuru veido stendi un vitrīnas. Pirmā daļa veltīta 20. gadsimta 20.- 40. gadu atspoguļojumam skolas vēsturē, kurā apvienoti gan pirmā neatkarības laika, gan divu okupāciju laika fotogrāfijas, dokumenti un lietiskie materiāli. Otrā daļa atspoguļo saikni ar absolventiem, viņu darba dzīvi pēc skolas beigšanas. Visbeidzot trešajā daļā pienācīgs gods ir atdots skolotājiem, kuri strādāja skolā, sākot no padomju otrās okupācijas sākuma 1944. gadā līdz pat valstiskās neatkarība atgūšanai, kā arī ģimnāzijas kolektīva raksturojumam 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā. Kopš 2012. gada muzejā tiek organizētas maināmās un jaunieguvumu izstādes, kas veltītas ģimnāzijai svarīgu notikumu atzīmēšanai, pedagogu un absolventu piemiņas saglabāšanai. Sākot ar 2014. gadu, RVVĢ un muzejs regulāri piedalās Starptautiskajai muzeju dienai veltītajā Muzeju naktī.
Ģimnāzijas muzejs mēģinājis aktivizēt kontaktus ar Latvijas vēstures zinātnes centriem, ar tajos strādājošajiem zinātniekiem. Piemēram, no 2011. gada ģimnāzijas muzejam izdevās organizēt vairākas vēsturnieku – zinātnieku un vēsturnieku – skolotāju valsts līmeņa konferences un seminārus par aktuāliem Latvijas vēstures pētniecības jautājumiem, izceļot jautājumu par skolu muzejos esošo dokumentu un materiālu izmantošanu mācību procesā.
Kopš pirmsākumiem muzejs piedalās ikgadējās Rīgas izglītības iestāžu vēstures muzeju metodiskās apvienības (Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs RIIMC) organizētajās muzeju skatēs un atestācijās, sadarbojas ar Rīgas Skolu muzeju un Skolu muzeju biedrību.
Muzeja nozīmīgākie vai īpašākie eksponāti.
- Viesu grāmata ar ierakstiem no 1931. gada 5. decembra līdz 1939. gada maijam, kas tika atrasta kādā no Rīgas antikvariātiem un atnesta uz skolu. Interesantākais ieraksts: Direktora P. Aivara tikšanās ar 4. Saeimas Izglītības komisijas deputātiem 1934. gada 15. maijā – dažas stundas pirms K. Ulmaņa valsts apvērsuma.
2004.gada 18.maijs. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas (toreiz Āgenskalna ģimnāzijas) muzeja svinīgā atklāšana. No kreisās: 1951.gada absolvents akadēmiķis Jānis Stradiņš, muzeja dibinātāja A.R.Britāne, muzeja vadītāja 2004. – 2008.gadā A.Veidemane 
A.R.Britāne muzejā 2008.gadā. Galds – vienīgā mēbele no 2.Rīgas Valsts ģimnāzijas laikiem 
Muzeja vadītāja no 2004.gada līdz 2008.gadam skolotāja A.Veidemane 
R.Lapiņa izrāda muzeja ekspozīciju skolas direktorei no 1980.gada līdz 1994.gadam Inesei Eleksei. 
Vēstures skolotājs un muzeja pedagogs M.Zvaigzne 
Viesu grāmata ar ierakstiem no 1931.gada 5.decembra līdz 1939.gada maijam, kas tika atrasta atrada kādā no Rīgas antikvariātiem un atnesta uz skolu. Interesantākais ieraksts: Direktora P.Aivara tikšanās ar 4.Saeimas Izglītības komisijas deputātiem 1934.gada 15.maijā – dažas stundas pirms K.Ulmaņa valsts apvērsuma 
Viesu grāmata ar ierakstiem no 1931.gada 5.decembra līdz 1939.gada maijam, kas tika atrasta atrada kādā no Rīgas antikvariātiem un atnesta uz skolu. Interesantākais ieraksts: Direktora P.Aivara tikšanās ar 4.Saeimas Izglītības komisijas deputātiem 1934.gada 15.maijā – dažas stundas pirms K.Ulmaņa valsts apvērsuma