Adrese: Raiņa bulvāris 8, Centra rajons, Rīga

Skolas muzeja dibināšanas gads.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejs dibināts 1967. gada 2. decembrī.

Muzeja darbības mērķi.

Turpināt veikt Rīgas 1. skolas izglītības un vēstures izpēti no 13. gs. (pirmā mācību iestāde Rīgā – Domskola) līdz mūsdienām.

Apzināt skolas absolventu veikumu un viņu devumu Latvijai, iekļaujot informāciju gidu stāstījumā un izmantojot šo materiālu mācību un skolēnu patriotiskās audzināšanas darbā.

Regulāri veikt ģimnāzijas vēstures muzeja ekspozīcijas papildinājumu atbilstoši novitātēm.

Sadarboties ar mūsu ģimnāzijas sadraudzības skolām un citām Rīgas un Latvijas skolām.

Muzeja dibinātāja / pirmā vadītāja.

Ģeogrāfijas skolotāja Velta Trautmane, muzeju vadīja no 1966./67. m.g. līdz 1971./72. m.g., Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tag. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) strādāja no 1951. līdz 1972.gadam.

Muzeja pamatus lika kopā ar savu audzināmo klasi. Viņas skolēni tulkoja Rīgas izglītības aizsākumu vēsturi no vācu valodas, lai varētu izveidot pirmo muzeja ekspozīciju, kas tika iekārtota ģimnāzijas ēkas 2. stāvā, aulas balkonā.

Muzeja darba turpinātāji.

Šo darbu turpināja angļu valodas skolotāja Elza Rusmane. Skolā strādāja no 1945./46. m.g. līdz 1988./89. m.g., muzeju vadīja no 1973./74. līdz 1988./89. mācību gadam.

Skolotāja kopā ar savām audzināmajām klasēm iekārtoja muzeja telpu 2. stāvā (pašreiz tas ir skolas direktora kabinets). Rūpīgs darbs tika veikts, sakārtojot muzeja krājuma dokumentāciju. Šajā laikā Rīgas Leona Paegles vidusskolas muzejam piešķīra sabiedriskā muzeja statusu.

Muzeja tagadējā vadītāja.

Ar 1989./90. m.g. līdz šim brīdim muzeju vada mūzikas un pamatskolas skolotāja Aina Elita Zumente. Skolā strādā no 1970./71. m.g.

Pēc skolas ēkas remonta muzejam tika ierādītas lielākas telpas – 150 m2 platībā ar 5 ekspozīciju telpām – ģimnāzijas pagrabstāvā. Sākoties Trešās atmodas laikam, skolas muzejs uzsāka aktīvu sadarbību ar 1994. gadā dibināto “Rīgas 1. ģimnāzijas Absolventu un draugu biedrību”.

Pateicoties ģimnāzijas absolventu atsaucībai, muzeja krājumu varēja papildināt ar pienesumu no bijušajiem skolēniem, bagātinot muzeja Latvijas brīvvalsts (1920. – 40. gadi) ekspozīciju.

Atzīmējams, ka tieši 1950. gada absolvents, skolotājs un LU skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeja speciālists Andrejs Skuja (1932-2018) devis īpaši lielu ieguldījumu muzeja koncepta izstrādē un muzeja ekspozīcijas izveidē, aptverot laika periodu no 1211. gada līdz 1945. gadam.

Muzeja jaunās ekspozīcijas izveides darbu vadīja un atbalstīja ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics (1973– 2000).

Īsa muzeja vēsture.

Savā darbības laikā skolas muzejs atradies četrās telpās: aulas balkonā, divās klašu telpās 2. stāvā, pēc ģimnāzijas ēkas renovācijas, pēc arhitektu – absolventu Gunāra Birkerta (1944.g.) un Andreja Holcmaņa (1939.g.) ieteikuma muzejam tika nolemts atvēlēt lielākas ekspozīciju telpas ēkas pagrabstāvā. Minētie arhitekti veica telpu projektēšanu, un 2004./2005. m.g. muzejs pārcēlās uz 5 ekspozīciju zālēm 150 m2 platībā. Māksliniecisko noformējumu uzņēmās veikt mākslinieki – absolventi Helga Auguste (1960.g.) un Aivars (1963.g.) Krūkļi. Par krājuma papildinājumu rūpējās gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie absolventi.

Pateicoties 1945. gada absolventa, Nopelniem bagātā kultūras darbinieka Alekseja Apiņa iniciatīvai un atbalstam, Reto grāmatu un rokrakstu krātuvē tika sameklēti Rīgas izglītības vēstures avoti (vācu valodā), palīdzot skolēniem ar tulkojumu. Skolēni un muzeja izveidotāja V. Trautmane ar lepnumu stāstīja par pirmajām sešām vēstures izpētes mapēm.

Skolas vēsture ir apkopota izdevumos:

Absolventes izdevums “Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija” (590 lpp.), izdots 1984. g. Toronto, Ontario;

Elza Rusmane “Pirmā skola” (128 lpp.), izdots 1989. g. Rīgas paraugtipogrāfijā;

“Atvērtās durvis. RĪGAS PIRMĀ ĢIMNĀZIJA PORTRETOS UN NOTIKUMOS” (320 lpp.), izdots 2008./2009. māc. g. SIA “Likteņstāsti”;

1. Baltijas Pedagoģijas vēsturnieku asociācija “Rīgas Domskola un izglītības pirmsākumi Baltijā” (276 lpp.), Rīgas Domskolas jubilejas krājums 2011. g., “Izdevniecība RaKa”.

Nacionālās skolas simtgadei sadarbībā ar skolas muzeju un pedagogu kolektīvu top jauna rakstnieces Anitas Mellupes grāmata, kas ir iecerēta kā izdevuma “Artvērtās durvis” turpinājums.

Muzeja nozīmīgākie un īpašākie eksponāti.

  • Skolas pedagoģisko sēžu protokolu grāmata – sākta 1939. gada 9. martā līdz 1945. gada 9. janvārim. Ieraksti veikti kaligrāfiskā rokrakstā, katra protokola beigās visu pedagoģiskās sēdes dalībnieku  – skolotāju paraksti. Skolas pedagoģisko sēžu protokolos ir minēti arī tā laika skolēnu saraksti. Interesanti, ka skolā vācu okupācijas laikā mācījušies skolēni – nu jau cienījama vecuma cilvēki, atbraucot ekskursijā no Vācijas uz Latviju, lūdz kopijas no šīs protokolu grāmatas, lai Vācijā varētu pamatot savas izglītības apgūšanu svešatnē.
  • Ievērojams skaits Rīgas pilsētas 1. vidusskolas audzēkņu piedalījās Latvijas Brīvības cīņās. Astoņiem 1. Skolēnu-Studentu rotas kareivjiem par varonību, forsējot Daugavu, piešķirts Lāčplēša Kara ordenis. Skolas aulā, godinot drosmīgos skolēnus, pie sienas tika novietota balta marmora goda plāksne. To padomju okupācijas laikā 1940./1941. māc. g. noņēma un iznīcināja. 1990. gada 22. jūnijā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltītā marmora plāksne tika svinīgi atjaunota.
  • Vēl viena skaudra vēstures liecība. Skolas vēstures muzeja ekspozīcijā ir arī no Brāļu kapiem nozagta mirušā Brīvības cīņu dalībnieka Alfrēda Veisa kapa plāksne. Uz skolas muzeju to atnesa sirms kungs, kuram Kauguros bija piešķirts dzīvoklis, kur pirms tam dzīvojis padomju armijas virsnieks, kurš, atstājot dzīvokli, ēkas pagrabā bija “aizmirsis” šo baltā marmora kapa plāksni. Šo piemiņas zīmi okupācijas armijas militārists izmantojis kā “saimniecības gaļas dēli”, par ko liecina uz kapa plāksnes atstātās pēdas, kuras, lai arī kā mēģinātu notīrīt, runā par šī militārista izrīcībām un morāli.
  • Skolas muzeja ekspozīcijā ir skatāms mūsu bijušā skolēna, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Kārļa Bungša (1922. g. abs.) apbalvojuma diploms, ko mūsu skolas bijušajam direktoram Artūram Damlicam pagājušā gadsimta 90. gados nodeva Bungša radinieki.